AKKA/LAA iecerējusi jaunas nodevas

Biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) nav aizmirsusi iepriekš lolotās cerības un aktīvi bīda izmaiņas datu nesēju nodokļa noteikumos, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Proti, AKKA/LAA vēlas, lai nodeva tiku iekasēta ne tikai par CD un DVD, bet praktiski par visiem iespējamiem datu nesējiem - par atmiņas kartēm (izņemot xD kartes), visu veidu zibatmiņām, mobilajiem telefoniem ar MP3, MP4 atskaņotājiem ar atmiņu, iekārtām ar iebūvētām zibatmiņām, par datoru cietajiem diskiem, personālajiem, piezīmju un plaukstdatoriem.

Tiesa, AKKA/LAA neatklāj, vai rosinātajos grozījumos ir paredzētas izmaiņas nodevu apmērā, bet iepriekš biedrība vēlējās, lai nodevas apmērs būtu no viena līdz trim latiem par vienību. Piemēram, par katru pārdoto MP4 atskaņotāju vēlas iekasēt vienu latu, par katru pārdoto plaukstdatoru - trīs latus, par katru mobilo telefonu - arī trīs latus.

"Tehnoloģijas ir nozare, kas attīstās ļoti strauji, tāpēc ir būtiski nemitīgi sekot līdzi tam, lai normatīvie akti, kas attiecas uz tehnoloģijām un to lietošanu, atbilstu reālajai situācijai," laikrakstam skaidroja biedrības AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše. Tāpēc biedrība vēlas izmaiņas, lai autoriem varētu izmaksāt pienākošās kompensācijas par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu.

Šī iemesla dēļ tiesību īpašnieki vērsušies Kultūras ministrijā (KM) ar ierosinājumu par valdības noteikumu "Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību" grozīšanu.

Laikrakstam skaidru KM nostāju neizdevās uzzināt. Kultūras ministra Inta Dāldera preses sekretāre Inese Kreicberga vien norādīja, ka ir izveidota darba grupa, kuras mērķis ir vienoties par grozījumu nepieciešamību, kā arī par iespējamo grozījumu saturu. Šajā darba grupā piedalās AKKA/LAA, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas, Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas (LDTA), Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LEtERA), KM un Ekonomikas ministriju pārstāvji.

"Tā kā KM ir saņemti arī vairāku to biedrību, kuras pārstāv tukšo materiālo nesēju ievedējus, priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, tuvākajā laikā tiks organizēta minētās darba grupas sēde, kurā diskutēs par visiem KM saņemtajiem priekšlikumiem," sacīja Kreicberga.

Nozares asociācijas - LDTA, LEtERA, Latvijas Interneta asociācija un Latvijas Telekomunikāciju asociācija - martā sūtītajā vēstulē KM norāda, ka sākotnēji jāatrisina būtiskās konceptuālās nepilnības nesēju atlīdzības noteikšanas mehānismā un tikai tad ir iespējams apsvērt jautājumu par saraksta pārskatīšanu, kam nevajadzētu atšķirties no citu Eiropas Savienības (ES) valstu noteikumiem.

"Domāju, ka ieviest jebkādus šādus papildu nodokļus nav pareizi, kamēr AKKA/LAA nav sinhronizējusi savas darbības un nodokļu likmes ar līdzīgām iestādēm Igaunijā un Lietuvā, kā tas diemžēl ir šobrīd," laikrakstam sacīja "Elko grupas" Baltijas tirdzniecības direktors Andrejs Gavrilovs, vienlaikus jautājot, kas notiks tālāk. "Nodoklis papīram, jo to arī taču var izmantot datu glabāšanai?"

Viņš prognozē, ka līdz ar šāda nodokļa ieviešanu strauji saruks konkrēto preču legālā pārdošana. Ar šo jauno ieceri tiek aizskarts ļoti jutīgs produktu segments, kur svarīga pat neliela atšķirība cenā.

Patlaban spēkā esošie noteikumi par datu nesējiem tika pieņemti pirms vairāk nekā četriem gadiem. Līdz ar to ari patlaban par katru iegādāto audiokaseti tiek maksāta 0,03 latu nodeva, par katru videokaseti - 0,06 lati, par katru minidisku - 0,03 lati, par katru CD - 0,10 lati, bet par katru DVD - 0,20 lati.

Savukārt par vienu mūzikas reproducēšanai izmantojamu iekārtu, piemēram, par audio magnetofonu ar audiokasešu ieraksta funkciju, videomagnetofonu ar videokasešu ieraksta funkciju, TV ar videokasešu ieraksta funkciju, DVD atskaņotāju ar ieraksta funkciju u.c. ir jāmaksā viens lats.

"Diemžēl šobrīd nav skaidrs, kā ES piedāvā risināt šo problēmu, taču ir pilnīgi skaidrs, ka voluntāri noteikti tarifi ir praktiski sagrāvuši Latvijas CD/DVD legālo tirgu un radījuši priekšrocības Latvijas kaimiņvalstu, īpaši Lietuvas, uzņēmējiem," laikrakstam apgalvoja LDTA valdes loceklis Dzintars Zariņš.

Vienlaikus LDTA uzsver, ka iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka Latvijā pārdoto nesēju un rakstītāju skaitam nav nekāda sakara ar legāli veikto kopiju skaitu. Atlīdzībai būtu jākompensē autoru un producentu zaudējumi, kas rodas likumīgā ceļā veicot audio/video informācijas kopēšanu personiskajām vajadzībām. Loģiski būtu, ja šī kompensācija tiktu noteikta proporcionāli legāli pārdoto oriģinālo CD un DVD skaitam, nevis pārdoto tukšo nesēju skaitam.

AKKA/LAA pērn no nesēju un reproducēšanas iekārtu izgatavotājiem un importētājiem iekasējusi 256 500 latus, kas ir par 40% mazāk nekā 2008.gadā. Biedrība skaidro, ka lielais iekasētās atlīdzības samazinājums radies tāpēc, ka spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē šo jomu, ir zaudējuši aktualitāti un tajos nav iekļauti vairāki tukšie nesēji un reproducēšanas iekārtas, kas patlaban tiek plaši pielietotas dažādu autoru darbu reproducēšanai.

Noteikumi nav papildināti piecus gadus, un tā ir valdības neizdarība, uzskata AKKA/LAA.