Latvijā ar depresiju katru gadu slimo aptuveni 115 00 cilvēku, to apliecina Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieku veiktais pētījums. Desmitajai daļai pacientu, kuri apmeklē ģimenes ārstu, nepieciešama tūlītēja depresijas ārstēšana. Pasaules Veselības organizācija pieņēmusi lēmumu, ka 2017. gada Starptautiskā veselības diena aprīlī būs veltīta depresijas tēmai.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors un psihiatrs Elmārs Rancāns norāda, ka Latvijā katru gadu ar depresiju slimo 115 000 cilvēku, lai gan oficiālā statistika liecina, ka ir krietni mazāks ārstēto pacientu skaits. Tieši tāpēc valsts pētījumu programmā Biomedicine tika organizēti Depresijas skolas semināri Latvijas ģimenes ārstiem, lai uzlabotu viņu prasmes, kā atpazīt un ārstēt depresiju primārajā aprūpē. «Šīs programmas ietvaros Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras pētnieki trīs gadus aktīvi strādā pie dažādu depresijas jautājumu aktualizēšanas. Mēs esam konstatējuši, ka Latvijā ar depresiju katru gadu slimo aptuveni 115 00 cilvēku. Katrs desmitais, kurš apmeklē ģimenes ārstu, slimo ar depresiju, un Latvijā kopumā tie ir 70 000 pacientu, kam būtu nepieciešama mūsu palīdzība,» stāsta Elmārs Rancāns. «Tik lielam skaitam slimnieku psihiatri vieni paši nevar palīdzēt, to var izdarīt tikai kopā ar ģimenes ārstiem. Pagājušajā gadā, sadarbojoties Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai un Latvijas Psihiatru asociācijai ar RSU Medicīnas fakultātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedru, organizējām Depresijas skolas seminārus ģimenes ārstiem, kuros dalījāmies ar pieredzi, kā palīdzēt atpazīt un ārstēt depresiju primārajā aprūpē.»
Depresijas skolā, kas notika desmit dažādās Latvijas vietās no 2016. gada oktobra līdz decembrim, tika izglītoti 270 ģimenes ārstu, un tas nozīmē, ka gandrīz piektā daļa ģimenes ārstu ir izskoloti un zina, kā atpazīt un ārstēt depresiju.
E. Rancāns uzsver, ka tas ir būtisks panākums, jo turpmāk būs iespēja palīdzēt arī tiem pacientiem, kuriem līdz šim tas nebija iespējams dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lauku reģionos, kur nav pieejami psihiatra pakalpojumi. RSU pētnieki darbu valsts pētījumu programmā Biomedicine turpinās, izvērtējot, vai šī izglītojošā programma - Depresijas skola - ir sasniegusi savu mērķi un vai ir uzlabojusies depresijas un neirotisko traucējumu atpazīšana un ārstēšana primārajā aprūpē. «Centīsimies novērtēt, vai tā ir sasniegusi savu mērķi un depresijas diagnostika un ārstēšana ir uzlabojusies,» saka profesors E. Rancāns.
