Tālajā 2005. gadā tika organizēts pēdējais iesaukums obligātajā militārajā dienestā, bet protesti pret obligāto karaklausību brīvajā Latvijas Republikā sākās vēl desmit gadu agrāk studentu izpildījumā. Viņiem izdevās. Arī tagad studenti iesaistās diskusijā par obligāto militāro dienestu (OMD) un vairākums ir pret.
Toreiz studenti pieprasīja netraucētu mācīšanos un politiķi viņiem to arī apsolīja - internetā atrodami videokadri, kuros ekspremjers Valdis Birkavs, ejot cauri piketētāju pūlim, sauc: «21. gadsimtā mums jāieiet nevis ar karaspēku, bet ar garaspēku.» Iegājuši esam, karaspēks iepriekšējās desmitgadēs nooptimizēts, un visos līmeņos arī atzīts, ka tā bijusi stratēģiska kļūda.
Aizsardzības nozares spējas pašlaik tiek atjaunotas saskaņā ar apstiprināto valsts aizsardzības koncepciju, un jebkādas diskusijas par atkāpšanos no šajā dokumentā formulētajiem mērķiem Aizsardzības ministrijā tiek uztvertas ļoti sāpīgi. Sevišķi doma par OMD ieviešanu Latvijā, ko pamatā uztur neformālas domubiedru grupas un mediji, uzdodot jautājumu - kā būtu labāk.
Iniciatīvas diskreditēšana
Ir gan arī aktīvisti, kas ideju par obligāto dienestu cenšas noairēt, bet ne tāpēc, ka līdzīgi kā Aizsardzības ministrija raizētos par profesionālā dienesta un Zemessardzes iespējamo vājināšanu. Gluži otrādi, šķiet, viņi vēlas mazināt sabiedrības atbalstu bruņotajiem spēkiem. Šobrīd tas ir visai augsts - uzticēšanās reitingā Nacionālie Bruņotie spēki ir otrajā vietā starp valsts un sabiedriskajām institūcijām (SKDS pētījums pēc Neatkarīgās pasūtījuma). Taču sabiedrības iniciatīvu portālā Mana balss iesniegtie ierosinājumi attiecībā uz armiju kaitē gan idejai par OMD, gan arī aizsardzības nozares tēlam. Visticamāk, tā nav nejaušība, ka šīs iniciatīvas nekvalitatīvais teksts iesniegts vienlaikus ar citu - pilnīgi absurdu - ideju: «Slēgto slimnīcu vietā veidosim armijas hospitāļus un Zemessardzei bezmaksas veselības aprūpi.» Iesniedzējs ir prokrieviskais aktīvists Jānis Kuzins. Iniciatīvas jēga ir noblēdīt naudu no aizsardzības nozarei nepieciešamajiem 2% IKP - atvēlēt to veselības aprūpei un zemessargus ārstēt par brīvu. Neko citu kā nepatiku šāda ideja raisīt nevar.
Aizsardzības ministrija ir pateikusi kategorisku nē OMD, arī komandiera amatā Saeima iecēlusi Leonīdu Kalniņu, kurš ir pret, tātad pat teorētiski nevarētu vadīt tik radikālas pārmaiņas, kurām pats nepiekrīt.
Iekļaujamies vairākumā
Tomēr ministrijai nākas atbildēt uz nerimstošo diskusiju. Jauns pretarguments sarunai ir ministrijas apkopojums par dienesta veidiem NATO un ES valstīs. Obligātais dienests ir desmit valstīs, nav 24. Tādējādi Latvija iekļaujas vairākumā. Tajā pašā laikā, aplūkojot tieši Baltijas jūras perimetru, šobrīd esam vienīgie, kur OMD nav vai netiek plānots. Vasaras beigās kļuva zināms, ka Vācija apsver šādu iespēju, un arī Polijas opozīcija pašlaik iestājas par tā atjaunošanu.
Pērn veiktā socioloģisko pētījuma centra SKDS aptauja parādīja, ka gandrīz puse jeb 47 % aptaujāto vēlētos, lai obligātais militārais dienests Latvijā tiktu atjaunots. Populārākie argumenti pret OMD ieviešanu ir cilvēkresursu trūkums un lielie finansiālie līdzekļi, kuri būtu nepieciešami šīs idejas īstenošanai.
Latvijas Studentu apvienības prezidente Maira Belova Neatkarīgajai pastāstīja, ka studenti OMD neatbalsta, taču visiem studētgribētājiem jānodrošina iespēja studēt militārajā sektorā. Tāpat jaunieši, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar militāro sektoru, var iestāties Jaunsardzē un Zemessardzē. M. Belova stāsta, ka šī tēma ir apspriesta ar Aizsardzības ministriju un kā iespējamais risinājums minēts B un C kursu ieviešana augstskolās. Tas nozīmē, ka topošajiem speciālistiem pasniegtu starpdisciplināros kara kursus, piemēram, mediķiem - kara medicīnu, žurnālistiem - kara žurnālistiku.
Likme uz Jaunsardzi
Šobrīd Aizsardzības ministrija nākotnes kadru piesaistē uzsvaru liek uz Jaunsardzes kustību. Jau skolas vecuma bērniem tiek mācītas militāras zinības cerībā, ka vēlāk viņi stāsies Zemessardzē vai profesionālajā dienestā. Jaunsardzes departamenta 1. novada nodaļas vadītājs Dainis Karols Neatkarīgajai atzīst, ka šā brīža situācijā OMD neatbalsta. Ir nepieciešams attīstīt Jaunsardzi, jo tādējādi jauniešiem jau agrā vecumā būtu iespēja izmēģināt Jaunsardzē piedāvātās iespējas caur dažādām spēlēm un aktivitātēm un saprast, vai viņi vēlas saistīt savu nākotni ar militāro dienestu. Atšķirīgs viedoklis ir Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta direktoram Ansim Strazdiņam, kurš OMD drīzāk atbalstītu, ja vien tas tiktu ieviests pakāpeniski. Viņš uzsver, ka dienesta atjaunošana nevar būt kārtējā ātrā ideja. Kā galveno problēmu brīvprātīgai jauniešu iesaistei Strazdiņš min nepietiekamo patriotisma audzināšanu skolās un piederības apziņas trūkumu.
Latvijā par OMD šobrīd diskutē gan tie, kas kaut ko saprot, gan tie, kas nesaprot. Taču pie vārda faktiski netiek tā paaudze, uz kuru šāds iesaukums attiektos. Neatkarīgā veica īsu aptauju, lai noskaidrotu studentu domas par OMD atjaunošanu. Apkopojot viedokļus, var pamanīt, ka studenti šajā jautājumā nav vienisprātis un tiek minēti argumenti gan par, gan pret dienestu.
***
Kā vērtējat ideju par obligātā militārā dienesta ieviešanu Latvijā?
Laura Bržeska, RSU Eiropas studiju fakultātes studente:
- Manuprāt, OMD ir ļoti nepieciešams. Ir svarīgi veicināt ārējo valsts drošību, jo ārējā un iekšējā drošība mijiedarbojas. Lai gan OMD vajadzētu atjaunot, domāju, ka šī ideja diez vai realizēsies, jo tai būtu nepieciešami pārāk lieli finansiālie līdzekļi.
Ēriks Vidžups, RSU Medicīnas fakultātes students:
- Manuprāt, OMD nav vajadzīgs. Tie, kuri vēlēsies un būs fiziski spējīgi, paši aizies. Nebūtu pareizi jauniešus iesaukt obligāti, jo daudzi tam var nebūt psiholoģiski gatavi un šāda pieredze radītu psiholoģiskas traumas. Manuprāt, augstskolās vajadzētu veidot īpašus kursus, kuros studentus sagatavotu ārkārtas situācijām, piemēram, vajadzētu pasniegt kara medicīnu.
Žanis Sevastjanovs, RSU Medicīnas fakultātes students:
- Es domāju, ka tas nenāktu par ļaunu. Norūdītu cilvēku raksturu un uzlabotu fizisko sagatavotību, kas, protams, atstātu pozitīvu ietekmi uz veselības stāvokli kopumā. Ja dienests ir gadu vai divus, tad šie cilvēki neko daudz nezaudētu, tikai iegūtu militārās prasmes. Un kopumā arī pastiprinātu Latvijas drošību, sagatavojot cilvēkus ekstrēmām situācijām.
Elīna Červinska, LU Komunikāciju zinātnes nodaļas studente:
- Nepiekrītu OMD atjaunošanai, jo uzskatu, ka katrs ir tiesīgs pats izvēlēties - doties vai nedoties armijā. Katram vīrietim, kurš ir atbilstošajā vecumā un fiziskajā sagatavotībā, nav jāpamet līdzšinējā dzīve un jādodas armijā tikai tādēļ, ka valdība to izlēmusi. Tā ir jau novecojusi sistēma, līdzekļus varētu ieguldīt dažādās kampaņās, kas piesaistītu vairāk cilvēku doties dienestā pēc pašu gribas. Protams, kara situācijā sava valsts ir jāaizstāv, taču iet armijā obligāti nevajadzētu piespiest visiem cilvēkiem.
Anete Leite, LU Psiholoģijas fakultātes studente:
- Esmu pret OMD atjaunošanu, jo visi esam brīvi cilvēki, katrs var izvēlēties, ar ko aizpildīt savu laiku. Militārajam dienestam jābūt brīvprātīgam, cilvēkus nevar piespiest ziedot savu laiku un veselību. Problēmas nevar risināt ar pagājušā gadsimta paņēmieniem, ir nepieciešams meklēt jaunus.
***
Obligātais militārais dienests NATO un ES valstīs
Norvēģija
6-12 mēneši
Dānija
4 mēneši
Somija
6-12 mēneši
Igaunija
8-11 mēneši
Lietuva
9 mēneši