Latvijas Ministru kabinets vakar noteica par elektrificējamām dzelzceļa līnijas no Daugavpils un Rēzeknes līdz Rīgai (Šķirotavas stacijai).
Vakardienas lēmumam ir divas nozīmes. Pirmā, ka dzelzceļa elektrifikācijai vispār jānotiek. Otrā, ka tiek koriģēts sākotnējais plāns elektrificēt dzelzceļa līnijas no Daugavpils un Rēzeknes līdz Ventspilij, uz laiku atstājot malā Rīgu.
Satiksmes ministrijas paziņojumā par valdības lēmumu teikts tā, ka «Ministru kabinets... atbalstīja Satiksmes ministrijas un valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību...». Šādu formulējumu nevar vienkāršot īsi un skaidri, ka valdība nolēmusi elektrificēt jau norādītās dzelzceļa līnijas. Valdība tieši tā nolemt nevar atļauties, jo valdībai nav naudas elektrifikācijai, pat ja elektrificējamo posmu kopgarumu saīsina un lauvas tiesu no projekta izmaksām sedz Eiropas Savienība. Attālumi no Rēzeknes līdz Rīgai un no Daugavpils līdz Rīgai ir attiecīgi 240 un 220 km, kas summā dotu 460 km. Pašreizējās cenās rēķinot, tos varētu elektrificēt par 519 miljoniem eiro, no kuriem ES piešķirtu 347 miljonus. Latvijas valdībai tādā gadījumā jāatrod vēl 172 miljoni eiro. Valdība centīsies šo summu nosegt bez iekļaušanas valsts budžeta izdevumu sadaļā, uz kuru galvenie pretendenti ir valsts aizsardzība, medicīna un varbūt vēl citas nozares, ja to pārstāvji spēs noorganizēt pietiekami skaļās protesta akcijas vai atrast citus veidus politiķu ietekmēšanai.
Savu lēmumu par dzelzceļa elektrifikāciju valdība vakar pieņēma aiz slēgtām durvīm, kas ļāva neatklāt projekta finansēšanas variantus. Pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa teiktā, viens no iespējamiem naudas iegūšanas veidiem izskatās vienkāršāks par vienkāršu. Proti, naudu iedos Latvijas Valsts kase, tikai nosauks to nevis par aizdevumu, bet par ieguldījumu valsts uzņēmumā LDz. Tādā gadījumā Valsts kase skaitītos tikai aizvietojusi aktīvu naudā ar aktīvu īpašumā jeb kapitālā, nevis naudu iztērējusi. Taču tad jājautā, kāpēc valsts nepasludina par ieguldījumiem arī daudzus citus izdevumus kaut vai ceļu labošanai, jo tie taču ir valstij piederoši ceļi, un tāpat attiecībā uz visu citu valstij piederošo no slimnīcām līdz tankiem. Atbilde ir tāda, ka izdevumu pārsaukšana par ieguldījumiem neatbrīvo Latviju no pienākuma aizņemties, lai šos ieguldījumus veiktu. Savukārt aizņemšanās nav iespējama bez aizdevējiem, kuri neaizdos, ja manīs, ka Latvija aizņemas vairāk, nekā spēs atdot. Latvija ir piekritusi, ka tās finanses visu iespējamo aizdevēju vārdā kontrolē Eiropas Komisija. Līdz ar to Latvijas valdības vakardienas lēmums nevarēja būt par dzelzceļa līniju elektrifikāciju, bet par lūgumu EK, lai tā atļauj Latvijai aizņemties naudu, ar ko segt savu daļu elektrifikācijas izmaksās.
EK bāž savu degunu elektrifikācijas projektā gan kā 347 miljonu eiro devēja, gan kā atlikušo 172 miljonu eiro savākšanas kontroliere. Naudas došanai un aizņemšanās atļaušanai kritērijs ir viens un tas pats, vai elektrifikācijas projekts atmaksāsies. Ja LDz tiešām spēs pelnīt no pārvadājumiem elektrificētajās līnijās, tad gluži vienalga, vai tas atdod Valsts kasei naudu kā savu parādu vai atpērk no valsts savas kapitāldaļas. Atmaksāšanās nosacījums ir pārvadāto kravu un tāpat arī pasažieru daudzums. Pagājušajā gadā LDz nācās piedzīvot būtisku Krievijas tranzītkravu apjoma kritumu, kura sadalījums diktēja elektrificējamo maršrutu pārorientāciju uz Rīgu. Šis sadalījums uzskatāmi izpaužas kravu apjoma izmaiņās Latvijas ostās, kurās gandrīz visas pārkrautās kravas tiek atvestas vai aizvestas pa dzelzceļu. Pārkrauto kravu apjoma vidējais samazinājums pērn bija 9,3%, taču Ventspilij fiksēti -16,5%, kamēr Rīga izsprukusi ar tikai -7,5%. Gan sarukuma tempu, gan Ventspilī un Rīgā atlikušo kravu apjomu salīdzinājums noved pie viena un tā paša secinājuma, ka mazāks ieguldījums elektrifikācijā līdz Rīgai varētu atmaksāties, pat ja kravu apjoms piedzīvo mērenu lejupslīdi un svārstības, bet ne sabrukumu.
Vakardienas lēmums ir elektrifikācijas plāna uzmetums bez izsmeļošām atbildēm par elektrifikāciju dzelzceļa posmos no Rēzeknes un Daugavpils līdz valsts austrumu robežām, par elekrifikācijas salāgošanu ar Rail Baltica projektu un jaunu pasažieru vilcienu iepirkšanu un par to, vai elektrifikācijas pirmais posms nekļūs par tās pēdējo posmu.