Par neapstrādātu lauksaimniecības zemi, sākot ar šo gadu, būs jāmaksā paaugstināta nodokļa likme. To, vai lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir apkopta vai pamesta novārtā, saskaņā ar pašreizējo noteikumu projektu novērtēs Lauku atbalsta dienests.
Iespējams, platība, par kuru varētu tikt iekasēts paaugstinātais nodoklis, tiks noteikta uz aci, neveicot nekādus precīzus mērījumus.
Izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī paredz, ka zemes nodokļa likme šogad ir 1,5 procenti no zemes kadastrālās vērtības (pērn nodokļa likme bija 1%), bet par neapstrādātu zemi būs jāmaksā trīs procenti no zemes kadastrālās vērtības.
Cer iekasēt vienu miljonu
Kad pagājušā gada beigās Saeimas deputāti nobalsoja par izmaiņām nekustamā īpašuma nodoklī, paredzot piemērot paaugstinātu nodokļa likmi neapstrādātām zemēm, ne likumdevējiem, ne izpildvarai nebija skaidra priekšstata par to, kā šo nodokli iekasēt. Zemkopības ministrija ir izstrādājusi kārtību, kādā nosaka un apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ministru kabinets par to lems kādā no nākamajām valdības sēdēm.
Pēc ZM ieceres, neapstrādātās zemes apsekos Lauku atbalsta dienests (LAD). Arī pašreiz LAD izlases veidā jau apseko tos lauksaimniecības zemes gabalus, kas tiek pieteikti vienotā platības maksājuma saņemšanai. Saskaņā ar jauno kārtību LAD speciālisti, pēc Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas, apsekos arī to lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura ES tiešajiem atbalsta maksājumiem netiek pieteikta un kuras kadastra vienībā esošā platība ir lielāka par vienu hektāru. Pēc zemju apsekošanas LAD informāciju par neapsaimniekoto lauksaimniecības zemi nosūtīs attiecīgajām vietējām pašvaldībām, lai tās varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi.
LAD ir piekritis neapstrādātās lauksaimniecības zemes apsekot, aizbraucot uz lauku un novērtējot neapsaimniekotās platības daudzumu vizuāli. Dienestam nav tādas kapacitātes un laika, lai papildus tiešajiem darba pienākumiem varētu precīzi uzmērīt neapsaimniekotās zemes.
Neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanai nepieciešamos finanšu resursus 100 400 latu Lauku atbalsta dienests nodrošinās no sava budžeta. Savukārt ienākumi no šā nodokļa iekasēšanas, pēc FM aplēsēm, varētu sasniegt aptuveni vienu miljonu latu.
Iesaka pārdot vai iznomāt
Paaugstināta nodokļu likme neapkoptai lauksaimniecības zemei vienlīdz skarbi skars gan slinkos zemes īpašniekus, gan arī tos, kuriem zemes izmantošanu pilnībā liedz finanses vai svārstīgais pieprasījums pēc lauksaimniecības produkcijas.
"Katram lauksaimniekam ir jārūpējas, lai tiktu izpildītas Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteiktās prasības – jāveic pasākumi, lai nepieļautu augsnes auglīgās kārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos. Ja zemes zemes īpašnieki to nespej, tad viņi būs būs spiesti meklēt risinājumus – iznomāt vai arī pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties lauksaimniecības produkcijas ražošanai," Neatkarīgajai skaidroja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Antra Elste.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2007. gadā Latvijā bija 19 124 saimniecības, kurās bija vairāk par vienu hektāru neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Izpirks ārzemnieki
Zemkopības ministrija neraizējas, ka lauksaimniecības zemes, par kurām varētu tikt iekasēts paaugstināts nodoklis, veicinās to nonākšanu ārzemnieku rokās. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem 2009. gada otrajā pusgadā ārvalstu fiziskām personām Latvijā oficiāli piederēja 30 280 hektāru, tostarp 17 656 hektāri lauksaimniecības zemes. Tas ir, pēc ZM aprēķiniem, 0,75% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības Latvijā.
"Šobrīd pārejas posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2011. gada 1. maijam zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ja viņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību," teica A. Elste.