Pašvaldību avīžu slēgšana atcelta

© F64

Kaut gan iniciatīvas autori debatēs kolēģus centās pārliecināt, ka aizliegums izdot masu informācijas līdzekļus nemaz neaizliegs to darīt, priekšlikums tika noraidīts, un uz trešo lasījumu likumprojekts ceļos jau bez idejas par pašvaldību avīžu slēgšanu.

Strīdīgo grozījumu likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem virzīja Nacionālās apvienības un Vienotības deputāti, taču vienotība bija vērojama tikai nacionāļu balsojumā. Pārējie parlamentārieši lielākoties atturējās vai balsoja pret (par 27, pret 51, atturas 6).

Kā Neatkarīgā jau vēstīja - šīs idejas pamatā ir uzskats, ka pašvaldību izdevumi atņem maizi privātajiem medijiem. Dažās pašvaldībās izdevēji un valdošie politiķi atrodas kara stāvoklī - avīzes netiek pie reklāmas naudām. Ar Kultūras ministrijas starpniecību tika virzīts universāls risinājums, kas palīdzētu izdevējiem šajā konfliktā. Taču tas neapmierina lielo vairumu pašvaldību, kur informācija tiek saprātīgi apsaimniekota un attiecības ar vietējiem medijiem labas.

Tas arī izskanēja vakar Saeimas debatēs. Kādreizējais Valmieras mērs Inesis Boķis stāstīja, ka viņa vadītā pašvaldība ilgstoši atturējusies dibināt savu izdevumu, tomēr galu galā bija spiesta to darīt, jo privātā prese iekrita labi ja katrā piektajā no 11 450 valmieriešu pastkastītēm. Bet informēt sabiedrību ir pašvaldību pienākums. Turklāt Latvijā ir daudzi miesti, kuros vietējās preses nemaz nav, bet kaimiņu izdevumi to aktualitātēm pieskaras vien garāmejot. Boķis ir pārliecināts, ka papīra formātā pašvaldības izdevumam jāsasniedz katrs iedzīvotājs - arī Baltinavā. Cita lieta, ka atsevišķās pašvaldībās informatīvā funkcija tiek stipri vien pārprasta, un piebremzēt vajadzētu gan ar komercreklāmām, gan izklaidējošu saturu, gan pārmērīgu pašslavināšanos.

Te vietā bija deputāta Mārtiņa Bondara replika: «Sāciet ar sevi un tad ķerieties klāt citiem.» Viņš aicināja kolēģus atvērt internetā adresi saeima.lv, kur neesot ne smakas no opozīcijas.

Viens no ierosinājuma autoriem Ritvars Jansons vēl centās glābt, kas glābjams, līdzībās skaidrojot, ka jaunā norma vispār neko nemainīs, ka izpaliks tikai masu medija reģistrācija, bet savu informatīvo izdevumu izdot pašvaldības tāpat drīkstēšot: «Sievietes mīlēs vīriešus, vīrieši sievietes, dzims bērni, un pašvaldības par to informēs savos izdevumos.»

Taču parlamenta vairākumam netapa skaidrs, kādēļ tādā gadījumā izmaiņas vispār nepieciešamas. Tāpēc ierosinājums izbrāķēts.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais