Ogļu smagums ceļ uz augšu

2016. gada beigās daba atalgoja valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) un citus Latvijas tranzītbiznesa uzņēmumus par viņu pūlēm visa gara garumā saglabāt pārvadāto kravu apjomu vismaz transporta infrastruktūras uzturēšanai pietiekamā līmenī.

Latvijas tranzītuzņēmumu komplekss ir izveidojies tāds, lai spētu nodrošināt Krievijas naftas un ogļu nogādāšanu no valsts austrumu robežas līdz kuģiem. Tas nenozīmē, ka dzelzceļš, ostas un vēl citi kravu kustībai nepieciešamie uzņēmumi apstrādā tikai naftu un ogles. Tas nozīmē, ka bez oglēm un naftas rastos jautājums, vai vispār atmaksājas pārvadāt pa dzelzceļu un pārkaut Latvijas ostās, piemēram, 1,8 miljonus tonnu melno metālu un 1,6 miljonus tonnu kokmateriālu, vai citā dalījumā 2,4 miljonus tonnu kravu nevis uz, bet no Latvijas ostām uz ārzemēm un 1,5 miljonus jonus tonnu kravu tepat pa Latviju. Tieši tas pats attiecas uz konteineriem, kuru piesaistīšanai pieliktās LDz pūles pērn rezultējušās ar 5892 nosūtītiem un 885 saņemtiem (divreiz vairāk nekā 2015. gadā!) konteineriem, kuros lielākos vienveidīgu preču apjomus devušas tekstilrūpniecības iekārtas, putnkopības nozares un siltumnīcu aprīkojums.

Visi iepriekš uzskaitītie labie darbi un kravu nomenklatūras diversifikācija var turpināties ar nosacījumu, ka gan pārvadājamās naftas, gan ogļu apjoms paliek kaut vai pa 16 miljoniem tonnu apjomā katrai abām kravu grupām, kā tas bija pērn. Kopumā 2016. gada laikā ir pārvadātas 47,8 miljoni tonnu kravu, kas par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1% atpaliek no 2015. gada kopējiem rādītājiem.

Pagājušā gada gala mīnusi veidojās summā no kravu krituma par piektdaļu, kas izveidojās pērnā gada 1. ceturksnī attiecībā pret 2015. gada 1. ceturksni, un kravu apjoma pieauguma 4. ceturksnī attiecībā pret 2015. gada 4. ceturksni. Pa vidu bija 2016. gada siltais periods ziemeļu puslodē, kad pieprasījums pēc Krievijas energoresursiem pasaulē samazinājās. Tajā laikā pārvadājumu apjoms vairs būtiski nemainījās attiecībā pret 2015. gada silto sezonu, bet arī nemazināja gada sākumā sakrāto iztrūkumu.

Dzelzceļa kravu daudzuma samazināšanās pārskata gada sākumā satrauca LDz darbiniekus ar jautājumu, vai uzņēmuma vadība viņus neatlaidīs. Notika sarunas starp LDz arodbiedrību un administrāciju, par kurām Neatkarīgā rakstīja 11. aprīlī. LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš tad gan klātienes sarunās, gan presē mierināja kolektīvu, ka «sliedes mums ir no dzelzs, bet darbinieki - no zelta». Ļoti lietišķi runājot, LDz apzinājās grūtības dabūt atpakaļ darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm un pieredzi, ja pēc darbinieku atlaišanas sekotu piedāvāto kravu daudzuma pieaugums, pat ja pavasarī tam bija grūti noticēt, dzirdot Krievijas amatpersonu retoriku par visu kravu novirzīšanu uz savas valsts ostām.

LDz pērn darīja visu iespējamo gan kravu apjoma, gan savas jaudas saglabāšanai un tik tiešām nonāca līdz darbam pārslodzes režīmā pagājušajā gadumijā. Tajā brīdī uzņēmuma centieniem noturēt esošās un piesaistīt jaunas kravas palīgā nāca bargā ziema ne Latvijā, bet Eirāzijas kontinenta otrā malā, kur atrodas Krievijas Tālo Austrumu ostas. Tās nespēja pārkraut visu Krievijas ogļu ieguves uzņēmumu eksportējamo ogļu apjomu, tāpēc vairāki simti neplānotu ogļu vagonu sastāvu tika pāradresēti uz Latviju un atdūrās pret nepietiekamu jaudu Latvijas ostu ogļu termināļos. To saimnieki nebija bijuši tik pacietīgi kā LDz vadītāji un nebija tērējuši naudu konkrētajā brīdī neizmantotu jaudu (darbinieku, pilnā darbakārtībā esošu iekārtu) uzturēšanai, un nespēja šo jaudu atjaunot dažu dienu laikā, bet janvāra otrajā pusē jau var teikt, ka ogļu plūdi novirzīti uz ostu krautuvēm un kuģiem.

2017. gada sākums dzelzceļam devis atspēriena punktu, lai pārsniegtu 2016. gada janvāra un pat vēl augstākus kravu apgrozījuma rādītājus. 2016. gads savukārt atstājis mantojumā brīdinājumu nepārsteigties, pieņemot kravu apjoma svārstības gada sākumā par visa gada tendenci.

***

DIVAS AUGŠUP EJOŠAS LĪKNES

Pa LDz sliedēm pārvadāto kravu apjoms 2016. gadā

miljonos tonnu kopš gada sākuma

2015./2016. gadu mija

0

1. ceturksnī

13

1. pusgadā

24,1

3 ceturkšņos

34,3

10 mēnešos

38,4

11 mēnešos

42,9

visā gadā

47,8

procentos pret 2015. gada rādītāju

-20,6

-19,8

-19,6

-17,6

-15,6

-14,1

Avots: LDz