Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paspārnē izveidota jaunā Vides konsultatīvā padome. Tās sastāvs tiek pārvēlēts katru gadu, taču šis īpaši ievērojams ar to, ka radikāli zaļajam spārnam izdevies pilnībā atbrīvoties no tautsaimniecības intereses pārstāvošajām organizācijām. Tādējādi valsts institūciju saņemtais sabiedrības viedoklis vides jautājumos, vismaz no šīs padomes, turpmāk būs vēl mazāk draudzīgs uzņēmējdarbībai.
Trauksmi par vides organizāciju mobilizēšanos visādu traucēkļu izstumšanai jau pirms vēlēšanām cēla Latvijas Mežu sertifikācijas padome. Publiskajā telpā nokļuvusī esošās padomes dalībnieku sarakste liecināja, ka gaidāms saskaņots balsojums pret «vides aizsardzībai naidīgu lobiju organizācijām». Un tā arī notika. Padomes nolikums izveidots tā, lai neveidotos pārāk liela burzma un arī lai liekos vienmēr būtu iespējams atsijāt. Vietas ir tikai 20 dalībniekiem, un daži visu kandidātu balsojumā vienmēr paliek aiz borta. Piemēram, tāpēc, ka padomu došanai ministrijai ir pilnīgi gana jau ar vieniem makšķerniekiem. Būs otri - sāksies konflikti.
Konsultatīvajā padomē ievēlētas iepriekš jau pārstāvētās un publiski zināmās vides organizācijas - Vides aizsardzības klubs, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Makšķernieku asociācija, Zaļā brīvība un citas organizācijas ar faktiski radniecīgiem mērķiem.
Opozīcijas nebūs - atšķirīgi domājošie netika ievēlēti: Latvijas Mednieku savienība, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, Latvijas Hidromelioratīvo būvnieku asociācija, Latvijas Kūdras asociācija, arī Latvijas Mežu sertifikācijas padome un vēl dažas organizācijas.
Mežinieki par šādu diskrimināciju ceļ trauksmi, izplatot paziņojumu: «Ministrijas konsultatīvā padome - atsevišķu vides organizāciju varā.» Stāsts par to, ka vairākas zaļās organizācijas pārāk stipri saaugušas savā starpā - maksā viena otrai, algo cita citas darbiniekus vai arī vīrs ir vienā, sieva otrā vai pat Vides ministrijā - tuvāk naudas avotam. Tomēr katrai no šīm organizācijām padomē ir vesela balss.
Latvijas Mežu sertifikācijas padomes vadība Jānis Švirksts un Māris Liopa norāda:
«Vides konsultatīvā padome pašreizējā veidolā nav un nevar būt kompetenta vides jautājumos un pārstāv šauras grupas intereses, tādējādi uzņemoties vienīgo pareizo un ekskluzīvo viedokli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. VKP ir jāstrādā sabiedrības labā, un tās nolikums ir nekavējoties jāpārstrādā, lai nodrošinātu būtisku sabiedrības grupu pārstāvniecību.»
Tomēr maz ticams, ka izbrāķētajiem kandidātiem izdosies to panākt. Vides organizācijas ir apmierinātas ar savu noslēgto sabiedrību, jo šis ir vienīgais formāts tieši tām. Tā Neatkarīgajai skaidro Vides aizsardzības kluba vadītāja Elita Kalniņa. Skaidrs, ka kūdrinieki grib rakt vairāk, zaļie - lai kūdras ieguvi valstī nepalielina. Taču arī pretējā nometne rīkojoties līdzīgi kā zaļie - rūpnieki oponentus uz saviem forumiem neaicina.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka mežiniekiem iekļūt vides padomē bija īpaši svarīgi, jo šogad tiks sākta Eiropas nozīmes biotopu kartēšana, un daudzviet sekas tam var būt mežu izņemšana no saimnieciskās aprites.
Taču Vides ministrija paziņojumā mierina, ka diskutēt vēl būs iespējams par visiem jautājumiem un arī padomē neiekļuvušo viedoklis tiks uzklausīts:
«VKP sastāvā neievēlētās organizācijas tiek aicinātas arī turpmāk piedalīties VKP darbā un līdzdarboties VARAM vides aizsardzības politikas veidošanas procesā.»
Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste Neatkarīgajai skaidro, ka arī pēc likuma šīs padomes dalībnieku galvenajai interesei jābūt vides aizsardzībai. Savukārt industrijai paliek Meža konsultatīvā padome, Zivsaimniecības padome, lauksaimniekiem ir LOSP, un galu galā uzklausīti tiek visi, kas uzstājas sabiedrības interešu vārdā. Tā notikšot arī turpmāk, bet Vides konsultatīvās padomes nolikumu gan neesot plānots mainīt.
