Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām redz pastiprinātu interesi no ārvalstu specdienestu puses par Latviju.
Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" sacīja SAB direktors Jānis Kažociņš, vēlēšanu kontekstā var būt runa par to, kādā veidā kāds no ārpuses varētu ietekmēt sabiedrisko domu un tādā veidā netieši - mūsu vēlēšanu procesu.
Kā vienu no piemēriem Kažociņš norādīja portālu "riga.rosvesty.ru", kur norādīts, ka Latvijas vēstnieks Maskavā it kā ir Rietumvalstu specdienestu aģents, ka pazīstami biznesmeņi ir SAB aģenti un līdzīga satura ziņas. Kažociņš skaidro, ka aiz tā visa ir paslēpies ar Krievijas izlūkdienestiem cieši saistīta persona Dmitrijs Jermolajevs.
Viņš no 2002.- 2005.gadam bija Krievijas vēstniecības 3.sekretārs Rīgā. SAB priekšnieks atklāja, ka tajā laika viņu identificēja kā Krievijas ārējā izlūkdienesta virsnieku. Jermolajevs pēc tam sācis strādāt it kā par Uzņēmēju un rūpnieku apvienības starptautisko attiecību nodaļas vecāko ekspertu un doma bijusi veidot piesedzošu organizāciju, lai iegūtu ekonomisku informāciju par procesiem Baltijā un īpaši Latvijā. Tas nav izdevies, Jermolajevam liegta iespēja iebraukt Latvijā. Kopš 2006.gada viņš ir galvenais redaktors "riga.rosvesty.ru".
"Mēģinājums mūsu sabiedrisko domu noskaņot veidā, kas Krievijas ārējiem izlūkdienestiem liekas piemērots," situāciju raksturojis Kažociņš.
Tāpat SAB direktors norāda uz to, ka izlūkus Latvijā visvairāk interesē ekonomiska rakstura informācija, saistīta ar tranzīta un enerģētikas jautājumiem, ņemot vērā ļoti lielās finansiālās intereses.
Vaicāts par Saeimas virzītajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, Kažociņš atzina, ka tas padara Latviju pievilcīgāku izlūkdienestiem, kuri vēlas iekļūt Šengenas valstu zonā, kā arī Latvijā varētu mēģināt iekļūt grupējumi, saistīti ar teroristiem. "Te nav runa par kaimiņvalstīm, bet tādām kā Irāna, kas nodarbojas ar spiegošanu pret ES dalībvalstīm. Varbūt šeit nē, bet tas diemžēl ir fakts. Un arī ir fakts, ka pēdējā laikā ir vairāki redzami mēģinājumi iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā no valstīm, kas ir saistītas ar terorismu," sacīja Kažociņš. Kā piemērus viņš minēja Irānu, Sīriju, Pakistānu.
Savukārt nekādus papildu riskus SAB direktors nesaskata Latvijas lēmumā uzņemt bijušo Gvantanamo ieslodzīto. "Ja islāma kaujinieki Latviju ievērojuši, tad vispirms tas ir mūsu ievērojamais kontingents Afganistānā. Ja runa ir par Gvantanamo, tad mēs palīdzam savam stratēģiskajam partnerim - ASV - izkļūt no ļoti grūta stāvokļa, bet, kas attiecas uz pašu cilvēku, Latvija viņam palīdz," sacīja Kažociņš.