Latvijā ir grūti noteikt iedzīvotāju sociālās vajadzības neskaidro nabadzības kritēriju dēļ, šādu viedokli pauduši Pasaules bankas (PB) eksperti. Pēc PB eksperta Trūmena Pakarda teiktā, Latvijā nav noteikts nabadzības slieksnis, proti, naudas līdzekļu apjoms uz vienu pieaugušo iedzīvotāju, kas tiek pieņemts par kritisko minimumu, kā tas ir citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Latvijā patiešām nav noteikts absolūtās nabadzības slieksnis. Tomēr ir kritēriji, ko var uzskatīt par trūcīgu cilvēku, un iespējams sniegt sociālo palīdzību, sarunā ar Neatkarīgo atzīst Labklājības ministrijas vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente Evija Meiere.
Absolūti nekā
Vairāk par absolūto nabadzību runā Āfrikas valstu kontekstā, un pasaulē, lai noteiktu, cik ir nabadzīgo cilvēku, izmanto tādus rādītājus kā 1,5 dolāri dienā. Ja cilvēkam to nav, viņš ir nabadzīgs. E. Meiere saka: Latvijā nav noteikta absolūtā nabadzība – tas ir, tāda, kad cilvēkam nekā nav un viņš nevar apmierināt pat savas fiziskās pamatvajadzības, – nav kur dzīvot, nav ko ēst, par veselības aprūpi nemaz nerunājot. Protams, teorētiski šādu absolūtu nabadzību varētu ietērpt skaitļos, taču tas neatainotu reālo Latvijas situāciju. Citās valstīs absolūtās nabadzības raksturojam piesaista statistiķu rēķināto iztikas minimumu, taču Latvijā tajā ietvertās normas ir novecojušas un ne viss aprēķinos iekļautais (preces, pakalpojumi) atbilst reālajai situācijai.
Cits termins – relatīvā nabadzība. E. Meiere stāsta, ka, "vienkārši runājot, cilvēkam ir ko ēst un kur dzīvot, bet te ir jautājums – ko viņš ēd, vai pietiekami, kur viņš dzīvo un kāds ir viņa mājoklis". Cilvēka ienākumi un resursi ir nepietiekami attiecībā pret pārējo sabiedrības locekļu dzīves līmeni, lai viņš varētu normāli dzīvot, – nevar samaksāt par dzīvokli, nevar atļauties veselības aprūpi, nodrošināt izglītību sev vai bērniem. "Šeit tiek izvērtēti indivīda, ģimeņu ienākumi, kas tiek salīdzināti ar pārējo sabiedrības locekļu ienākumiem," norāda speciāliste.
Trūcīgs LV
Latvijā relatīvās nabadzības definīcijai atbilst trūcīgas personas statusam atbilstošs ienākumu līmenis mēnesī, kuru aprēķina kā pusi no attiecīgā gada spēkā esošās minimālās darba algas mēnesī. 2010. gadā tie ir 90 lati mēnesī. Personām, kuras atbilst trūcīgas personas statusam, ir tiesības vairākus pakalpojumus saņemt bez maksas vai par samazinātu maksu, piemēram, pacienta iemaksas, bezmaksas juridiskās konsultācijas. Šiem cilvēkiem ir tiesības saņemt pašvaldību sociālo palīdzību.
E. Meiere skaidro: lai salīdzinātu nabadzības situāciju dažādās ES dalībvalstīs, nabadzību mēra arī Eiropas statistikas birojs Eurostat. Tas relatīvo nabadzību aprēķina citādi nekā Latvijā un pārējās ES dalībvalstīs – nabadzības riska slieksnis ir 60 procenti no mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu mediānas, pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju. "Jāuzsver, ka šie nabadzības riska sliekšņi katrā ES dalībvalstī ir atšķirīgi, jo iedzīvotāju ienākumi atšķiras. Piemēram, Nīderlandē cilvēks būs nabadzības riskam pakļauts, ja saņems mazāk par 685 latiem mēnesī, bet Slovākijā tie ir 168 lati mēnesī," stāsta E. Meiere. Attiecībā uz Latviju šis rādītājs ir 191 lats mēnesī, tas nozīmē, ka cilvēks, kurš mēnesī saņem mazāk par 191 latu, dzīvo uz nabadzības riska robežas.
Ko dod skaitļi
"Vislabāk cilvēku reālo situāciju zina pašvaldības, kuras izvērtē katra cilvēka, katras ģimenes ienākumus. Analīze liecina, ka vislielākajam riskam ir pakļautas ģimenes, kurās ir vairāk bērnu, un ar katru bērnu risks nokļūt trūkumā pieaug," atzīst E. Meiere. Absolūtās nabadzības fiksēšana nepalīdzētu ne cilvēkiem, ne palīdzības sniedzējiem. Pēc LM uzskatiem, reālo situāciju parāda trūcīgās personas statuss – 90 lati uz cilvēku, kā arī pašvaldību noteiktie (katrā savi) maznodrošinātās personas ienākumu līmeņi.
Neatkarīgā spriež: viens no iemesliem, kāpēc valstī nabadzības līmenis nav noteikts lielāks par šiem 90 latiem vai, piemēram, kāpēc neizmantojam 191 latu, ko rēķina ES, ir – jo lielāka šī summa, jo vairāk naudas no budžeta jāatvēl sociālajai palīdzībai, un tas patlaban nav iespējams. Tiesa, no 2010. gada oktobra ir palielināts garantētais minimālais ienākums.
***
UZZIŅAI
- 2009. gadā Latvijā bija 120 314 trūcīgas personas jeb 5,3% no iedzīvotāju skaita
- Trūcīgs ir tāds cilvēks, kura ienākumi mēnesī ir mazāki par 90 latiem
- Pēc ES kritērijiem, 2008. gadā nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai Latvijā bija 191 lats mēnesī
- 2008. gadā 26% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja zem šā nabadzības riska sliekšņa
Avots: Labklājības ministrija