Pavasara plūdi ziemājiem, visticamāk, lielu skādi nenodarīs, taču, kad varēs sākties pavasara sēja, patlaban vēl grūti pateikt, atzīst biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie agronomi.
Kooperatīvās sabiedrības "Latraps" Lauksaimniecības nodaļas vadītājas vietnieks Ģirts Ozols stāsta, ka lielākajā daļā lauku sniegs ir nokusis. "Pašlaik redzamais skats ir iepriecinošs, jo lauki ir zaļi. Taču pagaidām izteikt precīzas prognozes par to, kā ziemāji pārziemojuši, ir pāragri, jo veģetācija vēl nav atjaunojusies. Jārēķinās, ka arī pavasara salnas var ieviest savas korekcijas. Tomēr uz jauno darba sezonu raugāmies optimistiski," sacīja Ozols.
Runājot par plūdiem, Ozols norāda, ka tie nebūt nav visur. "Lielākajai daļai lauku ūdens ir pat mazāk nekā citus pavasarus. Taču uz dažiem laukiem tiešām ir ļoti daudz ūdens, un tur varētu būt problēmas ar sējumiem, jo īpaši ar rapsi. Par pavasara sējas sākšanos precīzāk varēsim runāt aptuveni pēc nedēļas, kad sniegs būs nokusis un lauki būs vairāk apžuvuši, un, kas zina, varbūt arī plūdi beigušies," sacīja speciālists.
AS "Agrofirma Tērvete" Augkopības nozares vadītājs Indriķis Vēveris stāsta, ka no uzņēmuma ziemāju laukiem lielais ūdens ir ātri notecējis, vietām gan vēl esot vērojamas ūdens lāmas. "Ja ūdens uz lauka stāv pāris dienas, tas neapdraud ziemājus, taču, ja ūdens no laukiem nenotecēs ilgāku laiku, ziemāji var arī aiziet bojā," skaidro eksperts.
Viņš prognozē, ka šopavasar vasarāju sēju ātrāk par aprīļa vidu nevarēs sākt, taču viss būs atkarīgs no laika apstākļiem. "Agrofirma Tērvete" šajā sezonā graudaugus audzēs 1700 hektāru platībā. "Esam samazinājuši vasarāju platības un palielinājuši ziemāju platības, jo no ziemājiem var iegūt lielākas ražas, tos ātrāk var novākt, kamēr ir labvēlīgi laika apstākļi. Rudenī plānojam pirmo reizi iesēt ziemas rapsi," par jaunās sezonas darbiem stāsta Vēveris.
Jelgavas novada zemnieku saimniecības "Strautnieki" saimnieks Māris Strautnieks stāsta, ka plūdiem laikus jau sagatavojies. "Neesmu bijis tik liels optimists, lai ziemājus sētu tajos laukos, kuri regulāri applūst. Saimniecības ēkas jau ir ūdenī, līdz elektrības skapim vēl ir palikuši kādi 50 centimetri, saimniecībā ir arī ģenerators mājas vajadzībām. Sēklas graudus jau laikus sabērām piekabēs, jo vienmēr apzināmies, ka dzīvojam plūdu apdraudētā vietā. 1979.gadā ūdens līmenis bija par 30 centimetriem augstāks nekā šopavasar. Ūdens līmenis joprojām ceļas, taču vairs ne tik strauji kā pirmajās dienās. Labi, ka arī vējš pūš uz jūru, tas samazina ūdens līmeņa paaugstināšanās iespējas," uzsver Strautnieks.