Ļaus vieglāk ievest inženierus

Augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, ieceļošanas nosacījumi Latvijā būs atviegloti, par to vienojusies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Par galīgajiem grozījumiem Imigrācijas likumā gan vēl jānobalso parlamentam.

Ekonomikas ministrijas līdz šim veiktās darbaspēka prognozes liecina, ka turpmāk izteikti trūks augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas tehnoloģiju (IT) un inženierzinātņu speciālistu.

Ja pieprasīts, atvieglos ieceļošanu

Pēc grozījumu pieņemšanas Imigrācijas likums uzliks pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Uz šo profesiju pārstāvjiem plānots attiecināt minimālās algas kritēriju, vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā 1,5 vietā. Likumprojektā paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti jeb termiņuzturēšanās atļauju, līdz desmit darbadienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā. Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu, nosaka likuma grozījumi. Paredzams, ka gada laikā Latvijā varētu ieceļot 50 sezonas darbinieki un 50 uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki, teikts likuma grozījumu anotācijā.

Atvieglos iespējas jaunuzņēmumiem

Likumprojekts paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs arī pieprasīt uz laiku līdz trīs gadiem, ja viņš Latvijā plāno īstenot aktivitātes ar mērķi radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. Šie papildinājumi likumā saistīti ar Saeimā pieņemto Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu. Likuma grozījumi paredz precizēt nodarbināšanas nosacījumus patvēruma meklētājiem, no deviņiem līdz sešiem mēnešiem samazinot periodu, pēc kura patvēruma meklētājs drīkst sākt meklēt darbu, kamēr atbildīgā iestāde nav pieņēmusi lēmumu par statusa piešķiršanu.

Prognozes ir

Jau tagad Ekonomikas ministrija veic darbaspēka pieprasījuma prognozes - gan vidēja, gan ilgtermiņa. Kāds būs jaunais uzdevums, ko valdībai uzdos parlaments līdz ar Imigrācijas likuma grozījumiem, vēl precīzi nav zināms, - Saeimai jāpieņem grozījumi trešajā lasījumā. Ekonomikas ministrijas speciāliste Evita Urpena skaidro, ka šo prognožu mērķis ir samazināt darba tirgus disproporcijas un informēt, kādās specialitātēs strādājošie būs nepieciešami. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties - līdz 2022. gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 000, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz sešiem procentiem. Tomēr, neraugoties uz pietiekami labām prognozēm, joprojām saglabāsies un, iespējams, pieaugs neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Speciālistu pārpalikums veidosies humanitāro un sociālo zinātņu jomās (2022. gadā pārpalikums būs apmēram 10 000 šo zinātņu jomu pārstāvju), bet izteikti trūks augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, IT un inženierzinātņu speciālistu (2022. gadā iztrūkums tiek plānots jau ap 16 000 darbinieku). Atbildīgās politikas iestādes turpina secināt, ka ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas un ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars.

Bezdarbnieki arī

Pašlaik vairāk nekā 90 000 jeb aptuveni deviņiem procentiem no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē to īpatsvars varētu samazināties, secinājusi Ekonomikas ministrija. Lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, nepieciešamas būtiskas izglītības piedāvājuma izmaiņas. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016. gada beigās 46,5 procenti bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7 procenti, bet ar augstāko izglītību 16,8 procenti bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. Turklāt trešā daļa bezdarbnieku bez darba ir ilgstoši (29,9 procenti).

***

Nodarbināts ārzemnieks

Uzaicinātajam ārzemniekam var piemērot uzņemšanas nosacījumus:

1) ja tiek pieprasīta Eiropas Savienības zilā karte, darba samaksa atbilst Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,2;

2) pārējos gadījumos, ja par ārzemnieku nodarbināšanas kārtību pirms ārzemnieka uzaicināšanas nepieciešams Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēt brīvu darba vietu, šai darba vietai jābūt brīvai ne mazāk kā desmit darbadienas.

Avots: likumprojekts Grozījumi Imigrācijas likumā