Ievērības cienīgākā sadaļa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojumā par 2016. gada darba rezultātiem norāda uz «pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, ko veicināja ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas, ko budžetā ieskaita zvērināti tiesu izpildītāji, 46,51 miljona eiro apmērā, pārsniedzot 2015. gada ieņēmumus par 45,54 miljoniem eiro».
VID publiskotie cipari ir tā cienīgi, lai tos izklāstītu vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz.
Pirmkārt, pārliecināsimies, ar cik niecīgu konfiscētās naudas summu Latvijas valsts iztika vēl tikai 2015. gadā: 46,51 - 45,54 = 0,97 miljoni jeb mazāk pat par vienu miljonu eiro.
Otrkārt, izrēķināsim VID pārskata gada konfiskāciju pieauguma tempu 46,51 : 0,97 = 47,9, ko ne bez pamata iespējams noapaļot ne tikai uz 48, bet visām 50 reizēm. Pēc šāda rādītāja Latvija līdzinās Zimbabvei, kad varu tur sagrābušais prezidents jeb diktators Roberts Mugabe tik tiešām sāka konfiscēt par labu valstij, t.i., par labu pašam sev visu, kas vien viņam iekrita acīs - vai fermu (jebkuru lauksaimniecības uzņēmumu) vai baobabu. Ap 2000. gadu sāktās konfiskāciju kampaņas gaitā konfiskāciju apjoma pieauguma temps uz brītiņu tur arī piecdesmitkāršojās, lai gan ilglaicīgi tas tā saglabāties nevarēja. Drīz vien praktiski visi īpašumi (vismaz visi balto fermeru īpašumi) jau bija konfiscēti un vēl nākamo dažu gadu laikā sabrukuši tāpat kā valsts ekonomika kopumā, taču tās sabrukums nebūt neparāva sev līdzi R. Mugabes varu valstī. VID skaidrojums Neatkarīgajai par pagājušo piektdien paziņotajiem VID darba rezultātiem līdz vakardienai bija tikai tāds, ka naudas konfiskāciju sadaļu nemaz nevarot tik vienkārši izskaidrot. Būtu priekšlaicīgi izdarīt kategoriskus secinājumus, pamatojoties uz konfiskāciju apjoma ārkārtīgi straujo pieaugumu pret ļoti zemo pieauguma bāzi.
Treškārt, +45,54 miljoni eiro valstij nav vienīgie, kas iegūti apmēram līdzīgā veidā. Turpat līdzās teikts, ka naudas sodos un sankcijās pērn iekasēti 33,19 miljoni eiro jeb +43,6% attiecībā pret plānu. Šie procenti atbilst +10 miljoniem eiro, kurus var droši pieskaitīt iepriekšējiem 45 miljoniem eiro, jo naudas un mantas konfiskācija taču ir viens no sodu veidiem.
Ceturtkārt, Latvijas juridisko un fizisko personu sodīšanas rezultātā iekasētā nauda jāsalīdzina ar 88,3 miljoniem eiro, ko VID uzrāda par 2016. gada ieņēmumu plāna pārsniegumu. Redzams, kādā veidā iegūta lielākā daļa no šīs plāna pārpildes.
Šobrīd nav iespējams viennozīmīgi pateikt, vai patiešām VID uzrādītie konfiskāciju miljoni nekādi nesakrīt ar tiem apmēram 50 miljoniem eiro, kurus Latvijas valstij pagājušā gada rudenī sagādāja Rīgas Ziemeļu rajona tiesa no dažādiem kontiem Latvijas komercbankās, kur savu naudu bija slēpuši tagad gāztās Ukrainas valdības amatpersonas. Rudenī VID atbildēja Neatkarīgajai, ka šie miljoni VID darba statistiku nekādi neuzlabojot, bet tagad VID ir iespēja pie šīs atbildes atgriezties.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka Neatkarīgajai pastāstīja, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija par labu valstij ir sena nodarbošanās, taču tikai 2015. gadā konfiscētās summas ieviestas kā atsevišķa sadaļa atskaitēs par tiesu izpildītāju darbu. Līdz ar to nav iespējams pateikt, vai 2016. gadā konfiscētie 46 miljoni ir neparasti daudz, vai arī 2015. gadā konfiscētais nepilnais miljons ir netipiski maz attiecībā pret Latvijas valsts caurmēra ieguvumiem vienā gadā no naudas konfiskācijas. Viņa pastāstīja, ka vēl tikai topot grozījumi likumos, kas attieksies ne vairs uz konfiskāciju uzskaiti, bet uz valsts tiesībām konfiscēt droši vien vairāk nekā līdz šim.
Tiesu izpildītāju darbošanās tik tiešām ir perspektīva nozare no valsts ieņēmumu viedokļa. Izrādās, ka tiesu izpildītāji pērn nodrošinājuši līdzekļu pārdali 518,6 miljonu eiro apjomā. Pēc I. Krukas teiktā, pagājušais gads tiesu izpildītāju darbā ne ar ko īpašu neizceļas. Tātad - gadu no gada iespējams apgrozīt vēl pusmiljardu eiro, kas ir ļoti iespaidīga naudas summa Latvijas mērogā. Valsts kases svaigākā atskaite rāda, ka pagājušā gada pirmajos 11 mēnešos valsts pamatbudžetā apgrozīti 5,4 miljardi eiro. Ja jau Latvijā tik tiešām var gada laikā atrast pusmiljardu eiro, ko katru gadu kādiem atņemt, un nekas slikts no tā neizceļas, tad valstij rodas liels kārdinājums no šā pusmiljarda sev paņemt vairāk nekā līdz šim.