Ik gadus, sākot ar 1. novembri, darbu 24 stundu režīmā sāk VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienests, kas rūpējas, lai ceļi būtu izbraucami arī ziemā. Latvijas autoceļu uzturētāja valdes loceklis Guntis Karps, kurš šajā nozarē nostrādājis vairāk nekā 25 gadus, tajā skaitā desmit gadu ziemas dienestā, intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā notiek ceļu uzturēšana Latvijā.
- Ceļu uzturēšanai Latvijā ir sena vēsture. Rakstos Latvijas zemes ceļi minēti jau 13. gs. Pirms aptuveni 370 gadiem - 1646. gadā - Zviedrijas karalis izdeva pirmo rīkojumu par ceļu uzturēšanu Vidzemē. Savukārt 1797. gadā Krievijas imperators Pāvils I, iepazinies ar Kurzemes un Vidzemes guberņām, atzīst, ka ceļi ir vislabākajā kārtībā, un izdod rīkojumu visiem gubernatoriem turēt ceļus «pēc tāda ģīmja un līdzības» kā Vidzemē un Kurzemē.
- Vai arī tagad Latvijas ceļus var rādīt kā labu piemēru citām valstīm?
- Es to ļoti vēlētos. Diemžēl pieejamie līdzekļi un tehnoloģijas nosaka visu. Ar labu gribu vien ir par maz. Starp trim Baltijas valstīm Latvijā ceļu nozarei tiek atvēlēts vismazāk naudas, rēķinot no iekšzemes kopprodukta. Tas arī nosaka pašreizējo ceļu situāciju Latvijā. Ikgadējais valsts autoceļu tīkla stāvokļa novērtējums apliecina, ka tuvu 50% valsts autoceļu ir vērtējami kā neapmierinošā stāvoklī esoši, vairāk nekā 2/3 tiltu uz valsts autoceļiem prasa neatliekamu remontu. Lai valsts autoceļi kalpotu nevainojami, katru gadu ir jāatjauno vai jārekonstruē vismaz 1100 km asfalta seguma, jāatjauno 1700 km grants seguma, jāveic 65 tiltu konstrukciju atjaunošana.
- Cik daudz naudas tiek atvēlēts ceļu uzturēšanai?
- Šā gada budžets ceļu uzturēšanai ir 64,9 miljoni eiro. Ziemas darbiem parasti tiek tērēta aptuveni trešdaļa no šīs summas - 20 miljonu eiro.
- Kas notiek, ja 20 miljonu eiro iztērēti, bet ziema vēl nav beigusies?
- Ziemas darbiem netiek atvēlēta konkrēta summa. Minētie 20 miljoni eiro ir aptuvenās ziemas darbu izmaksas. Tas, cik naudas tiks izlietots ziemā, ir atkarīgs no laika apstākļiem, piemēram, cik ziema ir bijusi sniegota, cik bieži snidzis, vai bijuši atkušņu periodi un tamlīdzīgi.
Tas, kādi darbi un kādā apjomā tiek veikti, ir stingri reglamentēts. Valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošana un veikšana uz valsts autoceļiem notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 9. marta 224. noteikumiem Noteikumi par valsts un pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. Tāpēc ceļus ziemā tīrām un kaisām tad, kad tas ir jādara.
Valsts autoceļi ir sadalīti piecās ziemas uzturēšanas klasēs - A, A1, B, C, D (atkarībā no ceļu klasifikācijas, satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa, sociālekonomiskās nozīmes u.tml.) -, un katrai no tām ir noteiktas prasības. A klases ceļiem, kas ir valsts galvenie autoceļi, prasības, protams, ir daudz augstākas nekā D klases ceļiem, tas ir, vietējas nozīmes ceļiem, pa kuriem nekursē sabiedriskais transports.
- Vai valsts galvenajiem autoceļiem ziemā ir jābūt pilnībā attīrītiem no sniega?
- Ideālā gadījumā, protams, tiem ir jābūt bez sniega. Normatīvi paredz, ka A klases ceļiem ziemā pastāvīgos laika apstākļos ir jābūt brīviem no sniega, vienīgi tiek pieļautas atsevišķas sniegotas vietas līdz 1 cm un ledus rises - līdz 2 cm. Savukārt mainīgos laika apstākļos, kad snieg vai puteņo, uz A klases ceļiem ir pieļaujama 6 cm bieza sniega kārtiņa, savukārt ledus rises līdz 3 cm. Tajā pašā laikā C klases ceļi, kas lielākoties ir lauku ceļi ar sabiedriskā transporta maršrutiem, ziemas laikā var būt arī balti, jo uz tiem tiek pieļauta 10 cm bieza sniega kārta.
- Kā ceļu uzturētāji zina, kurš ceļa posms un kurā brīdī ir jāsāk attīrīt no sniega? Lai gan Latvija nav liela, dažreiz meteoroloģiskie apstākļi atšķiras pat viena novada robežās?
- Autoceļu uzturēšanai Latvija ir gana liela - ap 65 000 km², kurus caurvij 20 271 km valsts autoceļu. Tā ir pietiekami liela platība, lai katrā Latvijas novadā būtu atšķirīgi laika apstākļi. Piemēram, pirms divām nedēļām Kurzemes pusē sniga, bet Vidzemē sniega vispār nebija. Pagājušajā nedēļā situācija bija pretēja - Kurzemē sniegs bija nokusis, bet Vidzemē - uzsnidzis. Lai adekvāti novērtētu situāciju, katru gadu no 1. novembra (atsevišķus gadus arī agrāk) sākam strādāt ziemas režīmā, tas ir, situācija tiek kontrolēta 24 stundas diennaktī. Ziemas dežūras parasti beidzam 31. martā.
Pa visu Latviju dažādās vietās dežurē 59 operatīvie dežuranti - tie ir cilvēki, kas pārzina un uzrauga ceļa stāvokli konkrētā vietā. 26 pilsētās - kādreizējos rajonu centros - strādā informatīvie dežuranti, un vēl četros reģionālos centros Rīgā, Liepājā, Valmierā un Rēzeknē strādā reģionālie dežuranti, kas apkopo informāciju reģionālā līmenī un informē par to Satiksmes informācijas centru. Tāpat dežuranti seko līdzi laika ziņām un informācijai no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem. Satiksmes informācijas centrs savukārt apkopo informāciju arī no autoceļu lietotājiem, no Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citiem dienestiem un informē dežurantus. Visi šie dežuranti strādā 24/7 režīmā. Ja ir vajadzīgs, tad sniega tīrītāji tiek sūtīti darbā naktī. Gala lēmumu par darbu uzsākšanu pieņem 28 atbildīgie ziemas dienesta dežuranti.
- Vai tas nozīmē, ka operatīvie dienesti strādās arī Ziemassvētkos un Jaungada naktī?
- Jā, dežūras ir nepārtrauktas, un tehnikas vadītājiem ir jābūt gatavībā nepieciešamības gadījumā sēsties pie stūres jebkuros svētkos vai nakts stundās.
Sniega tīrītāji cenšas savu darbu pabeigt līdz agrai rīta stundai, lai brīdī, kad sākas intensīva kustība uz ceļiem, brauktuve būtu notīrīta. Tāpēc intensīvākie tīrīšanas vai kaisīšanas darbi lielākoties notiek no pulksten 4 līdz 6 rītā.
- Ja sniegs nepārstāj snigt jau ceturto stundu, vai sniega tīrītāji gaida snigšanas beigas, vai tomēr dodas tīrīt?
- Tādā gadījumā negaida snigšanas beigas un tehnika tiek sūtīta darbā, tiklīdz tiek sasniegts katrai ceļa klasei pieļaujamais sniega segas biezums. Ja nepārstāj snigt, vajadzības gadījumā tehnika atkal atgriežas uz ceļa un veic tīrīšanu. Parasti vienas snigšanas reizē, ja tā ir ilgstoša, darbi tiek veikti vairākkārt.
- Tad kāpēc autobraucēji nereti žēlojas, ka sniegs ir pārstājis snigt, bet uz ceļa neredz nevienu tīrītāju?
- Ceļus tīra pēc vajadzības un atkarībā no ceļu klases. Prioritāte vienmēr būs A klases ceļiem. Turklāt jāņem vērā, ka agrāk 50 km posmu tīrīja divas vai trīs tehnikas vienības, tad tagad to dara viena mašīna - jaudīgāka un modernāka. Tās ir aprīkotas ar GPS, tiek veikta darbu automātiska uzskaite, tāpēc iespējams precīzi pateikt, cikos kura mašīna sākusi darbu, cik daudz nokaisījusi, cik daudz kaisāmā materiāla izmantots, cikos darbs beigts.
- Autobraucēji ir arī sūdzējušies par to, ka redzējuši braucam sniega mašīnu ar paceltu lāpstu pa piesnigušu ceļu, lai gan varētu taču pa ceļam to tīrīt.
- Katrā konkrētā gadījumā situācija var būt atšķirīga. Katrai mašīnai ir savs maršruts. Un maršrutu tīkls ir izveidots tā, lai tas būtu maksimāli ekonomisks gan laika, gan izdevumu ziņā. Tāpēc iespējama situācija, ka mašīna dodas uz savu maršruta sākuma punktu. Parasti netiek praktizēta tehnikas pārvietošana no viena sektora uz otru, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams. Tas ir tāpēc, ka, apkalpojot konkrētu maršrutu, tehnikas vadītāji vislabāk zina katra konkrētā ceļa īpatnības, piemēram, ceļa kabatas, kas ir jāiztīra, akas vākus, kas ir jāapbrauc, utt. Tāpat iespējama situācija, ka mašīna dodas mainīt asmeņus, jo tie ar laiku nodilst.
Lai uzlabotu uz autoceļiem satiksmes drošību un mazinātu apledojuma un slīdamības iespējamību, Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas sezonā brauktuves apstrādā ar mitrināto sāli, smilts-sāls maisījumu, smilti vai veic rievošanu. Kopumā ir 20 dažādu kaisīšanas paveidu, un to izmantošana ir atkarīga no konkrētās situācijas - autoceļa seguma virsmas temperatūras, autoceļa seguma veida (melnais segums, grants segums).
Mitrās sāls tehnoloģiju izmanto pie autoceļa seguma virsmas temperatūras līdz -10 ºC. Šo tehnoloģiju pielieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu brauktuvi no sniega un apledojuma. Pie zemākas temperatūras mitrā sāls vairs neveic savas funkcijas, proti, pietiekami nekausē ledu. Pie zemākām gaisa temperatūrām (zem -10 ºC) izmanto smilts-sāls maisījumu. Tādējādi mazinot slīdamību un paaugstinot transportlīdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu.
Jāņem vērā, ka mitrās sāls un smilts-sāls maisījumu tehnoloģijas vienmēr negarantē vasaras sezonai pielīdzināmus braukšanas apstākļus. Autoceļa brauktuve joprojām var būt slidena, kā arī apledojums var veidoties atkārtoti gaisa temperatūras, mitruma un citu laika apstākļu ietekmē.
Šīs tehnoloģijas galvenokārt pielieto arī Eiropas valstīs, tajā skaitā Ziemeļvalstīs.
- Vai sāls vietā iespējams izmantot kaut ko citu, tehnikai saudzīgāku?
- Latvijā tiek izmantota mitrinātas sāls (nātrija hlorīda) tehnoloģija. Lielākoties pasaulē kā pretslīdes materiāli tiek izmantoti hlorīdi (kalcija hlorīds, nātrija hlorīds, magnija sāļi) . Tas, kuru tehnoloģiju izmantot, ir atkarīgs no platuma grādiem un rocības. Nātrija hlorīdu kā pretslīdes materiālu izmanto gan igauņi, gan lietuvieši, gan skandināvi. Tajā pašā laikā Skandināvijā uz lielceļiem izmanto arī kalcija hlorīdu. Šīs sāls īpatnība ir tā, ka tā ir efektīva pie zemākām temperatūrām, piemēram, no mīnus 18, mīnus 20 grādiem pēc Celsija. Latvijā tik zema temperatūra ir reti, turklāt kalcija hlorīds ir aptuveni piecas reizes dārgāks nekā nātrija hlorīds. Pareizāk ir pieņemt ziemu kā gadalaiku un attiecīgi izvēlēties arī braukšanas manieri.
- Vai ceļus nevarētu kaisīt tikai ar smilti bez sāls?
- Uz piebrauktiem ceļiem smilts kā pretslīdes materiāls nebūs efektīvs. To ar autotransporta plūsmu ātri nopūtīs no ceļa. Smilti kopā ar vājas koncentrācijas sāls maisījumu var izmantot uz zemākas intensitātes ceļiem, un to arī dara. Atsevišķās pasaules valstīs kā pretslīdes materiālu ziemā izmanto arī sīkas šķembas. Taču tās var lietot tikai uz zemas intensitātes ceļiem vai mazpilsētās, bet noteikti ne uz šosejām. Skandināviem šķembas ir vietējais materiāls. Latvijā nav. Līdz ar to šķembu izmantošana palielinātu izmaksas. Turklāt Latvijā ūdens noteku sistēmas nav piemērotas šādam materiālam. Domāju, ka ir pašvaldības, kas ir eksperimentējušas ar šo materiālu, bet sapratušas, ka no izmaksu viedokļa tas vienmēr būs dārgāk nekā smilts-sāls maisījums. Esmu bijis Kanādā un redzējis, kā pilsētās uz ielām un trotuāriem tiek kaisīti liela izmēra sāls graudi. Diemžēl arī šī tehnoloģija nav Latvijā piemērota, jo tā labi darbojas vietās, kur ziema ir stabila.
- Ja autobraucējs brauc pa ceļu un redz, ka uz tā ir bieza sniega sega un nekas netiek darīts, vai var par to ziņot? Un vai to vajag darīt?
- Par jebko, kas autobraucēju uztrauc saistībā ar ceļu kvalitāti, var un vajag informēt attiecīgos dienestus. Nepieciešamības gadījumā mēs aicinām cilvēkus zvanīt uz Satiksmes informācijas centru pa tālruni 80005555. Visi zvani tiek reģistrēti, un situācija operatīvi pārbaudīta. Kopš pagājušās sezonas sadarbībā ar Latvijas valsts ceļiem izmantojam lietotni Waze, ar kuras palīdzību autobraucēji vai citi satiksmes dalībnieki var informēt par problēmām uz ceļiem. Dežuranti noteikti aizbrauks un apskatīsies, kas tā ir par problēmu, un pieņems lēmumu par tās novēršanu.
- Cik daudz tehnikas ziemā strādā uz ceļiem?
- Kādreiz ziemas dienestam mēs izmantojām ap 800 tehnikas vienību - šobrīd ir ap 650. Tehnikas vienību skaits ir samazinājies, jo esam pārskatījuši iekšējās loģistikas maršrutus un sakārtojuši tos tā, lai efektīvāk izmantotu tehniku. Turklāt arī pati tehnika kļūst jaudīgāka. Ar kaisīšanas iekārtām un sniega lāpstām aprīkotais autotransports (kopskaitā 210) ir tehnoloģiski ļoti komplicēts. Tāpat ziemas darbos piedalās autogreideri, ekskavatori, iekrāvēji, traktori, buldozeri.
- Vai izdodas nopirkt arī kādu jaunu tehnikas vienību?
- Saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju, protams, veicam investīcijas tehnikas parka atjaunošanā. Lai uzturētu tehniskā parka kopējo veiktspēju, katru gadu iegādājamies zināmu skaitu universālo ceļu uzturēšanas automašīnu, kuras ir ceļu ikdienas uzturēšanas pamats, bet, piemēram, daļu autogreideru parka sākam aizvietot ar lieljaudas traktoriem. Šo ideju esam noskatījušies no kaimiņiem somiem, kuri ļoti daudz izmanto piekabināmās greiderēšanas tehnoloģijas. Autogreiders ir grūti aizvietojama un ļoti dārga tehnika, bet ar visai ierobežotu izmantošanu. Tas pamatā der tikai diviem darbiem ziemā - tīrīšanai un rievošanai, vasarā - profilēšanai. Turklāt profilēšanas darbu veikšanai ceļu plātnei ir jābūt noteiktā mitrumā. Un ja mitrums nav pietiekams, šo darbu nevar veikt. Savukārt ar lieljaudas traktortehniku labā laikā var veikt planēšanas, profilēšanas darbus, bet sliktākos laika - pļaut, slaucīt, veikt materiālu transportēšanu u.c.
- Ko ziemas tehnika dara vasarā?
- Beidzoties sezonai, ziemas tehnikas aprīkojums tiek uz vasaras sezonu «iekonservēts». Taču pati pamattehnika tiek izmantota arī starpsezonas un vasaras darbiem, piemēram, bedrīšu remontam, materiālu transportēšanai, greiderēšanai, planēšanai. Vasarā traktoriem noņem priekšējās lāpstas un pieliek pļāvējus vai citus agregātus. Tehnika bez darba nepaliek. Tāpat arī maz algojam atsevišķus cilvēkus ziemas un vasaras darbam. Tas pats vadītājs sēžas pie konkrētās tehnikas stūres gan ziemā, gan vasarā. Mainās tikai veicamie darbi.
- Ko ceļu uzturētāji dara, kad sniegs nesnieg?
- Ja nav jāveic ziemas darbi, piemēram, tīrīšana vai kaisīšana, un laika apstākļi atļauj, tad var veikt citus darbus, piemēram, krūmu atvašu pļaušanu, caurteku remontus un tamlīdzīgi. Ikdienas uzturēšanas komplekss sastāv no vairāk nekā 200 dažādiem darbiem.
- Vai ziemā lāpa arī bedres?
- Remontē, bet tikai avārijas bedres. Ziemā bedru lāpīšanai izmanto auksto asfaltbetonu - bitumaku, kas ir frakcionētu šķembu un speciāli sagatavotas bitumena saistvielas maisījums. Par bedrēm, kuru labošanu nedrīkst atlikt uz vēlāku laiku, uzskata tādas, kuras ir lielākas par 30x30 cm un dziļākas par 5 cm. Uz A uzturēšanas klases autoceļiem avārijas bedres tiek salabotas 24 stundu laikā, B uzturēšanas klases autoceļiem piecu diennakšu laikā, C uzturēšanas klases ceļiem nedēļas laikā, divu nedēļu laikā uz D uzturēšanas klases ceļiem. Avārijas bedru remonta galvenais mērķis ir nodrošināt satiksmes drošību. Bitumaka galvenā priekšrocība ir tā, ka tas atļauj bedres labot pie jebkuriem laika apstākļiem. Diemžēl Latvijas nepastāvīgās ziemas, kad sala periodi mijas ar atkušņiem, veicina bedru rašanos. Vecā asfaltā ar laiku sāk raksties plaisas, kurās iekļūst ūdens. Sasalstot tas plēš asfaltu, un pie pietiekami lielas satiksmes intensitātes bedres var izveidoties pat dažu stundu laikā.
Masveida bedrīšu remonts uz melnā seguma tiek uzsākts, kad ir iestājušies tehnoloģijai atbilstoši laika apstākļi - diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5 grādiem pēc Celsija. Kopumā visa gada laikā tiek saremontēti ap 80 km bedrīšu platības, pārvēršot tās kilometros.
- Pieminējāt, ka autobraucēji ziemā grib braukt tāpat kā vasarā. Kā tad vajadzētu braukt ziemā - divas reizes lēnāk nekā vasarā?
- Nē, noteikti nevajag tā pārspīlēt. Jāizvēlas savām spējām un situācijai uz ceļa atbilstošs braukšanas ātrums. Problēmas uz ceļa rada visi tie, kas brauc par ātru, un tie, kas brauc par lēnu. Jāievēro zelta vidus ceļš. Tāpat ziemā noteikti automašīnām ir jābūt aprīkotām ar ziemas riepām, turklāt kvalitatīvām. Pareiza riepu izvēle ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas būtiski ietekmē automašīnas uzvedību un satiksmes drošību uz ceļa. Tas ir labi, ka tagad autoskolās jaunos autobraucējus apmāca arī ziemas braukšanā. Ziemā braukšanas apstākļi var mainīties, pat veicot nelielus attālumus. Arī tad, ja gaisa temperatūra ir plusos, ceļš var būt apledojis, piemēram, uz tiltiem, līdzās ūdenskrātuvēm, mežmalās.
Autobraucējiem jārēķinās, ka ziemā uz ceļiem var strādā sniega tīrāmās mašīnas. Jāatceras, ka tām nav viegli manevrēt. Tāpēc esiet pacietīgi un necentieties par katru cenu apdzīt, pat ja šķiet, ka tās pārvietojas par lēnu. Sniega tīrāmo mašīnu apdzīšana var būt bīstama, jo sniega vērpetes pasliktina redzamību. Galvenais ziemā ir braukt prātīgi, apdomīgi un nezaudējot modrību!
***
Ziemas darbos izmantojamā tehnika
• 201 ar kaisīšanas iekārtām un sniega lāpstām aprīkota automašīna
• 184 autogreideri
• 114 ekskavatoru, iekrāvēju
• 117 traktoru
• 13 buldozeru
Avots: LAU