Dubulto lokomotīvju būves jaudu

© Arnis Kluinis

Latvijas dzelzceļa (LDz) meitasuzņēmums LDz ritošā sastāva serviss saņēmis otru sertifikātu lokomotīvju 2M62UM modernizācijai un pieņēmis ekspluatācijā pirmo modernizēto šīs sērijas lokomotīvi.

Attēlos redzamā lokomotīve 2M62UM visā tās tagadējā godībā tika rādīta jau pagājušā gada 20. maijā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un turpmāk vēl dažas dienas Krustpilī un Daugavpilī. Šā un citu LDz iespaidīgāko tehnikas paraugu eksponēšana bija iekļauta pasākumos, ar kādiem LDz atzīmēja 155 gadus kopš pirmās dzelzceļa līnijas atklāšanas tagadējā Latvijas teritorijā.

Pilnīgi citādi nekā uz svētku pasākumu dalībnieku uz šo lokomotīvi lūkojās no valsts uzņēmuma LDz nekādi neatkarīgā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kas atzina šo lokomotīvi par derīgu ekspluatācijai tikai pagājušajā gadumijā. Ap to pašu laiku LDz ritošā sastāva serviss saņēma arī Čehijā bāzētā Dzelzceļa pētniecības institūta (Výzkumný Ústav Železniční) sertifikātu savam Lokomotīvju remonta centram Daugavpilī, kas tagad drīkst modernizēt 2M62UM lokomotīves ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Lokomotīvju remonta centra Rīgas iecirknis, kurš jau veica pirmās lokomotīves modernizāciju un šobrīd ir gandrīz pilnībā pabeidzis vēl triju šādu lokomotīvju modernizāciju.

LDz pašreizējais nodoms ir triju gadu laikā modernizēt 14 savas dīzeļlokomotīves, bet tālākie notikumi nav atkarīgi no LDz. Pirmkārt, jau pērn vajadzēja tikt pieņemtam lēmumam par Latvijas maģistrālo dzelzceļa līniju elektrifikāciju, kas samazinātu vajadzību pēc dīzeļlokomotīvēm Latvijā, bet tāda lēmuma nav. Otrkārt, LDz ritošā sastāva serviss tehniski spētu modernizēt lokomotīves arī Krievijai par divreiz zemāku cenu, nekā prasa Rietumeiropas uzņēmumi, taču tādus darījumus vismaz pašlaik politika diktē vairāk nekā ekonomika vai ekonomija.

Lokomotīvju modernizācija uz robežas ar tās būvēšanu pilnīgi no jauna nozīmē tās jaudas palielināšanu no 4000 līdz 6000 zirgspējām, lai tā spētu pavilkt vairāk un smagākus vagonus, Eiropā noteikto izmešu normu ievērošanu, iespēju ekspluatēt lokomotīvi vēl 30 gadus ar mazākām izmaksām tās remontiem un apkopei.



Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais