Neradinieku nodoklis ārvalstu naudai

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēlreiz uzsver – par naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem ārvalstīs, nekāds nodoklis nav jāmaksā. Tas ir jādara tikai tādos gadījumos, ja naudas sūtītāju un naudas saņēmēju nesaista radniecīgas saites un pārskaitītā summa gadā pārsniedz 1425 eiro.

Ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c.) un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem), šādā gadījumā nodoklis nav jāmaksā un nav arī jāiesniedz ienākumu deklarācija. Savukārt, ja naudu no ārzemēm saņem radinieks, ar kuru nav kopīga mājsaimniecība, un summa pārsniedz 4000 eiro gadā, tā ir jādeklarē, taču arī šajā gadījumā nodoklis nav jāmaksā. VID uzsver, ka naudas deklarēšana šajā gadījumā ir svarīga arī pašam deklarācijas iesniedzējam, jo īpaši tad, ja šo naudu saņēmējs izlieto, lai segtu savus izdevumus par izglītību un/vai medicīnu un ārstniecību. Lai šai naudai netiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tās saņēmējam ir jāspēj dokumentāri pierādīt, ka nauda izmantota minēto izdevumu segšanai.

Vienīgais gadījums, kad saņemtā nauda ir jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, ir tad, ja Latvijas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu vairāk nekā 1425 eiro gadā no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei, un saņemtā nauda netiek izlietota, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus. Šādos gadījumos saņemtā nauda ir jādeklarē, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no tās pārsnieguma (no saņemtās summas atņemot 1425 eiro). Piemēram, ja šāda persona saņem no ārzemēm 3000 eiro gadā, tad nodoklī būtu jāsamaksā 362,25 eiro.

Portālā manabalss.lv turpinās parakstu vākšana iniciatīvai Par iespēju no ārvalstīm atbalstīt tuviniekus Latvijā bez divkārša nodokļu sloga. Iniciatīvas iesniedzēja - Eiropas Latviešu apvienība (ELA) - uzsver, ka ārvalstīs dzīvojošie apmēram 370 000 Latvijas piederīgo ik gadu uz Latviju nosūta vairāk nekā pusmiljardu eiro jeb 5% no Latvijas IKP - tikpat, cik valdības gada tēriņi valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā. ELA aicina veikt grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot, ka ar IIN neapliek dāvinājumus iztikai, ko fiziskām personām sniedz Latvijas valstspiederīgie ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu, savukārt pienākumu fiziskai personai iesniegt deklarāciju tikai par tādiem dāvinājumiem iztikai, kuru vērtība no viena Latvijas valstspiederīgā ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu taksācijas gadā pārsniedz 12 minimālo mēnešalgu apmēru.

«Pašreizējā situācijā uz Latviju sūtītajiem līdzekļiem nodokļus piemēro divkārt. Par ārvalstīs nopelnīto jau ir nomaksāti nodokļi mītnes zemē, bet naudas saņēmējam Latvijā nodoklis jāmaksā atkal. Tas ir pretrunā ar dubultās nodokļu neaplikšanas regulējuma jēgu. Nodokļa piemērošana svešiem naudas saņēmējiem faktiski īpaši smagi skar sociāli mazaizsargātus tuviniekus. Iztikas līdzekļi no ārvalstīm uz Latviju bieži tiek sūtīti izpalīdzīgiem tālākiem radiem, draugiem, kaimiņiem, lauku pastniekiem. Viņi naudu Latvijā tālāk nodod aprūpētajiem saņēmējiem - sirmgalvjiem, bērniem, lauku cilvēkiem, kam vecuma, slimības vai attāluma dēļ naudas saņemšana bankā vai bankomātā nav risinājums. Paredzot 23% nodokli šādos gadījumos, tiek īpaši smagi skarti šie jau tā sociāli mazaizsargātie cilvēki, par ko uz vietas Latvijā palīdz gādāt kāds cilvēks. Šis nodoklis jāmaksā arī ārvalstīs strādājošo neprecētiem dzīvesbiedriem, kas palikuši Latvijā,» skaidro ELA.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais