Aizsardzības ministrija gatava dibināt jaunus Zemessardzes bataljonus

 
©Aivars Ķesteris/ F64 Photo Agency

Pieaugot Zemessardzē dienošo skaitam, Aizsardzības ministrija (AM) vērtē iespēju veidot jaunus Zemessardzes bataljonus.

Ministrijā gan šobrīd neatklāj, kurās vietās un cik daudz jauni bataljoni nepieciešami. Zemessardzes bataljonu veidošanā tiks ņemti vērā infrastruktūras un konkrētās teritorijas apstākļi, norādīja ministrijā.

Zemessardzes mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka šobrīd visā Latvijas teritorijā ir 18 Zemessardzes bataljoni. Tāpat pie Zemessardzes štāba darbojas Kiberaizsardzības vienība, Speciālais militārās psiholoģiskās operāciju atbalsta vads, Zemessardzes veterānu apvienība un Zemessardzes orķestris un koris.

Pērn rudenī AM atklāja, ka Bauskā plānots dibināt Zemessardzes bataljonu. Rīgā, kurā koncentrējas lielākā daļa Latvijas kapitāla dislocēts tikai viens bataljons - Studentu bataljons, kurš izvietojies Vienības gatvē. Rīgas reģionā trīs bataljoni - Mārupes novadā atrodas 17.Pretgaisa aizsardzības bataljons, Stopiņu novadā 19.Nodrošinājuma bataljons, bet Ogrē izvietots Zemessardzes 54.Inženiertehniskais bataljons.

AM neatklāja, vai plānots dibināt jaunu bataljonu Rīgā.

Jau ziņots, ka bruņoto spēku vajadzībām Grobiņas apkārtnē plānots izveidot militāro poligonu, bet bijušajā Skrundas radiolokatora pilsētiņā - izveidot infrastruktūru NATO spēku izvietošanai. AM valsts sekretārs Jānis Garisons pērn rudenī skaidroja, ka Zemessardzei nepieciešami jauni poligoni, jo ar esošajiem nepietiek, lai nodrošinātu zemessargu, kuru skaits pēdējos gados ir strauji audzis, apmācību.

Svarīgi attīstīt ne tikai profesionālā dienesta struktūras, bet arī Zemessardzi, kas pēdējos gados saskārusies ar pastiprinātu brīvprātīgo vēlēšanos dienēt šajā struktūrā.

Garisons skaidroja, ka Ādažu poligons ir pārslogots, tāpēc tiek attīstīts Lāčusila poligons pie AM pausto, ka tiek domāts ne tikai par Zemessardzes ieroču iegādēm, bet līdz 2018.gadam visiem zemessargiem plānots nodrošināt minimālo ekipējuma komplektu, kurā ietilpst moderns apģērbs.

Viņš arī skaidroja, ka AM strādājot pie risinājumiem, kā nodrošināt zemessargiem paredzētās munīcijas glabāšanu, jo Zemessardzes bataljoni pārsvarā pilsētās izvietoti bijušajos kara komisariātos un šīs vietas ir nepiemērotas munīcijas glabāšanai.

Jau divus gadus vērojama liela cilvēku interese par pievienošanos šim Nacionālo bruņoto spēku formējumam.

Interese pieaugusi kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas.

Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.

2015.gadā Zemessardzē iestājušies 1210 zemessargi, no kuriem lielākā daļa ir gados jauni cilvēki - 991 zemessargs ir vecumā līdz 35 gadiem.