Kāda šodien Latvijā un Eiropā ir situācija ar imigrantiem – legālajiem un nelegālajiem? Kas notiek Eiropas «melnajos rajonos»? Vai 160 velkamistu vēstule nu ir tikai zobgalību objekts? Sarunā par imigrantu problēmām diskutē Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un Atis Lejiņš (Vienotība).
- Lūdzu, raksturojiet situāciju ar migrantiem - kāda tā patlaban ir Latvijā un citviet Eiropā?
Atis Lejiņš: - Latvijā viss ir kārtībā. Situācija iet uz labo pusi, jo Eiropā notiek dramatiskas korekcijas. Pirms diviem gadiem visas robežas bija vaļā, bēgļi gāzās uz Grieķiju, neviens netika galā. Vācija pirms kādiem trim gadiem bija ierosinājusi to, kas tagad mums ir: veidot Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru. ES to ļoti ātri uztaisīja. Latvija šai aģentūrai ir iedevusi 30 policistus. Domāju, ka vismaz trešdaļa migrantu, kas nāca caur Grieķiju, bija nelegāļi. Vācija to tagad atzīst, mēģina viņus sūtīt atpakaļ. Tagad atvērusies jauna migrantu fronte, un tā ir Lībijā, un no turienes nāk tikai ekonomiskie bēgļi.
Aleksandrs Kiršteins: - Latvijā situācija ir laba tāpēc, ka te neviens bēglis nepaliks. Varam līst kaut vai no biksēm ārā, bet bēgļi pie mums nekad nesaņems 1000 eiro mēnesī kā Vācijā (tagad šis skaitlis gan nedaudz samazinājies). Skaidrs, ka bēgļi dosies uz turieni, kur viņi var vairāk saņemt. Sarakstā, no kurām valstīm mums jāuzņem bēgļi, ir arī Eritreja. Tur maza alga skaitās 400 līdz 600 dolāru mēnesī, vidēja alga ir ap tūkstoti, bet laba alga - 2400 dolāru. Un piecpadsmit gadus tur valda miers, valsts prezidents tur staigā bez apsardzes. Kad pie mums atbrauc eritrejieši, viņi saņem pabalstu, kas mazāks par viņu minimālo algu. Loģiski, viņi pārcelsies uz citurieni. Bet tā situācija, kas izveidojusies Francijā, Lielbritānijā vai Beļģijā, konkrēti - Briselē, kur tiek pieļautas islāmiskās kopienas, rāda, ka vairs nav atpakaļceļa. Piemēram, Briseles rajonā Molenbekā neviens vairs nerunā franču valodā, visi runā arābu valodā, dzīvo savā vidē. No Molenbekas nāca teroristi. Vai tā bija apzināta politika - izveidot šādu tautu sajaukumu - vai arī tas izveidojies nejauši?
A.L.: - Manuprāt, nejauši. Visi domāja, ka imigranti integrēsies un problēmu nebūs.
A.K.: - Sākumā es arī domāju, ka tas ir nejauši. Bet tad izlasīju Paneiropas kustības dibinātāja Riharda KudenhovaKalergi (viens no ES ideologiem) grāmatā Praktiskais ideālisms teikto, ka Eiropas nākotnes cilvēks būs eiroaziātu un negroīdu krustojums, jo, likvidējot nacionālas valstis, iestāsies mūžīgais miers. To viņš pareģoja 1925. gadā. Mēs šodien zinām daudz vairāk: esam jau pieredzējuši terora aktus, cilvēkiem sāk atvērties acis, un mēs nekad nepieļausim šādu teroristisku kopienu izveidošanos. Ja migranti šeit būs, viņi dzīvos sadalīti, nevis vienā noslēgtā teritorijā. Turklāt viņiem būs jābrauc atpakaļ uz dzimteni, jo jebkura karadarbība reiz beidzas. Bet mums te nezin kādēļ sāk stāstīt, kā mēs viņus integrēsim un kā viņi te paliks.
A.L.: - Ar integrāciju, manuprāt, ir domāts plašāks jēdziens. Kamēr bēgļi te atrodas, lai viņi ir noderīgi - lai strādā!
A.K.: - Ir divu veidu migranti. Vieni ir iebraukuši no Grieķijas un Itālijas bēgļu nometnēm. Vēl ir arī vjetnamieši, un viņu ir simtiem. Daugavpilī visi policijas izolatori ar viņiem pārpildīti.
A.L.: - Kamēr mums nav atpakaļsūtīšanas līguma, ir grūtības kaut ko izmainīt. Mēs varam viņus tikai aizvest ar vilcienu uz Maskavu.
A.K.: - Katra vjetnamieša uzturēšana, dokumentu kārtošana, tulkošana - viss kopā maksā vairākus tūkstošus eiro.
A.L.: - Tad vajag piestādīt rēķinu Krievijai. Pie mums jau ir bijuši kādi 750 vjetnamieši. Lielākā daļa jau ir prom. Viņi lielākoties ir ceļā uz Poliju, kur ir liela vjetnamiešu kolonija, kā arī uz Berlīni un Stokholmu.
- Pērn popularizētajā 160 «velkamistu» vēstulē bija doma, ka mēs varam bagātināties no «bēgļu» kultūras, un citastarp tur bija rakstīts: «Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus.» Cik daudzus izcilniekus jau esam saņēmuši?
A.K.: - Pagaidām nevienu. Es pazīstu vienu latviešu uzņēmēju, kas ir pieņēmis darbā vienu imigrantu, kam nav nepieciešams zināt latviešu valodu.
A.L.: - Man krīt uz nerviem, ka latviešiem ir mazvērtības komplekss: latvieši runā ar krieviem krieviski, kaut gan viņi visi saprot latviešu valodu. Esmu saskāries ar šo problēmu. Tāpēc man daudz labāks būtu viens sīrietis, kam nav krievu impērijas domāšanas veida un kas trīs mēnešu laikā iemācītos runāt latviski vismaz sarunvalodā.
- Savādi runājat. Nesen Saliedētības politikas ekspertu grupa, kas darbojas Valsts prezidenta paspārnē, atzina, ka ar auditoriju jārunā tai saprotamā valodā un ka ar krievvalodīgajiem medijiem jārunā to auditorijas vairākuma valodā, proti, krieviski. Veicināsim divvalodību! Bet jūs te par sīriešiem...
A.K.: - Ne tikai tas vien. Šī ekspertu grupa arī rosina ar varu piešķirt LR pilsonību šeit dzimušajiem bērniem. Tagad taču jau ir iespējams pilsonību iegūt uzreiz, jābūt viena vecāka piekrišanai. Tagad būs otrādi - vecākiem jāraksta iesniegums, ka viņi negrib LR pilsonību savam bērnam. Viss jau būtu labi, ja vien nebūtu Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojuma, kurā teikts, ka galvenais uzdevums ir panākt visās bijušajās padomju republikās to, ka krievu valoda kļūst par otro valsts valodu. Tā būtu sagadīšanās? Ja 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijas vietējie mediji nesaprot valsts valodu, tad kādi vēl jautājumi par lojalitāti? Es arī principā nerunāju krieviski ar medijiem, bet Eduards Smiltēns (Vienotība) tikko runāja krieviski.
A.L.: - Es jau to izskaidroju - kāpēc!
- Un kāpēc?
A.L.: - Tāpēc, ka tā ērtāk.
A.K.: - Ērtāk būtu vispār nerunāt latviski. Vai tiešām nav skaidrs, ka te tiek aizmirstas okupācijas sekas, kā arī ignorēts fakts, ka bija referendums par otro valsts valodu, un šī ignorēšana ir gan no prezidenta padomnieku puses, gan no paša prezidenta. Tad jau labāk godīgi atzīt, ka valstī ir divvalodība, lai būtu ērtāk sazināties.
- Vai jums ir zināmi kādi bēgļi no Krievijas?
A.K.: - Zinu dažus žurnālistus, kuriem bijis apdraudējums viņu valstī. Viņiem atņem iespējas strādāt, un tad viņi atbrauc uz Latviju. Bet es gribu parunāt par vienu citu lietu. Latvijā runā par mazākumtautību izglītības sistēmu. Bet mazākumtautību izglītības sistēma Latvijā bija pirms kara, kad Rīgā bija nepilni 10% krievu, un viņi bija ceturtā etniskā grupa pēc latviešiem, ebrejiem un vāciešiem. Patlaban proporcija ir tāda: mums ir 50% krievu skolu un pa vienai poļu, ukraiņu, igauņu un lietuviešu, un tā nav nekāda mazākumtautību izglītības sistēma. Tas ir padomju rusifikācijas politikas turpinājums, jo pirmais darbs, 1940. gadā Latvijā ienākot okupācijas karaspēkam, bija aizslēgt visas mazākumtautību skolas un pārtaisīt tās par krievu skolām. Šī politika turpinās arī šodien: piemēram, 60% ukraiņu apmeklē krievu skolas. Un tā ir Jaunā laika un tagad arī Vienotības vaina, jo tā vienmēr balso pret mūsu priekšlikumu - sākot no 1. septembra, 1. klasei sākt mācības tikai latviešu valodā. Runājot kopumā par migrāciju: jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps deva mums apmēram ziņu, ka politkorektums, ko pārstāvēja Klintone un demokrāti, ir melīgs un liekulīgs un Eiropā ar to nodarbojas sociālistiskās partijas. Tāpēc man ir prieks, ka beidzot latviski ir lasāms franču rakstnieka un antropologa Žana Raspaja slavenais futūriskais romāns Svēto nometne, kurā viņš sīki apraksta bēgļu plūdus un Francijas kā francūžu valsts bojā eju. Romāns 70. gadu vidū uz laiku tika aizliegts kā politnekorekts. Lūk, viens citāts no atkārtotā izdevuma ievada, kur Francijas ministrs, sociālists Ēriks Besons,
2010. gadā teic: «Francija nav ne tauta, ne valoda, ne teritorija, ne reliģija, tā ir tautu konglomerāts, kas vēlas dzīvot kopā. Nav dzimušo francūžu, ir tikai viena metisu Francija.» Zviedrijā sociālisti saveda bēgļus, kurus ar pabalstiem padarīja par balsotājiem. «Mēs visi esam metisi,» apgalvo sociālisti. Ne velti Soross bija viens no lielākajiem ziedotājiem Klintones kampaņā - lai grautu nacionālās robežas. Es makšķerēju Somijas ziemeļos, atradāmies blakus kādai skoliņai, bērni iznāca ārā - visi melni! Izrādās - somālieši. Tad kāpēc Eiropas Savienības politika ir: pārcelt cilvēku tūkstošus no Āfrikas uz Eiropas ziemeļiem? Raspajs apgalvo, ka ES politika ir dažādu rasu sajaukšana. Savulaik Šarls de Golls teica: mēs apsveicam visu rasu cilvēkus, kas dzīvo Francijā, tikai ar vienu noteikumu - ja viņu nav pārāk daudz. Taču tagad gan Vācijā, gan Francijā, gan tajā pašā Briselē ir rajoni, kas ir pilnīgi melni.
A.L.: - Nav bijusi kontrole!
- Un tagad ir kontrole?
A.L.: - Francija no Vācijas vairs neņem pretim bēgļus. Tie, kas tur palikuši, ir no iepriekšējiem gadiem. No tiem, kad Francija bija impērija un kad tai piederēja Ziemeļāfrika. Pēdējos piecos gados franči ļoti stingri izturas pret imigrāciju. Redzat, kas notiek ar Kalē? Franči iznīcināja imigrantu nometni, kas tur atradās. Visi, kas tur atradās, ir nelegāļi, un tagad viņi gaida rindu, kad viņus sūtīs atpakaļ.
A.K.: - Domāju, ka Marijai Lepēnai ir reālas iespējas savākt daudz balsu Francijas prezidenta vēlēšanās - pateicoties tam, ka franču sociālistu politika ir ļoti tuvredzīga. Tagad Parīzē viena otra prefektūra paziņo, ka tajā vai citā kvartālā, kas brīvs no «dažādības», tiks būvēti dzīvojamo namu kompleksi, kuros būs obligāta plurālā sajaukšanās. Vietējie iedzīvotāji uzreiz sāka veidot plānus, kā no turienes tikt prom. Žans Raspajs jau 1971. gadā paredzēja, ka Eiropas kopienā - turklāt Francijā vispirms - pieņems likumu par naida runu. Un tādi likumi tiešām jau ir pieņemti! Un cik cilvēku jau salikti cietumos, kas izteikuši nepatiku pret notiekošo?
A.L.: - Nu, nevajag pārspīlēt. Kas pie mums ieviesa obligātu prasību, ka krievu skolās 60% mācību jānotiek latviešu valodā?
Tas bija Kārlis Šadurskis. Atceraties, kādas toreiz bija protesta demonstrācijas?
A.K.: - Šadurska pirmās ministrēšanas laikā mēs noteicām, ka no 2004. gada Latvijā valsts skolas būs tikai ar latviešu valodas apmācību. Jāsaprot, ka Krievija vēlas atjaunot savu impērisko ietekmi. Krievija vēlas izmantot krievu valodu kā ietekmēšanas līdzekli. Pašiem krieviem lielākoties tas ir vienaldzīgi: skatieties, kas notika Alūksnē, kur savulaik bija PSRS armijas poligons un liela krievu skola. To aizvēra, un pēc diviem gadiem ar integrāciju tur nebija problēmu: visi krievi runāja latviski.
A.L.: - Eiropas Savienībā strauji mainās politika. Turcijai tiek maksāts, lai bēgļi paliek tās teritorijā. Bet mēs iestājamies par to, ka mums nav obligāto kvotu. Mēs piekritām pieņemt 730 bēgļus. Tos mēs varam kontrolēt. Bet tad, kad viņi ierauga tos sociālos labumus, kurus varam solīt, viņi laižas prom.
A.K.: - Es uz to skatos radikālāk. Mums jāmācās no Trampa, kurš teica America first! (Amerika vispirms! - angļu val.). Tātad - Latvija vispirms! Man ir dziļi vienaldzīga Merkeles vai Junkera vēlme sadalīt šos bēgļus. Kas bija tie, kas izpostīja plaukstošu ekonomiku Lībijā? Lai par to atbild bijusī ASV valsts sekretāre Klintone vai bijušais Francijas prezidents Sarkozī! Mēs varam skaidri pateikt, ka bēgļus neņemsim. Ja NA uzvarēs vēlēšanās, šeit neviens bēglis nespers savu kāju.
A.L.: - Nu, tas nav pareizi!
A.K.: - Mums blakus ir krievi un baltkrievi, mēs palīdzēsim zviedriem, kas aizbēgs no savas valsts, «pateicoties» migrantu plūdiem.
A.L.: - Bet mums jāizrāda solidaritāte. Itālija mums atsūtīja gaisa patrulēšanas lidmašīnas, un viņi gaida, ka tiks izrādīta solidaritāte, ka mēs paņemsim daļu bēgļu, kas atrodas pie viņiem. Un tad, kad Francijā uzvarēs Putina draugs Filons, redzēsiet, ka tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.
A.K.: - Jā, mums ir jābūt solidāriem. Saūda Arābija tuksneša vidū var uzcelt pilsētiņu trim miljoniem cilvēku, tur ir skolas, mošejas, medicīniskā aprūpe un teltis ar kondicionieriem, mēs solidāri iemaksāsim vajadzīgos miljonus, un lai bēgļi tad tur dzīvo. Bet rases nav jājauc, Latvijā nav jāieved svešas kultūras un svešas reliģijas cilvēki. Kas ir Saūda Arābijas lielākais partneris? ASV. Kas sēž šīs valsts naftas padomēs? Cik tajās ir ASV valsts departamentu bijušo darbinieku? Un tad pie mums atbrauc viceprezidents Baidens un māca mūs, kā cīnīties pret korupciju!
- Saprotams, ka imigrantu un nacionālās identitātes jautājums lielā mērā ir saistīts arī ar valsts drošības jautājumu. Kā jūs to redzat?
A.K.: - Manuprāt, vajadzētu trīsreiz vairāk maksāt tām skolām, kas pāriet no krievu valodas uz latviešu apmācības valodu. Tas drošībai būtu svarīgāk pat par armijas nostiprināšanu, jo kāda gan ir drošība, ja nav lojālu pilsoņu. Ja mums nebūtu segregēta izglītības sistēma, tad viss taptu nokārtots. Tas ir jautājums numur viens. Šobrīd segregācija, ņemot vērā bēgļu krīzi, ir bīstama. Aizejiet, paskatieties, kas notiek 9. maijā pie «uzvaras pieminekļa». Nav jau desmit vai divdesmit skolēnu un skolotāju, tur viņu ir simtiem!
- Bīstami ir arī tas, ka valstī joprojām ir cilvēki, kas gatavi aicināt imigrantus uz šejieni. 160 velkamistu vēstule gan vairs nav aktuāla, un tomēr...
A.K.: - Tā tagad ir zobgalību objekts. Bet, nopietni runājot, imigrantu «krējumu» - izcilos arhitektus, lidotājus un zobārstus - vispirms nosmeļ Kuveita un citas bagātās valstis, maksājot viņiem 10 000 eiro mēnesī. Pārējie tiek līdz mums. Un tas tiek pasniegts kā tolerance un multikulturālisms. Ideāli ir sabrukuši, un velkamistu vēstule nonākusi mēslainē.
