Īsi pirms Zieassvētkiem sociālos tīklus pāršalca sašutuma vilnis- kāda dāma bija dalījusies ar attēlu, krā viņa pozēja pie nošautas lūšu mammas. Pēc šī atgadījuma sabiedrība sadalījās divās frontēs- tajos, kuri mednieci kaunināja un sauca par "gada necilvēku", kā arī tajos, kuri aizstāvēja mednieku tiesības.
Pēc šī gadījuma portālā manabalss.lv ir aktualizējusies jau pērn iesniegtā iniciatīva, kas varētu nonākt pie Saeimas, ja par to parakstīsies 10 tūkstoši iedzīvotāju. Iniciatīvas iesniedzējs Mareks Viļķins norāda - vēlos mainīt vilku un lūšu medību apjomu un medību sezonas garumu Latvijas teritorijā, jo mūsdienu Eiropā vilki un lūši ir aizsargājamas sugas, bet Latvijā apšauj ne tikai vietējos vilkus, bet arī tos, kuri pēc tam šeit ienāk no kaimiņvalstīm, jo medību slodze ir tik intensīva, ka katru gadu vilku populācija tiek apšauta 43% apmērā. Vilku medību sezona ilgst gandrīz 9 mēnešus un vilki tiek pakļauti pārmērīgai un absurdai medību slodzei. Līdz 2013.gada oktobrim no 113 nomedītajiem vilkiem 74 bija vilcēni - tātad nošauti tika divarpus līdz piecus mēnešus veci vilku mazuļi. Attiecībā uz lūšiem jāaizliedz medības pilnībā, jo viņi neapdraud ne cilvēkus, nedz arī mājlopus. Nepieņemami, ka Latvijā 21. gadsimtā notiek Eiropā aizsargājamas sugas pārstāvju šaušana, tāpēc šāda izklaide valsts mežos ir stingri jāierobežo.
Nepieciešams pieņemt likuma normas, kas ierobežo vilku un lūšu medību apjomu un medību sezonas garumu Latvijas teritorijā, nosakot, ka: 1) vilku medību sezona ilgst tikai no 1.oktobra līdz 31.decembrim, 2) vilku medības atļautas tikai apgabalos, kuros vilki atkārtoti uzbrukuši aitām, 3) lūšu medības tiek aizliegtas vispār.
Ierobežojot vilku un lūšu medību apjomu un medību sezonas garumu, sabiedrībai būs vairāki ieguvumi: 1) vilku aizsardzība ne tikai uzlabotu Latvijas tēlu Eiropā (pašlaik šis tēls ir negatīvs kā vilku mazuļu un vilku mammu šāvēju zeme), bet arī uzlabotu ekonomisko situāciju Latvijas reģionos pateicoties ieņēmumiem no vilku ekotūrisma, kas turklāt vēl neprasa nekādus īpašos izdevumus. Pētījums par reģionālajiem ieņēmumiem no vilku ekotūrisma ASV Jeloustonas parkā, kas ir Kurzemes lielumā , uzrādīja 70 miljonu dolāru lielus ikgadējus ieguvumus vietējai ekonomikai. 2) citi ieguvumi no vilku aizsardzības - samazinātos gan pārnadžu (aļņu, briežu, stirnu un mežacūku) izraisītu autoavāriju skaits uz Latvijas ceļiem (2013.gadā - 660) , gan postījumi, kurus tie nodara valsts mežiem (gadā 6 miljoni eiro) un zemnieku sējumiem. 3) vilki ir atslēgsuga (keystone species) un pilda svarīgu un neaizvietojamu lomu meža ekosistēmā.