Valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) iesūdzējis tiesā savu bijušo darbinieku Māri Bremzi par pāriešanu darbā pie LDz konkurenta pretēji tiem nosacījumiem, ar kādiem M. Bremze tika atbrīvots no darba LDz.
Pēc LDz uzskatiem, uzņēmuma prasība ir pirmā, kurai Latvijā jāveido precedents līdzīgu strīdu izskatīšanā. Gods būt pirmajai tiesu instancei šīs prakses veidošanā piekritis Ogres rajona tiesai.
Tiešais prasītājs tiesā ir LDz meitasuzņēmums LDz Cargo, kur M. Bremze bija valdes priekšsēdētājs līdz šā gada 10. jūnijam. Jau 30. septembrī viņš tika reģistrēts par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā Baltijas ekspresis, kas konkurē ar LDz Cargo un tagad arī tiek saukts uz tiesu ar prasību atlaist M. Bremzi.
«Dzelzceļa pārvadājumu nozarē Latvijā ir intensīva konkurence, jo īpaši apstākļos, kad kopējais pārvadājamo kravu apmērs salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies. Ikviena augsti kvalificēta speciālista un vadītāja rīcībā ir specifiska informācija un dati, tāpēc ir pragmatiski, pārtraucot darba attiecības ar šādiem speciālistiem, atbilstoši Darba likuma nosacījumiem slēgt vienošanos, kas paredz abpusēji izdevīgu risinājumu - uz noteiktu, saprātīgu laiku nosakot ierobežojumus speciālista iespējām strādāt pie tiešajiem konkurentiem, par to izmaksājot speciālistam atbilstošu un konkurētspējīgu atlīdzību, par kuru puses ir vienojušās,» skaidro LDz preses pārstāvis Māris Ozols.
M. Bremze savu skaidrojumu par notikušo sniegt izvairās ar atrunu, ka attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju esot konfidenciālas. Vienīgais jaunums ir viņa atklāsme, ka viņa atlaišana bijusi darba devēju iniciatīva, lai gan formāli pareizi rakstīts, ka atlūgumu iesniedzis viņš. Tagad tiesai jāpārbauda, kā strīdā iesaistītās puses norēķinās par atlūgumu naudā un citos labumos, ko tās apņēmušās sniegt viena otrai.
M. Bremze ir ilglaicīgs LDz darbinieks, kas aģentūras LETA arhīvā pirmo reizi fiksēts 1999. gada 3. septembrī. Tajā reizē LDz Ekonomikas daļas vadītājs Māris Bremze darīja zināmu, ka uzņēmums rēķinās ar 2,9 miljonu latu zaudējumiem, kas tobrīd bija neizbēgamas sekas ekonomiskajai krīzei Krievijā. Pēc tam viņa karjerā ir bijuši kāpumi un kritumi LDz koncerna iekšienē. Būtisku izaugsmi šai karjerai deva pagājušais gads, kad M. Bremzem radās iespēja apvienot valdes priekšsēdētāja amatu LDz Cargo ar valdes locekļa amatu vēl citā, LDz koncernā neietilpstošā valsts uzņēmumā Pasažieru vilciens. Šoruden Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzlika 100 eiro sodu M. Bremzem par to, ka neatļauti apvienojis amatus valsts uzņēmumos un krājaizdevu sabiedrībā Dzelzceļnieks KS. M. Bremzes amatu apvienotā konstrukcija jau no paša sākuma izskatījās nestabila, ko tagad apstiprinājusi arī tiesa ar LDz prasības pieņemšanu izskatīšanai.