Jaunajam NEPLP sastāvam novēl izturēt ārējo spiedienu

© F64

Šodien, 1.februārī, līdzšinējie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi jaunajai NEPL padomei novēlēja noturēties pret ārēju spiedienu un stiprināt padomes reputāciju, kā arī turpināt vairākas iesāktas reformas un nozīmīgus darbus.

Kā norādīja NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska, spiediens būs, un to nebūs iespējams nejust. "Nav jābūt trenētam, lai justu dažādu veidu spiedienu. Spiediens noteikti būs jūtams. Tāpēc iesaku jums noturēties pret to," sacīja Dulevska.

Padomes loceklis Ainārs Dimants atzīmēja, ka noturēšanās pret ārēju spiedienu ir būtiska gan kontekstā ar padomeskā neatkarīga regulatora stiprināšanu, gan arī ar darbu pie Latvijas sabiedrisko mediju stiprināšanas. Spiediens var būt gan politisks, gan komerciāls.

Dulevska informēja, ka viens no svarīgākajiem nosacījumiem sekmīgai elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzrauga darbībai ir spēja sadarboties ar lēmumu pieņēmējiem valdībā un parlamentā, kā arī ar sabiedriskajām organizācijām.

Nākamajai padomei, pēc Dulevskas domām, būs lielākas iespējas argumentēt savu nostāju un racionāli pamatot nepieciešamās reformas. "Šādi lēmumi mediju nozarē būs vajadzīgi, jo mediju vidē ir jārūpējas par godīgu konkurenci, adekvātu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, satura daudzveidību, latviešu valodas stiprināšanu unnacionālās drošības jautājumiem," norādīja Dulevska.

Kā vienu no uzdevumiem nozari regulējušo likumu jomā Dulevska minēja NEPLP izstrādātos grozījumus likumā, kas dotu tiesības identificēt mediju īpašniekus un ļautu apturēt Latvijas drošību potenciāli apdraudošus darījumus.

Padomes priekšsēdētājas vietniece Dace Ķezbere uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem jaunās padomes uzdevumiem būs darbs pie elektronisko mediju nozares nozīmīgākā dokumenta - jaunas elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas, kas padomei jāveido kopā ar mediju profesionāļiem un ekspertiem. Esošās stratēģijas dokumenta termiņš beidzas šogad.

Otrs nozīmīgs mērķis ir NEPLP sabiedriskās ietekmes atgūšana, kas vajadzīga efektīvai lēmumu pamatošanai unpieņemšanai. "Pieļauju, ka zemākais punkts attieksmē pret NEPLP ir aiz muguras, taču būs jāpaveic milzīgs darbs, lai atgūtu kaut daļu no agrākā respekta pret padomi. Un tas mums būs ļoti nepieciešams, jo katra reforma, pat neliela pārmaiņa elektronisko mediju nozares regulējumā, prasa jaudīgu pārliecināšanas spēku," norādīja Ķezbere.

Padomes loceklis Dainis Mjartāns vērsa uzmanību uz trim nozīmīgiem darbības virzieniem, kas ir attīstīti šīs padomesdarbības laikā un būtu jāturpina. Pirmkārt, tā ir NEPLP iedibinātā Latgales elektronisko mediju programma, kas paredz atbalsta mehānismus vietējiem medijiem un nodrošina sabiedriskā medija klātbūtni Latgalē, kas ir nozīmīgs faktors Latvijas stratēģiskajā komunikācijā.

"Ik gadu izsludinot vairākus konkursus par radio un TV programmu veidošanu Latgalē, esam aktivizējuši komerciālo elektronisko mediju darbu un stiprinājuši latgaliešu valodas lietošanu. Lai pilnveidotu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu, kā arī uzlabotu apraidi pierobežā, jāizstrādā un jāievieš Latgales elektronisko mediju programma 2017.-2021.gadam," norādīja Mjartāns.

Otrkārt, tas ir atbalsts diasporas medijiem un tautiešu, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, uzrunāšana. NEPLP sadarbībā ar Ārlietu ministriju ik gadu izsludina konkursu ārvalstīs bāzētiem latviešu medijiem. 2017.gadā Latvijas Televīzija (LTV) attīstīs interneta kanālu diasporas auditorijas uzrunāšanai, kas jāpapildina ar saturu no latviešu mītņu zemēm.

Treškārt, ir uzsāktā sabiedriskā radio attīstība, nostiprinot Latvijas Radio (LR) lomu jauniešu auditorijā, Latvijas pierobežā dzīvojošo uzrunāšana un iesaiste, kā arī kopprojekti TV satura veidošanai jaunatklātajā multimediju studijā Doma laukumā.

Padomes loceklis Ivars Zviedris tikšanās laikā uzsvēra četras iniciatīvas, kas NEPLP aizsāktas viņa darbības laikā unbūtu turpināmas. Tas ir ikgadējais seminārs reģionālajiem medijiem, tā ir "Celmlauža balvas" tradīcija, kas iedibināta 2013.gadā, tas ir izcīnītais papildu finansējums reģionālo TV satura veidošanai un tā ir kabeļtelevīziju reģistrācijas elektroniskās platformas izveide.

Savukārt Dimants atzīmēja, ka NEPLP darbu kopš 2012.gada raksturo pieaugusi rīcībspēja un izlēmīgums.

"Politiķu prasītā padomes locekļu atlaišana trīs ar pusi gadus pēc mūsu apstiprināšanas amatā, manuprāt, spilgti parādīja, ka NEPLP darbs ir bijis mērķtiecīgs un uz sabiedrības interešu aizstāvību vērsts. Politiķu dusmas bija krājušās ilgāku laiku saistībā ar pozīciju par apvienota un efektīva Latvijas sabiedriskā medija izveidi, saistībā ar lēmumiem, kas stiprināja LTV un LR, saistībā ar mūsu vēlmi pārgriezt finansējuma "nabassaiti" starp Saeimu unsabiedrisko pasūtījumu, padarot sabiedrisko medijus neatkarīgākus," sacīja Dimants.

Pēc viņa domām, sabiedrības un politiķu izpratne par mediju jautājumu nozīmīgumu ir augusi, tāpēc nākamajai padomei varētu būt vieglāk turpināt ceļu gan daudzveidīga un neatkarīga satura stiprināšanā sabiedriskajos medijos, gan komercmediju tirgus pilnveidē un cīņā pret nelegālā satura izplatību. Būtisks solis, kam vajadzīga gan padomes kompetence, gan politiska griba no lēmumu pieņēmējiem, būs sabiedrisko mediju piedāvājums paplašināšana krievu valodā, atzina Dimants.

"Ir svarīgi atrast veidu, kā uzticamai komunikācijas platformai uzrunāt visus Latvijas ļaudis. Visticamāk, tas varētu notikt interneta platformā, kā arī kabeļtīklos un satelīta apraidē. Iespējams, kopā ar Igaunijas sabiedriskās televīzijas trešo kanālu "ETV+" krievu valodā, kas raida kopš 2015.gada septembra, un citiem starptautiskajiem partneriem," teica Dimants.

Jau vēstīts, ka Saeima NEPLP locekļa amatos 19.janvārī apstiprināja bijušo valsts SIA "Latvijas Televīzija" programmu daļas satura redaktoru Ivaru Āboliņu, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektori Guntu Līdaku, producēšanas un mārketinga kompānijas "beach.lv" dibinātāju, producentu Patriku Grīvu un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Ieva Beitiku.

Šāds Saeimas lēmums bija nepieciešams, jo 2.februārī pilnvaras beidzas četriem no pieciem NEPLP līdzšinējiem locekļiem.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais