ASV spēkiem atļaus veikt būvdarbus Latvijas militārajās bāzēs

Latvijas valdības un ASV valdības līgums par sadarbību aizsardzības jomā paredz atļaut ASV spēkiem veikt būvdarbus Latvijas militārās infrastruktūras objektos, ļaut ievest personīgās lietošanas preces, nemaksājot muitas nodokļus un nodevas, atzīt ASV transportlīdzekļu vadītāja apliecības, atvieglot ieceļošanas nosacījumus, kā arī regulē vēl virkni citu jautājumu, liecina šodien Saeimā izskatītais jautājums par Latvijas un ASV līgumu par sadarbību aizsardzības jomā.

Saeima šo likumprojektu ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pašlaik notiek aktīva sadarbība ar ASV, tāpēc to bruņoto spēku pastāvīgas un ilgtermiņa klātbūtnes nodrošināšanai nepieciešams pilnveidot pastāvīgu un paredzamu tiesisko bāzi, detalizēti nosakot ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā.

Tiek norādīts, ka šādas tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt ASV sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka tā mērķis ir noteikt ASV un Latvijas aizsardzības jomas sadarbības principus, kā arī noteikt nosacījumus, uz kādiem ASV bruņotie spēki, to apgādājamie un līgumdarba izpildītāji uzturas Latvijā.

Normatīvā akta projekts paredz ASV spēkiem iespēju uzturēties un brīvi piekļūt militārās infrastruktūras objektiem Latvijā vai citiem objektiem pēc abpusējas vienošanās, kā arī atļauj ASV spēkiem veikt būvdarbus šajos objektos. Piekļuves tiesības var būt ekskluzīvas vai dalītas un to apjomu paredzēts noteikt atkarībā no telpu atrašanās vietas un to izmantošanas veida.

Tāpat paredzēts, ka ASV spēkiem un to līgumdarbu izpildītājiem būs atļauts veikt celtniecības darbus, ceļot jaunas ēkas, kā arī atjaunojot jau esošās. Veicot būvdarbus tiek ievērotas tehniskās prasības un būvniecības standarti, kas atbilst abu valstu prasībām. Līgums paredz, ka jaunuzceltās vai atjaunotās būves pieder Latvijas Republikai, bet tās lieto ASV bruņotie spēki tik ilgi, cik tas ir nepieciešams. Lietošanas perioda beigās puses vienosies par būvju nodošanas nosacījumiem, kā arī ASV ieguldījuma atlikušo vērtību.

Līgums arī nosaka atvieglotus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus ASV bruņoto spēku civilās sastāvdaļas dalībniekiem, apgādājamiem un līgumdarbu izpildītājiem, paredzot, ka viņi Latvijā var iebraukt un uzturēties bez vīzas, bet uzrādot derīgu pasi, pārvietošanās pavēli un citus līgumā norādītos dokumentus.

Normatīvā akta projekts arī paredz, ka Latvija apņemas iespēju robežās pēc attiecīga pieprasījuma sniegt loģistikas atbalstu ASV spēkiem. Latvija atzīs ASV izdotus transportlīdzekļu īpašumtiesības apliecinošus un reģistrācijas dokumentus un visu veidu transportlīdzekļu vadītāja apliecības.

Latvija arī atzīs ASV izsniegtas profesionālās licences un sertifikātus, teikts likumprojektā. Tas attiecas uz profesionālo darbību, ko ASV bruņoto spēku civilā sastāvdaļa, apgādājamie, kā arī līgumdarbu izpildītāji veic dienesta pienākumu ietvaros.

Tāpat paredzēts, ka ASV valdības gaisa kuģi, kuģi un sauszemes transportlīdzekļi nebūs pakļauti pārmeklēšanai un pārbaudei bez ASV iestāžu atļaujas. Līgums arī paredzēs, ka no navigācijas maksas tiek atbrīvoti visi kuģi, kas tiek pilnībā izmantoti ASV bruņoto spēku vajadzībām.

Likumprojektā arī teikts, ka ASV spēku pārstāvji, apgādājamie un līgumdarba izpildītāji varēs valstī ievest personīgās lietošanas preces nemaksājot muitas nodokļus un nodevas, tomēr gadījumā, ja šādas preces tiek nodotas personai, uz kuru nav attiecināmi nodokļu atbrīvojumi, tad šī personas pienākums ir nodokļus nomaksāt.

Likumprojekta anotācijā arī teikts, ka puses ir vienojušās par sadarbības nosacījumiem gadījumos, ja ASV bruņoto spēku pārstāvis vai apgādājamais tiek aizturēts vai apcietināts, kā arī kriminālprocesuālo darbību un krimināllietas iztiesāšanas laikā, kā arī attiecībā uz soda izciešanu brīvības atņemšanas iestādē.

Paredzēti arī vairāki citi nosacījumi.

Kā ziņots, Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas pārstāve Anete Gnēze aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka pašlaik ASV un citu NATO valstu bruņoto spēku statusu Latvijā nosaka NATO līgums par bruņoto spēku statusu. Šis līgums pieņemts 1951.gadā, bet Latvija tam pievienojās 2004.gadā.

Tas paredz, ka valstis var slēgt divpusējus papildus vienošanās, kas plašāk regulētu bruņoto spēku statusu atrodoties otras valsts teritorijā.

Līdz ar to topošais līgums papildinās NATO līguma nosacījumus atbilstoši mūsdienu prasībām un paredzēs nosacījumus uz kādiem ASV bruņoto spēku pārstāvji uzturas Latvijas teritorijā.