Valsts pārvaldē prēmē sevi devīgi

Valsts kontroles (VK) rīcībā esošā informācija liecina, ka valsts pārvaldē piešķirto prēmiju un naudas dāvanu apjoms ar katru gadu pieaug.

Deviņas no 13 ministrijām

2015. gadā izmantoja iespēju saviem darbiniekiem izmaksāt gan atvaļinājuma pabalstus, gan naudas balvas, gan novērtēšanas prēmijas. Valsts pārvaldes aparāta prēmijās 2015. gadā kopumā tērēti 18 miljoni eiro, kas ir par septiņiem miljoniem vairāk nekā 2014. un 2013. gadā. Arī pērn valsts iestādēs naudas balvas un prēmijas nav žēlotas.

Plašas motivācijas iespējas

Izpētot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, Neatkarīgā secināja, ka valsts pārvaldes aparātā strādājošie, kuri saņem dažādas piemaksas, prēmijas un naudas balvas, teorētiski var iegūt tikpat lielu atalgojumu kā Ministru prezidents. Amatpersonas un darbinieki, dodoties atvaļinājumā, papildus atvaļinājuma naudai var saņemt piemaksu 50% no algas, savukārt aizvietojot kādu kolēģi vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pildot vēl citus pienākumus, piemaksā var saņemt 30% no algas.

Darbiniekiem par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti var piemaksāt 40% no mēnešalgas, savukārt par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu - pat otru algu un vairāk, summējot visu šeit minēto un neminēto.

Prezidenta kancelejā gaidāms algu pieaugums

Pamatojoties uz darbinieku ikgadējās novērtēšanas rezultātiem, Valsts prezidenta kanceleja labākajiem darbiniekiem pagājušajā gada nogalē izmaksājusi prēmijas kopumā 47 590 eiro apmērā.

Prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis Neatkarīgajai uzsvēra, ka prēmijām nauda izmantota no atalgojuma fonda un darbinieku prēmēšana notikusi arī iepriekšējos gados, Turklāt, neraugoties uz prēmiju izmaksu, pērn atalgojuma fondā radās 25 686 eiro ietaupījums, kas ir ieskaitīts atpakaļ valsts budžetā. 2016. gadā Valsts prezidenta kancelejā periodiski bijušas vakantas darba vietas.

Tajā pašā laikā šogad Valsts prezidenta kancelejas kapacitātes stiprināšanai, tajā skaitā atalgojuma palielināšanai, šīs iestādes budžets ir palielināts par 459 tūkstošiem eiro.

Pagaidām kancelejas darbinieku algas nav mainītas, bet, kā skaidroja J. Siksnis, šobrīd norit jaunā amatu saraksta izstrāde. Šobrīd Valsts prezidenta alga ir noteikta 3142 eiro mēnesī, kas nav mainījusies vairākus gadus un pašlaik ir zemāka nekā premjerministram, ministriem, Saeimas priekšsēdētājai. Vienlaikus Valsts budžeta likums 2017. gadam atļauj izdevumus Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī paaugstināt līdz 4561 eiro, bet reprezentācijas izdevumus - līdz 912 eiro mēnesī. Savukārt kancelejas darbiniekiem algu lielums šobrīd svārstās no 182 eiro līdz 2675 eiro mēnesī.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka lielāku algu nekā pērn šogad saņems arī Ministru prezidents, ministri, deputāti un citas amatpersonas, kuru algas ir atkarīgas no valsts vidējās algas izmaiņām. Piemēram, premjerministra pamatalga šogad ir 4032 eiro liela, ministru - 3828 eiro, ierindas deputātu - 2618 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Prēmē labākos

Alga nav vienīgais atalgojums, ko iespējams gūt, strādājot valsts pārvaldē. Piemēram, pagājušajā gadā Ārlietu ministrija izmaksājusi novērtēšanas prēmijas 314 darbiniekiem un naudas balvas 176 darbiniekiem, kopumā prēmijām tērējot 275 140 eiro, bet naudas balvām - 135 106 eiro, ziņo LETA. Valsts kases darbiniekiem piešķirtas prēmijas kopumā par teju 300 000 eiro par veiksmīgu valsts parāda apkalpošanu. Labklājības ministrija pērn 156 darbiniekiem novērtēšanas prēmijās par 2015. gadu izmaksājusi 110 400 eiro. Vidējais izmaksātais prēmijas apmērs ir bijis 708 eiro, savukārt lielākā prēmija bijusi 1698 eiro. Kultūras ministrijas (KM) 106 darbiniekiem pārskaitītas ikgadējās darbības novērtēšanas prēmijas 91 860 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. No valsts budžeta atvēlēti 85 206 eiro un no Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības līdzekļiem 7201 eiro. Atbilstoši KM strādājošo darba rezultātu izvērtējumam vidēji vienam ministrijā strādājošajam 2016. gadā prēmijās izmaksāti 867 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) pagājušajā gadā kopumā prēmijās izmaksāti 57 900 eiro, kas ir par 4317 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, jo pieaudzis to darbinieku īpatsvars, kas saņēmuši vērtējumi ļoti labi un teicami. Valsts vides dienestā (VVD) pērn 42 darbiniekiem izmaksātas naudas balvas 12 479 eiro apmērā. Tiesa, salīdzinot ar 2015. gadu, naudas balvās izmaksātā summa ir samazinājusies, turklāt VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai naudas balva netika piešķirta.

Arvien dāsnāk

VK norāda, ka ar katru gadu pieaug valsts pārvaldē piešķirto prēmiju un naudas dāvanu apjoms. 2013. gadā valsts pārvaldē izmaksāto prēmiju un naudas dāvanu apjoms bija aptuveni 11,2 miljoni eiro, 2015. gadā - jau 18 miljoni eiro. VK dati liecina, ka ik gadu visdāsnāk prēmijas un naudas balvas piešķirtas Finanšu ministrijas un tās pakļautības iestāžu darbiniekiem, piemēram, 2015. gadā tās bija virs trim miljoniem eiro, ziņo LETA. FM seko Iekšlietu ministrija, kuras resorā prēmijās un naudas balvās 2015. gadā piešķirti 2,5 miljoni eiro. 1,65 miljoni eiro izmaksāti Tieslietu ministrijā, 1,61 miljons eiro - Zemkopības ministrijā, 1,4 miljoni eiro Veselības ministrijā, 1,39 miljoni eiro - Kultūras ministrijā, 1,24 miljoni eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, pa

1,06 miljoniem eiro - Labklājības ministrijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Ekonomikas ministrijā - 863 700 eiro. 2015. gadā prēmiju un naudas balvu pieaugums daļēji skaidrojams ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības padomē.

Pagājušajā gadā valsts pārvaldē kopumā izmaksāto prēmiju un naudas balvu apjoms būs zināms vasarā.

***

Darba samaksa un strādājošo skaits valsts budžeta iestādēs

Gads Vidējā samaksa, ieskaitot pabalstus un prēmijas Strādājošo skaits

2011. gads 714 59 800

2012. gads 747 58 200

2013. gads 828 57 800

2014. gads 879 57 800

2015. gads 920 58 100

***

Valsts budžeta iestādēs strādājošo iespējas saņemt papildu atalgojumu

• Piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti līdz 40% no mēnešalgas

• Piemaksa par papildu darbu, aizvietošanu, vakanta amata pienākumu pildīšanu - līdz 30% no mēnešalgas*

• Speciālā piemaksa par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu līdz 100% no mēnešalgas**

• Prēmija par ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtējumu - no 55% līdz 75% no mēnešalgas vienu reizi gadā

• Naudas balva, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz mēnešalgas apmēru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā

• Atvaļinājuma pabalsts, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā - līdz 50% no mēnešalgas

• Prēmija par budžeta izdevumu samazināšanu vai iestādes darbības izpildes rādītāju uzlabošanu .

• Prēmija par ēnu ekonomikas mazināšanu un godīgas konkurences veicināšanu

• Prēmija par ieguldījumu valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot efektīvu valsts parāda vadību

• Prēmija par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību - līdz 120% no mēnešalgas gada laikā

* Ja amatpersona (darbinieks) vienlaikus saņem gan piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, gan piemaksu par papildu darbu, aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu, tad piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 60% no mēnešalgas.

** Mēnešalgas apmērs kopā ar šo speciālo piemaksu nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.

Avots: Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums