"Parex bankai" pērn 111 miljonu latu zaudējumi

AS "Parex banka" 2009.gadu noslēgusi ar 111 miljonu latu zaudējumiem, liecina bankas mājaslapā publicētais auditētais pārskats.

Neauditētie rezultāti rādīja, ka zaudējumi varētu būt mazāki - 107,5 miljoni latu.

Savukārt "Parex bankas" koncerna zaudējumi pērn bija 127 miljonu latu apmērā. Bankas vadība pārskatā norāda, ka, līdzīgi kā visā banku sektorā, šos rezultātus ietekmējuši izveidotie papildu uzkrājumi aktīvu vērtības samazinājumam. Banka izveidojusi uzkrājumus 110 miljonu latu, bet grupa - 120 miljoni latu apmērā.

Savukārt 2008.gadā "Parex banka" strādāja ar 124 miljonu latu zaudējumiem, bet "Parex" grupas neto zaudējumi 2008.gadā sasniedza 131 miljonu latu.

Reklāma

"Parex bankas" un koncerna kredītportfelis gada beigās bija attiecīgi 1,45 miljardi latu un 1,66 miljardi latu, noguldījumi - 1,54 miljardi latu un 1,69 miljardi latu, bet kopējie aktīvi - 2,47 miljardi latu un 2,6 miljardi latu.

Savukārt kapitāla un rezervju apjoms 2009.gada beigās sasniedza attiecīgi 153 miljonus latu un grupai -139 miljonus latu

Pagājušajā gadā "Parex banka" Valsts kasei par noguldītajiem depozītiem, kā arī Privatizācijas aģentūrai par saņemto subordinēto aizdevumu procentu maksājumos samaksājusi 40,9 miljonus latu.

Kā ziņots, šodien saskaņošanai Eiropas Komisijai tika iesniegts valdībā apstiprinātais "Parex bankas" restrukturizācijas plāns, kas paredz jaunveidojamā bankā izdalīt aptuveni divas trešdaļas bankas aktīvu.

"Parex banka" dibināta 1992.gadā, patlaban bankas filiālēs visā Latvijā strādā ap 2000 cilvēku. Bankai ir pārstāvniecības, filiāles un meitasuzņēmumi 13 pasaules valstīs, tajā skaitā Vācijā, Zviedrijā un Igaunijā, Šveicē un Lietuvā.

Bankas 70,3% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 25% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Pārējās bankas akcijas pieder mazākuma akcionāriem.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.