Kamēr zāles vēža pacientiem nav reģistrētas Latvijā, tās var saņemt līdzjūtības programmas ietvaros, tiklīdz kā reģistrētas – jāgaida, vai valsts tās kompensēs vai jāpērk pašiem. Onkologi šo situāciju uzskata par absurdu un uzskata, ka smagi slimiem pacientiem, kuriem nav citu zāļu, jāļauj tās saņemt tik ilgi, kamēr valsts izlems kompensēt, ne tikai ievilks ķeksīti par reģistrāciju.
Vai glābsim tikai četras?
Eiropas medikamentu reģistrā iekļauts jaunas paaudzes medikaments, kas paredzēts metastātiska krūts vēža ārstēšanai. Šis ir pirmais medikaments, kas pēdējo gandrīz desmit gadu laikā apstiprināts kā pirmās izvēles preparāts šāda veida metastātiska krūts vēža terapijā sievietēm. Skaidrojot šā medikamenta būtību, P. Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne norāda uz krūts vēža veidiem - līdz 30 procentiem sieviešu, kurām agrīni diagnosticēts un ārstēts krūts vēzis, attīstās metastātisks krūts vēzis - tas izplatās uz citām ķermeņa daļām. Daļai sieviešu konstatē HER2 pozitīvu audzēju, bet 60 procentiem - HER2 ir negatīvs. «Ja pirmajām pacientēm ir pieejams efektīvs medikaments jau vairākus gadus - herceptīns, pārējām sievietēm ar metastātisku krūts vēzi līdz šim tāda medikamenta nebija,» stāsta onkoloģe. Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā, 2015. gadā tika diagnosticēti 1152 jauni krūts vēža gadījumi, gada laikā mirušas 445 sievietes.
Farmācijas firma Pfizer Oncology, kas šo medikamentu ir izstrādājuši, reģistrējuši arī Latvijā. Jaunais pretvēža medikaments ir apstiprināts lietošanai vairāk nekā 50 valstīs. P. Stradiņa slimnīcas onkoloģe - ķīmijterapeite Aija Geriņa-Bērziņa Neatkarīgajai pastāstīja: kamēr medikaments nebija reģistrēts Latvijā, četras pacientes saņēma šīs zāles līdzjūtības programmas ietvaros bez maksas, šīs pacientes zāles turpinās saņemt, taču jaunām pacientēm līdzjūtības programma vairs nebūs pieejama. Vienīgais, kas atliek, gaidīt, vai un kad to varētu kompensēt valsts. Par absurdu un nepareizu šādu situāciju sauc Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis. «Lai šāds medikaments nonāktu valsts kompensācijas sistēmā, tie būs ilgi gadi, mēs zinām no pieredzes ar krūts vēža medikamentu, ko septiņus gadus plānoja kompensēt un sāka arī tikai daļai sieviešu,» saka onkologs. «Līdzjūtības programmai jābūt atvērtai tik ilgi, kamēr valsts spēj kompensēt šīs zāles.» Pēc J. Eglīša teiktā, Igaunija jau šādu lēmumu ir pieņēmusi.
Latvijas situācija diemžēl ir sliktā ziņā «unikāla» visā Eiropā. Saskaņā ar pētījumu par inovatīvo pretvēža medikamentu pieejamību Latvijā tikai pieci medikamenti ir pieejami, turklāt visi ar ierobežojumiem. Tieši naudas trūkums arvien bijis galvenais arguments, kāpēc Latvijā vēža pacientiem praktiski nav pieejami inovatīvi medikamenti, turklāt ir viens no visgarākajiem periodiem, kas paiet, līdz kāds medikaments tiek iekļauts kompensācijas sistēmā.
Ja var iegūt legāli...
Vēl nereģistrētas zāles līdzjūtības dēļ ļauj lietot Eiropas Parlamenta regula un Farmācijas likums, un Ministru kabineta noteikumi. Zāļu lietošana līdzjūtības dēļ ir veids, ko normatīvie akti pieļauj vēl nereģistrētu zāļu nonākšanu pie pacientiem izņēmuma kārtā, Neatkarīgajai skaidro Zāļu valsts aģentūras speciāliste Egita Diure. Tomēr uzsāktās līdzjūtības programmas ir jāpabeidz, un Latvijā likumi nosaka: tiklīdz zāles ir reģistrētas, līdzjūtības programmās jaunus pacientus uzņemt nevar. ZVA atzīst: kad zāles ir reģistrētas, pastāv citi likumīgie ceļi, kā zāles iegūt, tas ir, aptiekā. Atļauju piešķirt pacientiem vēl nereģistrētas zāles bez maksas izsniedz tieši ZVA, un pašlaik, pēc aģentūras datiem, Latvijā nedarbojas neviena līdzjūtības programma. Tiesa, ir pacienti, kuri saņem zāles - zāļu ražotājiem ir pienākums nodrošināt zāles ārstēšanas kursa pabeigšanai arī pēc tam, kad līdzjūtības programma ir noslēgusies. Tātad zāles drīkst turpināt lietot pacienti, kuri sākuši ar tām ārstēties, taču jauni pacienti tās saņemt nevar. Vai nu tās ir jāpērk par saviem līdzekļiem (un tas visbiežāk ir nereāli), jālūdz ziedojumi vai jāgaida, vai un kad tās būs pieejamas zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ietvaros. Uz iebildi, ka valsts finanšu problēmu dēļ veselības budžetā jaunas un - visbiežāk - dārgas zāles nesteidzas iekļaut kompensācijas sistēmā, ZVA pārstāve saka: «Piemēram, jaunās hepatīta zāles tomēr salīdzinoši ātri iekļāva kompensācijas sistēmā.»
Par konkrēto inovatīvo medikamentu krūts vēža ārstēšanai ZVA saka: Latvijā tās pašlaik vēl netiek izplatītas, tomēr, ja ārstējošais ārsts uzskata, ka pacientam šīs zāles palīdzēs, viens no ceļiem, kā tās iegūt, - uzrunāt zāļu reģistrācijas īpašnieku izskatīt iespēju sagādāt zāles.
Glābj smagi slimos
Arī C hepatīta jauno bezinterferona terapiju vairāki pacienti, kamēr tika pieņemts politisks lēmums tās finansēt no valsts budžeta, saņēma līdzjūtības programmā, ko realizēja Latvijas Infektoloģijas centrs. Rīgas Austrumu slimnīcā pašlaik nav nevienas atvērtas līdzjūtības programmas, taču daudzi pacienti vēl turpina saņemt zāles. Šādās programmās parasti piedalās līdz desmit pacientiem, jo medikamenti ir dārgi (vairāku tūkstošu eiro par vienu zāļu kursu). Latvijas Onkoloģijas centrā Latvijā vēl nereģistrēti medikamenti tika izmantoti melanomas un metastātiska kolorektālā vēža ārstēšanai. Pašlaik šie medikamenti ir jau reģistrēti, bet daļa pacientu vēl turpina tos saņemt bez maksas. Hematoloģijas nodaļā līdzjūtības programmu ietvaros pacientiem bija iespēja lietot medikamentus mielofibrozes, mielomas, hroniskas limfoleikozes un Hodžkina slimības ārstēšanai. Pacienti joprojām turpina lietot zāles mielomas un hroniskas limfoleikozes ārstēšanai. Tuberkulozes un plaušu slimību centrā līdzjūtības programmu gaitā pacienti izmantojuši divus jaunos, inovatīvos medikamentus tuberkulozes ārstēšanai, kas pašlaik Latvijā jau ir reģistrēti un tiek sekmīgi izmantoti multirezistentas tuberkulozes ārstēšanai. «Latvijas Infektoloģijas centrā tika īstenotas nevis līdzjūtības programmas, bet kas līdzīgs - agrīnas pieejamības programma, kad pacientiem ir iespēja bez maksas lietot medikamentus, kas Latvijā jau ir reģistrēti, bet nav valsts kompensējamo medikamentu sarakstā,» stāsta slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
***
uzziņai
Kas ir līdzjūtības zāles?
Zāles, par ko iesniegts reģistrācijas iesniegums Eiropas Zāļu aģentūrā vai tiek veikta klīniskā izpēte. Tās līdzjūtības dēļ pieejamas pacientu grupām ar hronisku vai stipri novājinošu slimību vai tiem, kuru slimību uzskata par dzīvību apdraudošu, ko nevar ārstēt ar reģistrētajām zālēm.