VI vērtēs "zaļā koridora" efektivitāti

© Ilze Zvēra, F64 Photo Agency

Veselības ministrija (VM) lūgusi Veselības inspekciju (VI) izvērtēt, kā strādā no 1.oktobra ieviestais "zaļais koridors" onkoloģijas pacientiem, aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Lai veicinātu agrīnu onkoloģisko slimību diagnostisku un iespējami ātrāku atveseļošanos,1.oktobrī stājās spēkā normatīvais regulējums par ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku noteiktām lokalizācijām. Šis regulējums paredz nosacījumus prioritārai speciālistu konsultāciju saņemšanai aizdomu gadījumā par onkoloģiskām saslimšanām, proti, izmeklējums jāveic 10 dienu laikā pēc tam, kad ģimenes ārstam radušās aizdomas par saslimšanu.

Lai izvērtētu šī regulējuma efektivitāti un iespējamos uzlabojumus gadījumā, ja tādi nepieciešami, Veselības inspekcijai lūgts izvērtēt pacienta aprūpes procesu šajā aprūpes posmā, klāstīja Šneiders.

Par sistēmas izvērtēšanu informētas arī abas ģimenes ārstu asociācijas.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta informācija, oktobrī un novembrī 596 pacienti, izmantojot "zaļo koridoru", ir saņēmuši speciālistu konsultācijas un izmeklējumus saistībā ar aizdomām par dažādu veidu ļaundabīgiem audzējiem. Visbiežāk ar aizdomām par ļaundabīgu kuņģa audzēju, resnās zarnas ļaundabīgu audzēju, krūts ļaundabīgu audzēju, aizkuņģa dziedzera ļaundabīgu audzēju.

Taujāts, cik no 596 pacientiem, kuri izmantojuši "zaļo koridoru" reāli ar atklāts vēzis, Šneiders norādīja, ka šādi dati pagaidām vēl nav apkopoti.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais