Par spīti policijas optimistiskajiem paziņojumiem, ka ik gadu ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā sarūk, apdrošinātāju sniegtā informācija ir gluži pretēja. Proti, šā gada martā uz ceļiem noticis teju divreiz vairāk avāriju nekā pērn, liecina AAS Balta apkopotā KASKO atlīdzību pieteikumu statistika.
Baltas atlīdzību pārvaldes direktora vietnieks Ingus Savickis stāsta, ka visbiežāk pieteiktie KASKO atlīdzības iemesli ir pārsistas riepas un disku bojājumi. Tikai retos gadījumos trieciens no iebraukšanas bedrē bijis tik liels, ka bojāta arī auto balstiekārta. Visbiežāk pie vainas ir ziemā izblīdušās bedres, kas vislielāko risku rada auto, kuriem ir zema profila riepas. Taču avāriju iemesls ir arī autovadītāju neuzmanība un nevērīgs braukšanas stils, uzsver I. Savickis.
Policijas sniegtie dati gluži pretēji ir krietni optimistiskāki un rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits turpina samazināties. Kuram ticēt – policijai vai apdrošinātājiem?
Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš atzīst, ka patiesā ceļu satiksmes negadījumu statistika neatbilst tai, kas tiek uzrādīta policijas datos, taču tendences liecina, ka avāriju Latvijā tomēr kļūst mazāk.
"Atšķirības statistikas rādījumos rodas tāpēc, ka šobrīd aptuveni piecdesmit procentu autovadītāju izmanto saskaņotos protokolus un pie policijas nevēršas. Vēl 2004. gadā saskaņotos protokolus izmantoja labi ja trijos procentos gadījumu," stāsta E. Zivtiņš. Viņš ir gandarīts, ka autovadītāji maznozīmīgās avārijās paši iemācījušies tikt galā un netērē policijas laiku un benzīnu. Likuma kalpi ietaupītajā laikā var nodarboties ar nopietnākām lietām: regulēt satiksmi vai izglītot skolēnus. Tomēr no apdrošināšanas kompānijām dzirdēts, ka ar saskaņotā protokola palīdzību no atbildības vairākkārt izvairījušies dzērājšoferi. "Šādos gadījumos obligāti jāziņo policijai!" uzsver E. Zivtiņš.
Vislielākos postījumus spēkratiem pavasarī nodara bedrainie ceļi. Uzņēmums Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka līdz Jāņiem galveno maģistrāļu dangas tiks aizlāpītas. "Garā ziema autoceļiem ir radījusi krietnus bojājumus, taču šogad plānojam salabot 700 000 kvadrātmetru bedru," stāsta LVC Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe. Martā ar auksto asfaltbetonu visā Latvijā aizlāpīts 3521,201 kvadrātmetrs satiksmei bīstamo bedru. Lai uzsāktu nopietnus remontdarbus, vidējai diennakts temperatūrai jābūt vismaz plus pieciem grādiem, tāpēc pilnā apjomā darbi vēl nav sākušies.
***
CEĻU SATIKSMES NEGADĪJUMI
Statistika no 1. janvāra līdz 18. martam
Mēnesis CSN kopā CSN kopā CSN kopā
2008 2009 2010
Janvāris 2847 1574 1762
Februāris 2569 1445 1792
Marts 1529 844 936
Kopā 9611 5257 4490
Avots: Valsts policija
***
TOP 5 BĪSTAMĀKĀS SITUĀCIJAS UZ CEĻA PAVASARĪ
1. Zem peļķēm apslēpti riski. Zem ūdens ir izdangātas bedres.
2. Akvaplanēšana. Atkarībā no peļķes dziļuma, riepu protektora nodiluma un braukšanas ātruma var sākties akvaplanēšana, kas ir īpaši bīstama līkumos.
3. Neparedzami zemes ceļi. Zeme pavasarī vēl nav atkususi, ceļa virspusē veidojas kustīga, ar ūdeni ļoti piesātināta, nenoturīga ceļa virsma.
4. Spiediens riepās. Pazemināts spiediens automašīnas riepās var radīt nestabilitāti un samazināt automašīnas amortizāciju.
5. Melnais ledus. Apledojums var veidoties ne tikai no lietus un peļķēm, bet arī no miglas, kas nereti var šķist tikai kā redzamību traucējošs apstāklis.