Saeimas slepeno apspriežu telpa nav pietiekami droša

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece šonedēļ vērsās prokuratūrā, Satversmes aizsardzības birojā un Drošības policijā, lai izvērtētu Saeimas darbinieku, iespējams, nolaidīgu vai pat ļaunprātīgu rīcību. Informācija ir slepena, jo saistīta ar finanšu izlietojumu drošības nodrošināšanai parlamentā. Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka runa ir par jaunās Saeimas ēkas rekonstrukciju, kur pieļauts, ka telpas Saeimas Nacionālās drošības komisijas slepenajām apspriedēm restaurējuši būvnieki bez industriālās drošības sertifikāta, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Trauksmi par to, ka Saeimas slepenā Nacionālās drošības komisija savas apspriedes notur telpās, kur nav droša telefonsakaru slāpēšana, cēla vēl iepriekšējais komisijas vadītājs, eksprezidents Valdis Zatlers. Savās pēdējās pilnvaru dienās viņš izstrādāja nolikumu, kas paredzēja jaunu, daudz stingrāku kārtību, kā tiek organizēts darbs ar klasificētas informācijas apriti un aizsardzību Saeimā, kurš par to atbild un kāda ir parlamenta sadarbība ar specdienestiem. Zatlers bija drošs, ka Saeimas nopirktajā jaunajā namā, Jēkaba ielā 6/8 rekonstrukcijas laikā tiks radītas modernas, slepenības režīmam piemērotas telpas. Tomēr tas tā nenotika.

Nacionālās drošības komisijas sēdes bija ieplānotas jaunās ēkas cokolstāvā aiz režģotajiem logiem. Tomēr pēc atklātajiem pārkāpumiem ir skaidrs, ka tagad šeit apspriest valsts noslēpumu ir kategoriski aizliegts. Vēl vasarā žurnālā ”Latvijas būvniecība” tika izrādītas tikko restaurētās telpas Jēkaba ielas namā. Arī kāda pagrabstāva telpa, kas iespējams ir tā, kur bija plānotas slepenās Nacionālās drošības komisijas sēdes. Saeimas administrācijas izpilddirektors Valdis Ziemelis žurnālam stāsta, ka par jaunās ēkas ekspluatācijas vieglumu vai problēmām vēl esot grūti izteikties, jo ēku pamazām apgūs rudenī. Tad arī bija pirmie signāli par to, ka ēkas rekonstrukcijā Saeima pieļāvusi brāķi.

“Tas bija novembris, decembris, kad mēs sapratām, ka kaut kas darīts nepareizi,” saka Saeimas administrācijas ģenerālsekretāre Karina Pētersone. “(NP: Un tā pirmā rīcība bija izveidot izmeklēšanās komisiju?) Jā!”

Jauno ēku parlaments iegādājās par 2,5 miljoniem un par 5 miljoniem eiro restaurēja. Projekta autori bija ”Arhis Arhitekti”, būvnieks ”Velve”. Apakšuzņēmēji - “RE&RE” meistari, elektrību un vājstrāvas ievilka Māra Martinsona pārstāvētais ”Moduls”, par mehāniskajām sistēmām atbildēja ”Lafivents”, bet stiklotās konstrukcijas lika ”Alumax group”. Nekā personīga noskaidroja, ka četriem no sešiem būvniecībā iesaistītajiem, ieskaitot arhitektu biroju, būvnieku, ”Moduls” un “Alumax group” nebija Satversmes aizsardzības biroja izsniegta industriālās drošības sertifikāta, kas apliecina komersanta spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību. Bet tas nozīmē, ka šāda prasība nebija iekļauta Saeimas rīkotā konkursa nolikumā.

Ināra Mūrniece, Saeimas priekšsēdētāja (VL-TB/LNNK): Saeimā pēdējā laikā ir atklāts pārkāpums, kas ir atklāts pārkāpums, kas ir saistīts ar naudas līdzekļu tēriņiem saistībā ar drošības prasībām.Vairāk komentāru nebūs.
Atklātie konkursa organizētāju un būvniecības uzraudzītāju pārkāpumi apspriesti arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē. Tā iepazinusies ar dienesta izmeklēšanas ziņojumu un izlēmusi, ka informācija jāvērtē arī no krimināllikuma viedokļa.

Dienesta izmeklēšana ir pabeigta, taču šobrīd notiek būvniecībā iesaistīto Saeimas darbinieku atbildības izvērtēšana. Aizdomas par neizdarībām svarīgajā būvniecības iepirkumā krīt uz agrāko Drošības policijas pārstāvi Jāni Gulīti, kuru bez konkursa iecēla par Saeimas Iekšējās drošības vadītāju pirms vairāk nekā diviem gadiem. Vēlāk amatā pazemināja, līdz viņš Saeimu pavisam pameta pērn rudenī. Viņu darbā Saeimā pieņēma tagadējais Saeimas administrācijas izpilddirektors Valdis Ziemelis.

Valdis Ziemelis, Saeimas administrācijas izpilddirektors: (NP: Jūs tur redzat arī kādu savu atbildību?) Piedodiet, es negribu atbildēt, kamēr nav viss beidzies, kamēr es nezinu, nekādus rezultātus, es nevaru atbildēt. (NP: Bet tā izmeklēšana, kas notiek tiesībsargājošajās iestādēs, jūs tā uztrauc?) Neesmu lietas kursā.

Dienesta izmeklēšanā minēts arī ilggadējā Saeimas kancelejas direktora Māra Steina vārds. Viņu gan no drošības jautājumiem parlamentā atbīdīja pēc datoru zādzības atklāšanas Saeimas plenārsēžu zālē. Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā ievietotā informācija liecina, ka jaunās Saeimas ēkas būvniecības priekšdarbi sākās vēl krietni pirms Steina amata pienākumu sašaurināšanas.

Māris Steins, Saeimas kancelejas direktors: Par būvniecību es neatbildu. Prezidijs acīmredzot ir iecēlis kādu citu, jo vispār par sadarbību ar drošības institūcijām es pārtraucu atbildēt 2014.gada 5.augustā.

Saeimas prezidija locekļi pēc dienesta ziņojuma izlasīšanas ir pārliecināti, ka vainīgajiem Saeimas darbiniekiem būs disciplinārsodi, taču atturējās minēt, vai kādam draud arī atbrīvošana no amata.

Gunārs Kūtris, Saeimas sekretāra biedrs (No sirds Latvijai): Tā kā šī informācija ne visa šobrīd ir publiski pieejama, tad varu teikt, ka pēc tiem rezultātiem kāds cilvēks tiks sodīts. Visticamāk jau tie ir administrācijas cilvēki, nevis deputāti, jo tas ir saistīts ar Saeimas kā institūcijas, iestādes darbu. Es domāju, tur jāseko kādam sodam, ne prezidijs par to lemj.

Izmeklēšana par savu tuvu kolēģu pārkāpumiem ir tā sarūgtinājusi Saeimas administrācijas ģenerālsekretāri Karinu Pētersoni, ka pēc dienesta izmeklēšanas pabeigšanas viņa nolēmusi darbu Saeimā atstāt.

Karina Pētersone, Saeimas administrācijas ģenerālsekretāre: Tas skar manus tuvus kolēģus, ar kuriem esmu bijusi līdzgaitniece ilgus gadus un man tas ir smagi un tā kā tas ir tik smagi, tāpēc es pieņēmu šo lēmumu. Es izdarīšu visu, kas nepieciešams, lai izvērtētu notikušo un katra atbildību tajā. Bet tas nav viegli.

Pētersone pēc vienošanās ir nolēmusi darbu Saeimā atstāt no 1.marta. Kas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās viņas vadītajai komisijai jāpabeidz izvērtēt, kuriem Saeimas darbiniekiem būs jāatbild par smagajiem pārkāpumiem.