Konfliktā starp tiesībsargu Juri Jansonu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju sabiedrības vairākums, visticamāk, nostātos tiesībsarga pusē. Uzticamības reitingā viņus šķir vesels bezdibenis – 51,9 punkti.
Pēc Neatkarīgās pasūtījuma socioloģisko pētījumu firmas SKDS veiktajā aptaujā dažādas spēka institūcijas nebūt neatrodas līdzīgās pozīcijās, kā varētu domāt to radniecīgās nodarbošanās dēļ.
Armija līderos
Nacionālie Bruņotie spēki jau daudzus gadus bauda iedzīvotāju labvēlību. Tos institūciju uzticības rādītājā apsteidz vienīgi izglītības iestādes. Pēdējos pāris gados pozitīvi noskaņoto respondentu skaits vairs diži nepieaug, toties negatīvi noskaņotie sākuši piepulcēties neizlēmīgajiem - tiem, kas vērtējumā izvēlas atbildi «grūti pateikt». Un arī tā ir pozitīva tendence. Komentējot statistiku, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis saka paldies karavīriem: «Sabiedrības uzticēšanās Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem ir ikviena karavīra nopelns, jo tikai un vienīgi karavīrs ar savu attieksmi pret valsti, stāju un atbildību veido mūsu bruņotos spēkus. Jo vairāk: Nacionālie Bruņotie spēki - profesionāļi, zemessargi un arī jaunākā paaudze - jaunsargi - ir uzskatāms piemērs patriotismam. Tā ir ļoti liela atbildība, ko mēs nedrīkstam novērtēt par zemu vai jebkādā veidā ļaut kādam diskreditēt.»
Pilsoņu sniegtais vērtējums, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu, ir nedaudz augstāks. Tas ļauj secināt, ka krieviski runājošie pret armiju ir rezervētāki. Krasāk šī atšķirība parādās paša aizsardzības ministra R. Bergmaņa vērtējumā. Viss respondentu kopums reitingā ministru ierindo otrajā vietā (32,2 punkti) pēc prezidenta Raimonda Vējoņa (50,1 punkts). Tikmēr ģimenē krieviski runājošo respondentu vērtējums viņam dod vien 7 punktus.
Uzticas arī policijai
Pozitīvi vērtēto spēka struktūru vidū ir arī Valsts policija, un tās priekšnieks Ints Ķuzis ar sabiedrības vērtējumu lepojas: «Man ir gandarījums, ka jau ilgstoši iedzīvotāji novērtē mūsu darbu, uzticas mums, lai gan policija ir arī tā iestāde, kas sodīs, ja likums tiks pārkāpts. Tomēr iedzīvotāji novērtē mūsu rūpes, to mēs jūtam arī ikdienā. (..) Mēs tiešām dzīvojam drošā valstī, un man prieks, ka cilvēki to apzinās.» Arī iekšlietu nozares vadītājs ministrs Rihards Kozlovskis ir kopumā pozitīvi vērtēts politiķis.
Taču nākamās spēka struktūru iestādes reitingā jau ir ar mīnusa zīmi. Gan prokuratūra, gan tiesas, nemaz nerunājot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, ko tiesībsargs Juris Jansons ierosina likvidēt. KNAB viedokli par nepopularitātes iemesliem pat nav lāgā kam taujāt, jo iekšējos konfliktos novājinātā iestāde jau ilgstoši netiek pie priekšnieka.
Nihilisma mēraukla
Tiesu nepopularitāti Neatkarīgajai komentēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs: «Tiesu reitings šajā aptaujā nav pārsteidzošs - krietni augstāks par politisko partiju, Saeimas un valdības reitingu, bet būtiski zemāks par armiju un baznīcu. Skeptiska attieksme pret valsts institūcijām, tostarp arī tiesām, raksturīga sabiedrības attieksmei daudzu gadu garumā. Tam ir objektīvi iemesli - tiesa risina strīdus, un, lai kāds būtu rezultāts, viena puse būs zaudētāja un neapmierināta vienmēr. Protams, arī tiesu pārslodze un līdz ar to ilgie tiesu lietu izskatīšanas termiņi ietekmē sabiedrības viedokli.» Tomēr ir arī argumenti, kas vismaz no socioloģijas viedokļa tiesas attaisno. Citā, Latvijas Universitātes veiktā pētījumā noskaidrots, ka sabiedrība ar tiesu sistēmu saista ne tikai tiesas, bet arī citas tām piederīgas un pat nepiederīgas institūcijas. Gan advokātus un notārus, gan maksātnespējas administratorus, kuri tiesu sistēmai nepieder, un pēdējie tiek ļoti negatīvi vērtēti. Turklāt, ja cilvēkiem ir bijusi personīga darīšana tiesās, tad viņi esot pozitīvāk noskaņoti.
Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs tomēr uzskata, ka sabiedrība tiesu sistēmai neuzticas tāpēc, ka kopumā ir zudusi ticība taisnīgumam. Sacensību princips tiesās tiek absolutizēts, un uzvar tas, kuram dārgāks advokāts. No turienes arī jociņš - ir divu veidu juristi: vieni zina likumus, otri zina tiesnešus. Borovkovs arī uzskata, ka jāsāk diskusija par izmeklēšanas termiņu atjaunošanu - ir lietas, kurās procesuālās darbības nenotiek gadiem. Arī saprātīgi tiesāšanas termiņi tiek nesaprātīgi izstiepti. Bet kāpēc tiesu sistēmai vispār vajadzētu satraukties par sabiedrības neuzticēšanos? A. Borovkovs skaidro: «Neuzticēšanās justīcijas iestādēm ir mēraukla tiesiskajam nihilismam.» Un to var attiecināt uz visām institūcijām, kuru uzdevums ir palīdzēt cilvēkam un aizsargāt viņu.
***
Visi Latvijas iedzīvotāji, %
Cik lielā mērā uzticaties valsts un sabiedriskajām institūcijām?
Nacionālie Bruņotie spēki 38,6
Tiesībsargs 23,5
Valsts policija 16,9
-0,7 Prokuratūra
-3,8 Tiesas
-28,4 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)
Avots: SKDS, pēc Neatkarīgās pasūtījuma