Māra Kučinska valdība šā gada 20. decembrī pārrakstīja vienu ciparu Valda Dombrovska valdības 2013. gada 21. maija lēmumā par valsts autoceļu sakārtošanas programmu – pārlika tās izpildes gala termiņu no 2020. gada uz 2023. gadu.
Jebkura Latvijas valdība ir paredzējusi un paredz palielināt finansējumu ceļiem, tikai novēl šā paredzējuma izpildi nākamajai, aiznākamajai un visām tālākajām valdībām.
Jebkurš satiksmes ministrs cenšas panākt, lai valdības dokumentos parādītos finansējuma pieauguma konkrētie skaitļi. Jau V. Dombrovskis ar savu finanšu ministru Andri Vilku šiem centieniem lika pretī viltību, ka satiksmes ministra iesniegtais valdības lēmuma projekts ar visiem tajā esošajiem cipariem tiek pieņemts, bet «pieņemts zināšanai», kas neuzliek nekādus pienākumus šādi pieņemto lēmumu pildīt, pat ja nākamā gada budžeta projektu sastāda tā pati valdība, kas pieņēma zināšanai kārtējo pārskatu par valsts autoceļu sabrukšanu. Nupat to pašu atkārtoja Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais satiksmes ministrs Uldis Augulis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu Māra Kučinska vadībā.
***
PATS GALVENAIS
Andris Bērziņš, uzņēmumu apvienības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs, iepriekš Ministru prezidents:
- Pieļauju, ka visi 20. decembrī akceptētie valdības ierosinājumi autoceļu finansējumam papildus var arī dot kādus 20 miljonus eiro, taču problēma ir tā, ka jau 2019. gadā pietrūks nevis 20, bet 140-160 miljoni eiro, lai saglabātu kaut tikai pašreizējo ceļu remontu apjomu, jo nozare tagad tiek finansēta no Eiropas Savienības līdzekļiem, kas beigsies 2018. gadā. Premjerministre Laimdota Straujuma, lai iegūtu Eiropas naudu ceļiem, savulaik Eiropas Komisijai apsolījās ceļu sakārtošanas programmu īstenot, taču šodienas iztrūkums - 586 miljoni eiro - pret Eiropai solīto ir skarbs. Baidos, ka Briselē ir jau piefiksējuši Latvijas valdības rīcību. Finanšu ministrijai ar šo problēmu būs jārēķinās diskusijā par 2021.-2027. gada budžetu, bet vēl šajā plānošanas periodā taču paliek tukšie 2019. un 2020. gadi, kad ceļu finansējums samazināsies aptuveni trīs reizes, uzņēmumi izbeigs darbību, nozare pārtrauks maksāt nodokļus, strādājošie kļūs par bezdarbniekiem un būtiski palielinās sociālās apdrošināšanas izdevumus. Šāds scenārijs pēc valdības sēdes kļūst aizvien ticamāks.