Kā liecina informācija Latvijas Rakstnieku savienības mājas lapā, tad 91 gada vecumā mūžībā devusies teātra zinātniece Līvija Akurātere.
Līvija Akurātere dzimusi 1925.gada 23.novembrī. Viss mūžs Līvijai pagājis latviešu teātrī, viņa ir uzrakstījusi daudzas grāmatas par izciliem aktieriem. Ilgus gadus viņa bijusi arī teātra vēstures pasniedzēja topošajiem aktieriem un režisoriem.
Akurātere studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes jaunnodibinātajā mākslas zinātņu nodaļā (1945-1948) un paralēli Teātra skolā (pēdējai pārtopot par Teātra institūtu, studijas universitātē pēc trešā kursa pārtrauc, teātra institūtu beigusi 1950. gadā)
Precējusies ar aktieri Voldemāru Akurāteru (rakstnieka Jāņa Akurātera vecākā brāļa Pētera dēlu, kas pēc amnestijas bija atgriezies Rīgā no izsūtījuma Sibīrijā), bērni: dēls Mārtiņš un meita Ieva, mazbērni - dēla meita Laura un meitas dēls Matīss
Strādājusi Dailes teātrī (literārās daļas vadītāja, 1951-1953), Kultūras ministrijā (no 1953. līdz 1957. gadam un no 1958. līdz 1961. gadam), Jaunatnes teātrī (literārās daļas vadītāja, 1964-1965), laikrakstā Rīgas Balss, Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1968-1993).
Bijusi drāmas konsultante Rakstnieku savienībā, mākslinieciskā vadītāja Tautas kinoaktieru studijā (1965-1968).
Vairāku monogrāfiju autore: Anta Klints (1962), Artūrs Filipsons (1970), Emīlija Viesture (1976), Gunārs Cilinskis (1978), Neparastā aktrise (par Emīliju Bērziņu, 1985), Dzīves izturīgie (par Nikolaju Mūrnieku un Irmgardi Mitrēvicu, 1988), kopā ar V. Lapacinsku grāmata par scenogrāfu Rūdolfu Pīlādzi (1985), Un notika tas tā (par aktieri Luiju Šmitu), Aktiermāksla latviešu teātrī (1983, darbs saņēmis Zinātņu Akadēmijas Jāņa Sudrabkalna prēmiju). Abu Latviešu padomju teātra vēstures sējumu un grāmatas Rīgas Krievu drāmas teātris līdzautore
1999.gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.