Vienotības vadītā Ekonomikas ministrija (EM) apstiprinājusi a/s Latvenergo padomi piecu cilvēku sastāvā. Konkursu uzraudzīja plaša nominācijas komisija, taču jaunās padomes sastāvs jau radījis zināmu neapmierinātību daļā sabiedrības – tajā esot pārāk daudz Vienotībai pietuvinātu cilvēku.
Par energokompānijas padomes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais DNB bankas vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, kurš gada sākumā tika ievēlēts Baltic International bank valdē. Savukārt 2013. gadā, kad pēc Zolitūdes traģēdijas demisionēja Valdis Dombrovskis, Vienotība nopietni izskatījusi viņa kandidatūru uz premjerministra amatu.
Par padomes locekli kļuvusi arī ar Vienotības vadību saistītā RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, kā arī bijušais Tautas partijas pārstāvis, Valsts nekustamo īpašumu valdes loceklis Mārtiņš Bičevskis un bijušais lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kā arī nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka šāds padomes sastāvs pārstāvēs augsta līmeņa zināšanas un pieredzi lielu uzņēmumu attīstības stratēģiju izstrādē un īstenošanā, finanšu plānošanā, korporatīvajā pārvaldībā un jaunu biznesa modeļu ieviešanā starptautiskā mērogā. Visus padomes locekļus raksturojot arī izpratne par koncerna darbības principiem, labas svešvalodu zināšanas, laba reputācija un pieredze atbilstošā amatā jau iepriekš.
Ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka uzsvēra, ka valsts ir definējusi Latvenergo stratēģisko mērķi - ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt preces un pakalpojumus enerģētikas sektorā, kas ir svarīgi tautsaimniecības konkurētspējai un izaugsmei, kā arī efektīvi pārvaldīt valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru. Viens no uzņēmuma padomes un Ekonomikas ministrijas kā akcionāra pirmajiem uzdevumiem būs vienoties par konkrētiem uzdevumiem, lai efektīvi sasniegtu valsts definēto stratēģisko mērķi
EM konkursā uz Latvenergo pieciem padomes locekļa amatiem, arī vismaz diviem neatkarīgajiem, pieteikšanās noslēdzās augusta beigās. Ministrija tolaik ziņoja, ka saņemts liels skaits pretendentu pieteikumu, proti, 80 no 10 pasaules valstīm. No Latvijas saņemts 61 pieteikums, no Igaunijas - pieci, no Lietuvas - trīs, no Somijas - trīs, no Dānijas - divi, no Zviedrijas - divi, kā arī pa vienam no Vācijas, Slovākijas, Čīles un Ēģiptes.
Atlases procesu nodrošināja un kandidātus novērtēja nominācijas komisija, kurā strādāja Ekonomikas ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji, kā arī neatkarīgi eksperti, tostarp no Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, novērotājs no Latvijas arodbiedrības Enerģija un profesionāļi no SIA Fontes Executive Search, kas arī nodrošināja pretendentu atlasi konkursā.
Valdība līdz gada beigām apņēmusies izveidot padomes valsts lielajās kapitālsabiedrības. Līdz šim tas izdarīts AS Latvijas Valsts meži, AS Latvijas dzelzceļš, AS Latvijas pasts, starptautiskajā lidostā Rīga, AS Latvijas Autoceļu uzturētājs, AS Augstsprieguma tīkls, AS Latvijas Gaisa satiksme, kā arī Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Latvenergo. Savukārt AS Pasažieru vilciens un AS Latvijas Loto padome vēl jāizveido.