Sargājot mantu, slēdz laulības līgumus

© Ilze ZVĒRA, F64 Photo Agency

Sabiedrības pieprasījums ir viens no aspektiem, kāpēc pēdējos gados palielinās pie notāriem noslēgto laulības līgumu skaits.

Latvijā noslēgto laulību skaits samazinās, bet laulības līgumu skaits pieaug. Pērn tādus līgumus noslēguši 1160 pāru un noslēgto laulības līgumu skaits ir līdz šim lielākais pēdējo sešu gadu laikā. Cilvēki maina partnerus, un reti kurš īpašums mūsdienās ir bez apgrūtinājuma, datus kodolīgi komentē Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotājdirektore Vija Piziča.

LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece norāda, ka visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas viņam piederējis, un otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Arvien vairāk cilvēku vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulības līgumu arī tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai sācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām. Tas nozīmē, ka necieš visa ģimene. V. Piziča noteic, ka ir sarežģīti risināt jautājumus par īpašumiem, kam ir apgrūtinājumi vai saistības, piemēram, kredītu dēļ, arī tādēļ laulātie vai nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošie vēršas pie notāriem. Tā ir iespēja izvairīties no strīda par mantu, atvieglojot mantas dalīšanu mantošanas, laulības šķiršanas gadījumā, kas īpaši svarīga ir laikā, kad vairākums īpašumu tiek iegādāti kredītā.

Kopš 2011. gada februāra spēkā ir grozījumi Notariāta likumā, kas nosaka, ka bezstrīdu gadījumā laulību var šķirt notārs. Līdz tam laulību šķīra tikai tiesā. Kā norāda LZNP, tieši šo aspektu - par mantas dalīšanu - atvieglo tas, ka pārim ir bijis laulības līgums. Tad jautājumi par to, kā abu rīcībā esošā manta būtu dalāma, nepastāv vispār.

***

Uzziņai

2014. gadā pie notāriem tika noslēgti 897 laulības līgumi, 2015. gadā - 1029, 2016. gadā - 1160.

Avots: LZNP



Latvijā

Ik gadu Latvijā ap 1000 bērnu vecāki zaudē aizgādnības tiesības, un ir grūti nodrošināt nepieciešamo audžuģimeņu skaitu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Bērnu alternatīvās aprūpes jomas vadītāja Dace Dzedone.