Ar Valsts valodas centru (VVC) pašlaik sadarbojas 37 sabiedriskie palīgi no dažādām Latvijas vietām. Šie cilvēki seko līdzi valsts valodas lietojumam savā reģionā, ziņo centra amatpersonām par konstatētajām nepilnībām un sniedz arī konsultācijas latviešu valodas lietošanas jautājumos.
Pērn valdība atbalstīja ierosinājumu piesaistīt VVC brīvprātīgos palīgus, lai sekmētu latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā arī sniegtu atbalstu centram Valsts valodas likuma mērķu īstenošanā. Divreiz gadā centrs rīko jaunu «iesaukumu» (līdz šim tādu bijis trīs), un šonedēļ 26 iepriekš uzņemtajiem palīgiem pievienojās vēl 11. Starp tiem, kam Tieslietu ministrijā pasniedza apliecības, bija arī bibliotekāre Maija Zvaigzne no Cesvaines. Viņa par šādu iespēju uzzinājusi no reģionālā laikraksta un nolēmusi - kāpēc ne? Izpildījusi konkursa nolikumā noteiktās prasības, apmeklējusi arī VVC rīkotos kursus. M. Zvaigzne atzīst, ka viņas pusē nav tādu problēmu kā Rīgā. Kad viņa uz galvaspilsētu atbraucot, kļūstot skumji un arvien stingrāka topot apņemšanās, ka ar latviešu valodu kaut kas ir jādara. Uztraucot arī tas, ka latviešu jaunieši nevar dabūt darbu, ja neprot krievu valodu, taču to, visticamāk, nevarēs izdarīt vien ar VVC iespējām, tam vajag arī politisko atbalstu.
Ja M. Zvaigzne vēl tikai sāks savus brīvprātīgās pienākumus, tad Laine Zīverte no Siguldas puses jau pusgadu tos ir veikusi. Viņai darba netrūkstot - ik pa laikam iekrīt acīs kādi valsts valodas likuma pārkāpumi - gan valsts un pašvaldības, gan privātajā sektorā. Kad tos konstatējot, droši dodoties pie atbildīgās personas un vēršot uzmanību. Pēc laika ejot un pārbaudot, vai ieteikums ņemts vērā. Lielākoties tā arī notiekot, tikai dažreiz «ir lielākas diskusijas», jo cilvēki neizprot, ko dara nepareizi. Tikai reizi bijis tā, ka cilvēks nevēlas ieklausīties. Tādā gadījumā varot tālāk lietu nodot VVC. Ja kas neesot skaidrs vai vajadzīga konsultācija, vēršoties pie VVC inspektores.
VVC Reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna atzīst, ka šā centra ierosme devusi augļus. Un daudzviet, kur uz vietas nav inspektora, šāds palīgs ir gluži kā VVC ausis un acis. Nereti brīvprātīgais ir tas, kas var noskaidrot konkrēto situāciju, un ne vienmēr jābrauc pašam inspektoram. Ja ir pārkāpums, tad to arī dara. VVC vadītājs Māris Baltiņš Neatkarīgajai pauda cerību, ka arī turpmāk pieteiksies aktīvi cilvēki, un, lai gan varbūt līdz šim nav izdevies piesaistīt ļoti daudz palīgu, tomēr arī 37 nav maz.