Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) pauž neizpratni par to, ka Valsts kontrole nav lūgusi tai viedokli par primārās veselības aprūpes sistēmas revīzijas rezultātiem, līdz ar to arī nav analizējusi konstatēto problēmu iemeslus.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, LĢĀA bija dzirdējusi, ka Valsts kontrole veidos šādu revīziju, tomēr tā ir pārsteigta, ka viedoklis par rezultātiem nav prasīts arī pašiem ģimenes ārstiem.
Runājot par revīzijā secināto, piemēram, ka Latvijā pacientus pie speciālistiem ģimenes ārsti nosūta biežāk nekā citur Eiropā, Veide norādīja, ka iemeslus neviens nav analizējis. Viņa skaidroja, ka kādreiz uz magnētisko rezonansi pacientu varēja nosūtīt arī ģimenes ārsts, bet šobrīd vairs ne. Tāpat arī, sūtot uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisiju, nepieciešams speciālista slēdziens.
Attiecībā uz kvalitātes kritēriju izpildi, Veide atgādināja, ka ģimenes ārsti jau vairākkārt ir norādījuši, ka kvalitātes kritēriji ir ļoti augsti. Turklāt tie neuzrādot rezultātu, bet gan veicamās darbības. Mediķe arī piebilda, ka kvalitātes kritēriji Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, tika ieviesti uzreiz, nevis pakāpeniski.
Runājot par vēža skrīninga aptveri, Veide norādīja, ka atšķirībā no citām valstīm, iedzīvotāju aicināšanu uz skrīningu ir uzņēmusies valsts, savukārt ģimenes ārstiem nav tādu resursu, lai pilnīgi visiem atgādinātu par šādu iespēju.
Attiecībā uz Valsts kontroles secināto, ka ģimenes ārsti nepietiekami veic pacientu profilaktiskās apskates, Veide atgādināja, ka līdz 2009.gadam valsts ārstiem maksāja par šo apskašu veikšanu, tomēr, sākoties krīzei, tas vairs netika darīts. Šobrīd ģimenes ārsti vairāk nodarbojas ar pacientu esošo vajadzību risināšanu un profilakses apskašu veikšanai vajadzīgi papildu resursi, sacīja Veide.
Komentējot secināto par to, ka esošais finansējuma sadalījums praksēm, proti, ka lielāko ienākumu daļu veido kapitācijas nauda, nestimulē maksimālu kvalitāti, Veide norādīja, ka kapitācijas nauda tiek maksāta daudzās valstīs. Tomēr tad, kad vajadzīgs, pacients palīdzību pie ģimenes ārsta var saņemt. Turklāt, ja Latvijā ģimenes ārsts par vienu pacientu mēnesī saņem 1,25 eiro, tad Igaunijā tie ir 4,12 eiro, piebilda ārste.
Jau ziņots, ka ar valstī pastāvošo pakalpojuma apmaksas sistēmu ģimenes ārsti netiek stimulēti sasniegt maksimāli kvalitatīvus darba rezultātus, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" paziņoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Pie šāda secinājuma Valsts kontrole nākusi, veicot revīziju par ģimenes ārstu institūcijas darbības rādītājiem.
Krūmiņa paskaidroja, ka ģimenes ārstu praksēs ar 1200-2000 pacientiem apmēram 85-90% ienākumu veidojas no fiksētā maksājuma par pierakstīto pacientu, bet tikai 10-13% ieņēmumu ir atkarīgi no ģimenes ārsta reāli padarītā darba, turklāt vēl mazāk - 1-1,3% ieņēmumu - veido darba kvalitatīvo rādītāju sasniegšana. "Šeit pilnīgi noteikti ir viela pārdomām VM, kā šo finansējuma modeli padarīt tādu, lai maksimāli stimulētu to, kas mums visiem ir vajadzīgs - pakalpojuma kvalitāti," LNT sacīja valsts kontroliere.
Vēl viens būtisks revīzijas secinājums esot tāds, ka ģimenes ārsti nepietiekami veic profilaktiskās apskates, kas ir ļoti būtiskas, lai laicīgi atklātu iespējamās saslimšanas.
Krūmiņa vērsa uzmanību arī uz revīzijā konstatēto, ka ģimenes ārsti arvien vairāk nosūta pacientus pie speciālistiem