Apjomu kāpums būvniecībā var atsākties tikai 2017.gada nogalē

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība prognozē, ka apjomu pieaugums būvniecības nozarē pakāpeniski atsāksies tikai ar 2017.gada ceturto ceturksni, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

"Indikācijas liecina, ja Finanšu ministrija (FM) vienmērīgi neizlīdzinās Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētos projektus, tad 2018.gadā varam piedzīvot nosacītu valsts radītu būvniecības burbuli. Tas būs laiks, kad ne tikai tiks īstenoti ES fondu projekti, bet arī sāksies Eiropas programmas "Connecting Europe facilities" infrastruktūras projekti - dzelzceļa elektrifikācija, trešais elektroenerģijas savienojums starp Latviju un Igauniju, Kurzemes loks no Ventspils uz Rīgu un citi," skaidroja Fromane.

Tāpat 2018.gads ir pēdējais gads, kad ES nauda ir ceļu būvniecībai, norādīja Fromane. Būvniecības nozares uzņēmumi cīnīsies par darbiniekiem, līdz ar to visticamāk, ka algu pieauguma dēļ augs arī cenas pakalpojumiem. Vienlaikus var veidoties arī kvalitātes riski, prognozēja Fromane.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka FM kā vadošajai ES fondu iestādei projekti būtu jāplāno un jāapgūst vienmērīgi.

"Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad trīs gadus projekti tika iesaldēti, un tad pēkšņi tiek radīts pieprasījums, kur nepieciešams liels papildu darbinieku skaits. Lai gan projektus var apgūt līdz pat 2023.gadam, šobrīd izskatās, ka visi tiks īstenoti laikā no 2018.gada līdz 2020.gadam. Tas nerada sajūtu par pārdomātu plānošanu un projektu koordināciju, kā arī pēc būtības nav ilgtspējīgi, domājot par ekonomikas attīstību," sacīja Fromane.

Partnerība jau vairākkārt ir aicinājusi FM un Ekonomikas ministriju koordinēt visus publiskā sektora pasūtījumus būvniecības nozarē, paredzot vienmērīgāku pasūtījuma apjomu no 2017.gada līdz 2021.gadam, lai neveidotu pieprasījuma "burbuli", kas novedīs pie nepamatotā cenu kāpuma un zemākas pasūtījumu izpildes kvalitātes.

LETA jau ziņoja, ka, sākoties ES struktūrfondu līdzekļu apguvei, nākamgad būvniecībā tiek prognozēta izaugsme par 25% salīdzinājumā ar šo gadu un tas rada milzīgus riskus nozarei, decembra vidū Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

"Tas būs milzīgs apjomu kāpums salīdzinājumā ar 20% apjomu kritumu šogad. Plānots, ka nākamgad investīcijas būvniecības nozarē pārsniegs 600 miljonus eiro. Izaugsme par 8% salīdzinājumā ar 2017.gadu tiek prognozēta arī 2018.gadā, bet 2019.gadā tiek prognozēta 10% izaugsme salīdzinājumā ar 2018.gadu," stāstīja Valantis.

Viņš uzsvēra, ka šāds apjomu kāpums ļoti negatīvi ietekmēs nozari - gan kvalitāti, gan produktivitāti, gan arī izraisīs cenu pieaugumu.

Valantis prognozēja, ka nākamgad gaidāms būvniecības izmaksu kāpums par 6%, par 6% augs arī būvniecībā nodarbināto algas. Nākamgad un turpmākajos gados būvniecības nozarei papildus vajadzēs piesaistīt 6000 līdz 10 000 jaunus darbiniekus un būs problēmas gan ar to atrašanu, gan kvalifikāciju.