Iecerētie Imigrācijas likuma grozījumi ietekmē valsts drošības dienestu, tostarp, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbību, - šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja SAB direktors Jānis Kažociņš.
Kažociņš vairākkārt uzsvēra, ka šis ir politisks jautājums, politiķi pieņems lēmumu, valsts drošības iestādes var dot tikai savus vērtējumus.
"Mums ir trīs lietas, kas interesē: lai Latvija pildītu savas juridiskās saistības, ko tā uzņēmās, iestājoties Šengenas zonā; lai Latvijas specdienestiem būtu dots pietiekami laika pārbaudīt personas, uz kurām attiecas šie likuma grozījumi; lai būtu kāds kontroles mehānisms, ja cilvēks kļūst bīstams Latvijai, izņem investīcijas vai pārdod īpašumu, un mums būtu kāda iespēja viņu no valsts izraidīt," skaidro Kažociņš.
Jau iepriekš Kažociņš par šiem likuma grozījumiem ir izteicies, ka tie padara Latviju pievilcīgāku izlūkdienestiem, kuri vēlas iekļūt Šengenas valstu zonā, kā arī Latvijā varētu mēģināt iekļūt grupējumi, saistīti ar teroristiem. "Te nav runa par kaimiņvalstīm, bet tādām kā Irāna, kas nodarbojas ar spiegošanu pret ES dalībvalstīm. Varbūt šeit nē, bet tas diemžēl ir fakts. Un arī ir fakts, ka pēdējā laikā ir vairāki redzami mēģinājumi iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā no valstīm, kas ir saistītas ar terorismu," sacīja Kažociņš. Kā piemērus viņš minēja Irānu, Sīriju, Pakistānu.
Kā LETA jau ziņoja, Saeima 4.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus. Valsts prezidents Valdis Zatlers šos grozījumus neizsludināja un atgrieza otrreizējai izskatīšanai Saeimā.
Likumprojekts paredz, ka ārzemnieks varētu pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā būtu ieguldījis vismaz 25 000 latu, Latvijā nodarbinājis vismaz piecus darbiniekus un gadā nodokļos nomaksājis vismaz 10 000 latu.
Termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varētu pieprasīt arī tad, ja būtu iegādājies un viņam piederētu viens vai vairāki nekustamie īpašumi. Rīgā, Pierīgas reģionā un republikas pilsētās to kopējā kadastrālā vērtība nedrīkstētu būt mazāka par 100 000 latu, savukārt citviet Latvijā - 50 000 latu.
Tāpat uzturēšanās atļauju Latvijā ārzemnieks varētu pieprasīt, ja viņš būtu veicis ne mazāk kā 200 000 latu lielas investīcijas Latvijas kredītiestādē subordinēta kapitāla veidā.