Jaunās Stradiņa slimnīcas gads: 2017?

NEPASPĒJA. Līdz valsts svētkiem šajā gadā Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa pirmo kārtu pabeigt neizdevās, tāpēc vēl līdz pavasarim jauno ēku, kas izceļas uz pārējo slimnīcas ēku fona ar savu spilgto oranžo krāsojumu un stikla konstrukcijām, rotās uzraksts: notiek būvdarbi © F64

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas A korpusa celtniecības darbi visa šā gada garumā iezīmējās ar kāpumiem un kritumiem – gan ļaujot cerēt, ka būvniecības darbi tiks pabeigti vēl līdz valsts svētkiem novembrī, gan ļaujoties pesimismam, ka, lai arī cerēts un plānots, tomēr 2016. gads neieies vēsturē kā gads, kad pabeigta «jauno Stradiņu» A korpusa pirmā kārta.

Taču 2016. gads spilgti iezīmē problēmu risināšanas vidi un veidus, kā censties panākt, lai visai valstij svarīgs projekts virzītos uz priekšu. Diskusijas un lēmumu pieņemšana Veselības ministrijā, valdībā un Saeimā, vēstules Eiropas Komisijai un Pasaules bankai - tas viss šogad noticis ne vienu reizi vien, lai celtniecības darbi Stradiņu būvlaukumā neapstātos, lai Latvijai būtu tiesības izmantot Stradiņa slimnīcas celtniecībā ieguldītos miljonus eiro no Eiropas struktūrfondiem. Un lai cik tas ironiski neskanētu, būvniecība patiešām (joprojām) nav apstājusies, lai gan ēkas nodošanas termiņš bija jau pirms vairāk nekā diviem mēnešiem.

Stradiņa slimnīcā Neatkarīgajai to paskaidro šādi: būvobjektā notiek darbu pabeigšana, ieskaitot sistēmu darbības pārbaudes, regulēšanas un galīgos apdares darbus. Vienlaikus tiek veikta izpilddokumentācijas noformēšana un valsts un pašvaldību institūciju atzinumu saņemšana. «Kopš 2016. gada 17. oktobra, kad bija jaunā korpusa pirmās kārtas ekspluatācijā nodošanas termiņš, būvniekam tiek piemērota līgumā noteiktās soda naudas aprēķināšana. Soda naudas apmērs ir vairāk nekā 3000 eiro dienā, un tā tiek aprēķināta no neizpildīto darbu apjoma summas,» saka Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Tātad būvniekiem (būvnieku apvienībai SBRE) piemērotā soda nauda jau pārsniedz 220 000 eiro un būs vēl lielāka, jo datumu un laiku, kad tieši notiks galīgā ēkas pārbaude un nodošana pasūtītājam, slimnīcai paziņos būvnieks. Neraugoties uz vēl nenodoto un nepieņemto ēku, Stradiņi jau sākuši plānot pāriešanu uz jaunajām telpām, veic iepirkumus un gatavojas darba organizācijai jaunajās telpās. Stradiņu mājaslapā var iepazīties ar virkni izsludinātu iepirkumu A korpusa vajadzībām - medicīnisko un saimniecisko mēbeļu iegāde, ambulatoro pakalpojumu centra aprīkojums, diagnostiskās radioloģijas institūta un sterilizācijas nodaļas aprīkojums, laboratorijas iekārtas, procedūru lampas, gaismas avoti un rati, kušetes un vēl daudz kas cits, ko plānots iegādāt jaunajam korpusam. Būvnieki prognozē, ka jaunā korpusa pirmo kārtu nodos nākamā gada janvārī, bet reāli izmantot jauno ēku varēšot tikai no aprīļa.

Arī nākamais - 2017. - gads ritēs Stradiņa slimnīcas zīmē, jo valdība devusi zaļo gaismu A korpusa otrās kārtas būvniecībai. Diskusijas skāra jautājumu - kam uzticēt būvēt otro kārtu, turklāt tā, lai iekļautos Eiropas noteiktajos termiņos. Valdība izšķīrās par jauna konkursa rīkošanu. Pašlaik ir izsludināts projektēšanas konkurss, piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada 12. janvāris. Valdība, apstiprinot Veselības ministrijas ziņojumu par sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu, paredzējusi 91 068 677 eiro tieši Stradiņa slimnīcas celtniecības turpinājumam. Protams, nav garantijas, ka nākamais celtniecības posms būs «rozēm kaisīts», taču veselības ministre Anda Čakša sola, ka rūpīgi sekos notiekošajam un iestāsies par šādu lielu projektu norises sakārtošanu: «Stradiņa slimnīcas celtniecība, tāpat kā e-veselība, ir lieli projekti, un tie ir grūti vadāmi, turklāt pēc būtības nav veselības nozares galvenais uzdevums - būvniecība, IT joma, taču, runājot par Stradiņiem, - lai cik daudz peripetiju bijis, būvniecības process tomēr bijis secīgs un aizķeršanās notikusi objektīvu iemeslu dēļ. Valsts pārvaldes līmenī, iespējams, trūkst profesionāļu, kas šādus lielus projektus varētu vadīt profesionāli.» .



Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais