Lattelecom šogad aizsāka inovatīva biznesa attīstību

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

- Kas nodrošināja Lattelecom ieņēmumu pieaugumu šogad?

- 2016. gadā turpinājās uzņēmuma attīstība un izaugsme. Tieši tāpat kā visā pasaulē rodas jaunas biznesa idejas un biznesa modeļi, arī Lattelecom mainās līdzi laikam. Mūsu pamata bizness joprojām ir fiksētās balss pārraides pakalpojumi, interneta jeb datu pārraides bizness un televīzijas bizness. Fiksētas balss pakalpojumu apjoms turpina samazināties, bet televīzijas biznesa apjoms šī gada pirmajos deviņos mēnešu pieauga par 6%. Tas nozīmē, ka pieaugums balstās uz pamata biznesu. Lai varētu kompensēt fiksētās balss pakalpojumu pārraides samazinājumu, mēs attīstām vairākus jaunus biznesus. Jauni biznesa virzieni ir datu centra pakalpojumi, kam šī gada deviņos mēnešos pārdošanas apjoms palielinājās vairāk nekā par 23%. Telemetrijas pakalpojumiem apjoms šī gada deviņos mēnešos trīskāršojās, bet reklāmas apjoms - pieauga vairāk nekā divas reizes. Mēs veidojam pilnīgi jaunus biznesa profilus, kas ar laiku aizstās tehnoloģiski aizejošos pakalpojumus.

- Balss pārraides pakalpojumi tik ātri taču neizzudīs.

- Protams, bet balss pārraides pakalpojumu īpatsvars samazināsies. Citu valstu pieredze rāda, ka balss pārraides pakalpojumu apjoms strauji samazinās tikai līdz noteiktam līmenim, tad tas stabilizējas. Ja ir jāzvana konkrētam cilvēkam, nevis uz konkrētu vietu, tad mobilie sakari ir ērtāki. Ja ir jāzvana uz konkrētu vietu, nevis ir jāzvana konkrētam cilvēkam, tad fiksētais tīkls ir ērtāks.

- Kā Lattelecom var ietekmēt ES reformas telekomunikāciju sektorā, īpaši viesabonēšanas jomā?

- Tiešā veidā šīs pārmaiņas mūs neietekmē. Mums nav viesabonēšanas, līdz ar to uz mums tas neattiecas. Mēs ceram, ka pārmaiņu rezultātā cilvēki vairāk laika veltīs sarunām, un līdz ar to vairumtirdzniecības apjomi varētu palielināties. Tāpēc domāju, ka Lattelecom šīs pārmaiņas ietekmēs labvēlīgi. Kopumā viesabonēšanas patēriņš pieaugs, un notiks tarifu izlīdzināšanās. Vēsturiski Latvijā ir otri zemākie telekomunikāciju tarifi Eiropā, un, veidojot vienoto tirgu, mums izlīdzināšanās izpaudīsies ar pretēju tendenci nekā bagātākās valstīs.

- Pirms trim gadiem jūs jau pieteicāt lietu internetu kā vienu no attīstības virzieniem. Šogad Lattelecom jau sāka veidot specializētu lietu interneta tīklu.

- Lietu internets attīstās tāpēc, ka ir parādījušās jaunas tehnoloģijas. Tāpat pašas viedās ierīces kļūst aizvien kompaktākas, lētākas un savstarpēji savienotas. Tāpēc mēs pieņēmām lēmumu uzbūvēt lietu internetam domātu bezvadu tīklu Latvijas lielākajās pilsētās. Mēs sākām ar Rīgu, bet pašlaik notiek testi arī Talsos un Jūrmalā. Jaunais lietu interneta tīkls ir piemērots sensoru un dažādu mērierīču nolasei un iekārtu vadībai. Mēs piedāvājam klientiem ne tikai pieslēgt tīklam vienu atsevišķu viedo ierīci, bet veselus sensoru un ierīču tīklus, kuru iegūtos datus apstrādās, analizēs un vadīs aplikācijas. Piemēram, mainīt apkures režīmu atkarībā no apkārtējās vides temperatūras utt. Tā ir nākotne, un šajā virzienā mēs investējam resursus.

- Kādos virziens 2016. gadā attīstījās Lattelecom televīzija?

- Lattelecom piedāvā plašāko satura klāstu gan tematikā, gan viedokļu un valodu daudzveidībā. Piedāvājums ir sabalansēts. Mēs paši veidojam ekskluzīvi pieejamu saturu un mēģinām aizpildīt tās nišas, kas citu satura veidotāju piedāvājumā nav pieejamas. Sporta pārraižu saturā mēs komplektējām labāko basketbola piedāvājumu gan no Latvijas, gan NBA, kur spēlē arī Latvijas slavenākie basketbolisti, gan no citu valstu basketbola līgu spēlēm. Šāds piedāvājums citiem līdz šim nebija, un mēs tagad esam stingri nostabilizējušies šajā nišā. Lattelecom ir arī mūsu pašu veidoti kanāli - 360TV, lielākais personību kanāls Latvijā, kas piedāvā aizraujošu un izzinošu izklaidi ikvienam, un STV Pirmā!, kas ir sieviešu kanāls un aizpilda nišu, kuru līdz šim Latvijā nebija aizpildījis neviens cits. Mēs strādājam pēc iespējas plašākai auditorijai, piedāvājot to, kas būtu skatītājiem interesants. Tā tas ir, vērtējot no satura puses. Savukārt mēs radām papildu ērtības arī no pieejamības puses. Latvijā ir izteikta tirgus fragmentācija, kuru jau novērojām pirms 10 gadiem, kad sākām veidot Interaktīvo televīziju. Latvijas tirgus fragmentācija ar katru gadu pastiprinās. Novērtējot to, ka cilvēki aizvien vairāk vēlas skatīties pārraides, kas viņus interesē, nevis tikai noteiktā laikā, bet tad, kad viņiem tas ir ērti, šogad radījām jaunu izklaides platformu Shortcut. Līdz ar to mēs attīstām iespēju noskatīties pārraižu ierakstus, attīstām filmu un seriālu videonomu un citas ērtības. Pašlaik tā ir galvenā globālā tirgus tendence. Kaut ko līdzīgu piedāvā Netfix, Viaplay, Amazon. Mēs piedāvājam īsceļu, kas apkopo plašas satura iespējas, arī no mūsu piedāvājuma, ar iespēju skatīties jebkurā ierīcē, jebkurā tīklā - arī konkurentu tīklā.

- Vai par MTG grupas Baltijas aktīviem varētu būt interese Baltijas telekomunikāciju operatoriem?

- Par MTG grupas plāniem ir dzirdētas tikai baumas, kuras es noteikti nevēlos komentēt. Globāli raugoties, ir objektīvas tendences, kuras izpaužas kā piegādes un satura ražošanas platformu saplūšana. Tā tas notiek visā pasaulē, īpaši ASV. Pašlaik ir procesā darījums starp AT&T un Time Warner par apvienošanos, veidojas gigantisks globāls konglomerāts, kurā ir gan satura, gan telekomunikāciju spārns.

- Viens no Neatkarīgās lasītājiem lūdza uzdot jautājumu par Lattelecom virszemes televīzijas maksas paketē iekļauto kanālu pieejamību. Bezmaksas kanāli ir uztverami, bet daudzviet ir problēmas uztvert maksas kanālus.

- Virszemes televīzijā ļoti bieži problēmas ar signāla uztveršanu var atrisināt visai vienkārši. Parasti problēmas ir iedzīvotāju lietotajā antenā vai uztverošajā ierīcē. Tāpēc, ja antena nav no pareizā modeļa vai ir nepareizi noregulēta, tad var gadīties, ka tiks traucēta signāla uztveršana.

Tīkls ir izveidots tā, ka bezmaksas pakete ir pieejama 99,7% Latvijas teritorijas. Savukārt maksas pakas tīklu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veidoja atbilstoši iedzīvotāju daudzumam, lai tas komerciāli atmaksātos. Šobrīd neplānojam ieguldīt papildu līdzekļus virszemes apraidē. Virszemes televīzija ir lineārā televīzija, kuras popularitātei ir tendence mazināties. To aizvieto citas, tehnoloģiski plašākas iespējas.

Savukārt par virszemes televīzijas tīkla attīstību un kvalitāti būtu jāvaicā LVRTC.

- Ļoti dauzi uzņēmumi likvidē savus reālos veikalus ārpus Rīgas un fokusējas tikai uz Rīgu un interneta tirdzniecību. Lattelecom 2016. gadā atvēra savus veikalus Latvijas vidējās pilsētās. Kāda ir biznesa ideja?

- Pirmo Lattelecom veikalu mēs atvērām 2006. gadā. Šogad mēs intensificējām veikalu tīkla attīstību. Pašlaik mums ir 18 veikali Latvijas nozīmīgākajās pilsētās, bet lielākais un visnozīmīgākais ir interneta veikals - lattelecomveikals.lv, kas apkalpo lielāko pasūtījumu daļu un ir saņēmis Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas balvu Platīna pele kā inovatīvākais projekts. Digitālās vides veikals ir ļoti svarīgs, bet cilvēki vēlas izmantot arī parastos veikalus.

Mēs redzam, ka ir jābūt līdzsvaram starp pārdošanu interneta vidē un fizisku veikalu. Tiešai komunikācijai ar klientu ir ļoti svarīga nozīme, un to ne vienmēr ir iespējams īstenot tikai ar interneta veikala starpniecību. Tāpēc mums ir gan klientu informācijas tālrunis, gan iespēja atnākt uz veikalu un klientu apkalpošanas centru.

Fiziski veikali var būt arī preču piegādes vietas. Dažkārt ir ērtāk saņemt preci veikalā. Tur to var apskatīt, pārliecināties, ka ar to viss ir kārtībā.

Veikalu atrašanās vietas tiek izvēlētas atkarībā no klientu skaita un ģeogrāfiskā novietojuma. Mēs meklējam labākās vietas un, protams, vērtējam efektivitāti.

- Lattelecom ir uzņēmums ar augstu inovatīvo kapacitāti. Neatkarīgā ir aicinājusi inovāciju atbalstu sniegt nevis tikko nodibinātiem uzņēmumiem, bet tiem uzņēmumiem, kuri jau ilgstoši un stabili darbojas Latvijas tirgū un kuriem ir resursi inovatīvu ideju attīstībai līdz gatavam produktam. Pašlaik valsts politika ir vērsta uz to, lai atbalstītu tikai tos, kas nodibina jaunus uzņēmumus.

- Par valsts politikas mērķiem labāk ir jautāt tiem, kas šo politiku izstrādāja.

Patiesība ir kaut kur pa vidu. Pirms vairākiem gadiem mēs sapratām, ka mūsu korporatīvās pārvaldības modelis un cilvēku mentalitāte ne vienmēr veicina jaunu ideju attīstību. Tāpēc pirms gada mēs izveidojām pilnīgi jaunu struktūrvienību - iekšējo ideju inkubatoru STARTT. Šo struktūru mēs atbrīvojām no tradicionālām lēmumu pieņemšanas procedūrām. Galvenais ir attīstīt jaunas idejas. Bez tā mēs aizsākām jaunu iniciatīvu inovāciju veicināšanai. Šogad no jūnija sākuma līdz jūlija beigām jaunie uzņēmumi, kas darbojās Business to Business jeb B2B virzienā, varēja pieteikties Latvijā pirmajai akseleratora programmai, kuru Lattelecom izveidoja kopā ar Eiropā vadošo B2B akseleratoru Startup Wise Guys. Programmai kopumā bija pieteikušies 136 uzņēmumi no 20 valstīm. Septembra beigās darbu sāka septiņi uzņēmumi no Bulgārijas, Baltkrievijas, Igaunijas un citām valstīm.

Parasti komerciāli veiksmīgas ir tikai dažas no 100 idejām, un es ceru, ka no šiem uzņēmumiem vismaz divi radīs kādu produktu, ko Lattelecom būs gatavs ieviest.

- Latvijā sola jaunuzņēmumiem (startup) samazināt nodokļus. Tas rada risku, ka vajadzēs tikai imitēt inovācijas - izlikties par jaunuzņēmumu, un nodokļu atlaides būs rokā.

- Iespējams, ka šāds risks ir, bet ir labi, ka diskusijas par atbalstu inovatīviem biznesiem sākās, ka ir izteikts politisks atbalsts palīdzēt tiem, kuri rada inovatīvus produktus. Var, protams, diskutēt par to, kāds atbalsta mehānisms būtu visefektīvākais.

- Vai mazāki algas nodokļi bija tieši tas, kas bija visvairāk nepieciešams inovatīvu produktu ieviešanai tirgū?

- Pieredzes ir atšķirīgas. Vadoties no Lattelecom pieredzes, vispirms būtu jārunā par atbalstu vīzu iegūšanai cilvēkiem, kas nav ES valstu pilsoņi - baltkrieviem, ķīniešiem, indiešiem u.c.

Otrkārt, ir jābūt sakārtotam jautājumam par darbinieku akcijām.

Jaunuzņēmumā cilvēku lielākais izaicinājums ir akcijas un to vērtība. Atlīdzībai akciju formā ir lielāka nozīme nekā algai. Taču Latvijā, ja atlīdzību izmaksā akcijās, kuras nevar tūdaļ patērēt vai iztērēt un vismaz tuvākajā laikā arī nevarēs (bet neveiksmīga projekta gadījuma nevarēs nekad), tās tiek uzreiz apliktas ar nodokļiem.

- Akciju opcijas ir tās, kas visvairāk motivē. Ja tiek saņemta cieta alga un rezultāta nav, tad nav par ko pārdzīvot. Ja nav rezultāta, bet alga ir akcijās, tad cilvēks neko nesaņems.

- Tieši tā! Taču Latvijā atbalstīt šo virzienu sāka ar to, ka noteica valsts atbalstu algām…

Taču jebkurā gadījumā, ir ļoti labi, ka šis jautājums tika iekļauts Latvijas politiskajā dienas kārtībā.

- Šomēnes notika nodokļu maksātāju forums. Latvijā sāksies nodokļu audits un tiks ieskicēta nodokļu sistēmas reforma. Kā jūs vērtējat, kādā virzienā būtu jāattīsta nodokļu reforma?

- Ļoti labi, ka diskusija ir sākta, un labi, ka tā ir plaša un tajā tiek iesaistīti tie, kurus izmaiņas skars tieši. Tas ir labs solis pareizā virzienā. Viedokļu ir daudz. Es pieturos pie viedokļa, kuru jau izteica Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - darbaspēka nodokļi ir pārāk augsti. Darbaspēka nodokļu slogs ir jāmazina, īpaši zemo algu saņēmējiem. Otrkārt, nodokļu slogs ir jāpārliek uz patēriņu un neproduktīviem aktīviem - nekustamajiem īpašumiem, dārgiem auto utt. Es joprojām nesaprotu, kāpēc bija jāsamazina PVN? To var pacelt līdz līmenim, kāds tas bija līdz 2012. gada vidum. Tendencei ir jābūt - no darbaspēka nodokļiem uz patēriņa un kapitāla nodokļiem.

Ir jābūt regulējumam, kas atbalsta jaunu uzņēmumu izveidi, bet šādam atbalstam ir jābūt attiecinātam uz vienu cilvēku, un tam jābūt limitētam laikā un līdz noteikta apgrozījuma līmeņa sasniegšanai.

- Ko sagaidīt no 2017. gada?

- Raugos pozitīvi. Sagaidu, ka tiks izveidota stabila nodokļu sistēma, kas ļaus veidot un plānot biznesu ar mazāku nezināmo daudzumu. Es ceru, ka nākamgad sāksies ES fondu apguve, kas dos kaut nelielu izrāvienu ekonomikā, un IKP izaugsme būs nedaudz straujāka, salīdzinot ar šo gadu. Lielajās valstīs noslēgsies vēlēšanu laiks, un arī globālā nenoteiktība un neziņa samazināsies. NRA lasītājiem novēlu panākumus un labu veselību nākamajā gadā!