Jauno auto lobijs kaitē videi

© F64

Lobējot ideju par Latvijas autoparka nemitīgu atjaunošanu, Satiksmes ministrija aizmirst, ka ikviena jauniegādāta automašīna rada vismaz pusotru tonnu atkritumu vecās mašīnas veidolā un tie videi uzliek daudz lielāku slodzi nekā tikai uz papīra ietaupīti ogļskābās gāze izmeši un degvielas litri.

Turklāt iedzīvotāju skubināšana uz arvien jaunām mantām ir pretrunā Eiropas Savienības nākotnes iecerei par aprites ekonomiku, kurā katrai lietai atvēlams pēc iespējas garāks mūžs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzīst, ka arī Latvijai nāksies pārskatīt savus patēriņa paradumus, tostarp attieksmei pret automašīnām.

Jauns nebūt nav sinonīms vārdam labs. Eiropas Komisija aprites ekonomikas ideju skaidro šādi: «Lai nodrošinātu Eiropas Savienības ilgtspējīgu izaugsmi, resursu izmantošanai jākļūst gudrākai un ilgtspējīgākai. Ir skaidrs, ka agrākais ekonomikas izaugsmes lineārais modelis vairs neder mūsdienu globalizētās pasaules sabiedrības vajadzībām. Nav iespējams izveidot nākotni, ņemot par pamatu modeli «paņemt, uztaisīt, izmest».

Jaunā pieeja ir - uztaisīt, lietot, remontēt, pārtaisīt un atkal lietot. Tikmēr Latvijā patērētājiem joprojām mēģina iestāstīt, ka jau sestajā gadā automašīna strauji tuvojas šrotam. CSDD vēsta: «Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa jomā Latvija krietni atpaliek no vadošajām Eiropas valstīm. Latvijas autoparka vidējais vecums ir ap 13 gadiem, tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā, kur vecums ir 6-8 gadi.»

Par veco automašīnu lielo īpatsvaru visvairāk noraizējušies jauno automašīnu dīleri, kuru prece Latvijas ekonomikā ir konkurētnespējīga. Mašīnas ir tik dārgas, ka to reklāmās pat nenorāda pilno cenu, tikai ikmēneša kredītmaksājumu. Auto asociācija jau gadiem cenšas panākt, lai dīleriem ar likumdošanas palīdzību tirgū tiktu radītas dažādas mākslīgas priekšrocības. Programmas jaunu mašīnu iegādei. Veiksmīgs šāda lobisma piemērs ir CO2 izmešu sasaiste ar transportlīdzekļu nodevu. Tas noticis, neraugoties uz vispārzināmo faktu, ka Eiropas auto ražotāji ir gadiem krāpušies ar izmešu datiem un patiesie rādītāji ir tādi paši kā vecām automašīnām. Izrādās, arī zemāks degvielas patēriņš, kas tiek piesaukts kā būtisks arguments, ir meli. Eiropas Savienības pētniecisko organizāciju apvienība Transport&Environment vispirms atmaskoja CO2 blēdības, bet pērnā gada nogalē nāca klajā ar ziņojumu par manipulācijām ar degvielas patēriņu. Dati ir patiesi šokējoši. Vidējais patēriņš patiesībā ir sākot no 35% lielāks Fiat markas spēkratiem, līdz pat 54% Mercedes-Benz. Un patērētājus krāpj teju visi zināmie ražotāji un attiecīgi arī viņu dīleri. Volkswagen, ar kura meliem sākās izmešu skandāls, savus patēriņaa rādījumus uz papīra uzlabo par 40%.

Ja izmeši nav mazāki un arī fosilā degviela tiek kurināta tikpat cik vecajos modeļos, tad vismaz vides apsvērumi pilnīgi noteikti nerunā par labu jaunas mašīnas iegādei, kaut arī tos bieži izmanto, lai kritizētu veco autoparku.

Pasaules dabas fonds pa Latviju braukā ar divtūkstošo gadu sākumā ražotu Golf. Pamatā tāpēc, ka jaunu mašīnu nevar atļauties, taču tagad vecajai par labu runā arī autoindustrijas aizkulisēs jaunatklātie fakti. Organizācijas direktors Jānis Rozītis konstatē: «Ir nožēlojami, ka, izmantojot vides problēmas, tiek falsificēti dati, nevis meklēti risinājumi.» Ideja par mašīnas nomaiņu pret jaunu no vides viedokļa ir attaisnojama tikai tad, ja pieejami ļoti būtiski tehniski uzlabojumi, bet īsā piecu gadu ciklā tādi ir maz ticami.

***

Krāpšanās ar degvielas patēriņu

(reālais salīdzinājumā ar deklarēto):

• Mercedes-Benz +54%

• Audi +49%

• Smart +49%

• Volvo +47%

• Peugeot +45%

• Mini + 45%

• BMW +43%

• Toyota +43%

• Ford +42%

• Nissan +41%

• Volkswagen +40%

• Citroen + 40%

• Renault +39%

• Opel +38%

• Škoda +37%

• Fiat +35%

(Avots:www.transportenvironment.org/publications/mind-gap-2016-report).



Latvijā

Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja "Bite Latvija" maijā ieviestais bezmaksas drošības risinājums līdz šim ir bloķējis jau 250 tūkstošus telefonkrāpnieku zvanu savā tīklā. Novembrī vien "Bite Latvija" bloķēja 95 tūkstošus krāpniecisku zvanu, kas vidēji ir 130 krāpniecības mēģinājumi stundā jeb 3100 zvanu dienā.

Svarīgākais