Brīvostai izdevīgu darījumu izmanto Lemberga apsūdzēšanai

© F64

2001. gada 24. augustā Ventspils brīvostas valde izšķīrās par tai izdevīgāko variantu un nolēma pirkt par vienu latu akciju sabiedrības Ventspils tirdzniecības osta (VTO) nekustamo īpašumu, turpinot no šī uzņēmuma iekasēt nomas maksu par zemi, kuru uzņēmums neizmanto.

Lai arī darījums brīvostai bija izdevīgs, bet uzņēmumam ne visai, tagad par šo lēmumu jau astoto gadu Rīgas apgabaltiesā tiesā Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Prokurori viņu apsūdz par to, ka viņš piedalījies šā lēmuma pieņemšanā un tas esot ietekmējis paša A. Lemberga, viņa dēla Anrija un meitas Līgas «mantiskās materiālās intereses Ventspils Tirdzniecības Ostā», jo šis lēmums esot «nodrošinājis Ventspils Tirdzniecības Osta saimnieciskās darbības veikšanu».

Labāk kaut ko nekā neko

2001. gada 24. augustā brīvostas valdes locekļiem vajadzēja izvēlēties vienu no diviem civiltiesisko saistību variantiem: piekrist, ka VTO uz vismaz pieciem gadiem atsakās no 6,9 hektāru zemes nomas Ventspilī, Dzintara ielā 47 un 43, un attiecīgi pārtrauc par to maksāt zemes nomas maksu; vai arī brīvosta pērk uz šīs zemes esošu ēku par vienu latu un samazina zemes nomas maksu par 50%.

Lai arī tolaik VTO šo teritoriju neizmantoja, taču tā veica izpēti par to, vai nākotnē nebūtu izdevīgi uz šīs zemes būvēt beramkravu kompleksu. Tādēļ uzņēmuma interesēs bija nevis pavisam atteikties no šīs teritorijas, bet tikai uz laiku - līdz tiks pieņemts galīgais lēmums par beramkravu kompleksa būvi. Attiecīgi uzņēmums mēģināja atteikties no zemes nomas uz laiku, lai nebūtu jātērē nauda par teritoriju, kura saimnieciskajai darbībai netiek izmantota. Savukārt brīvostas interesēs bija nodot nomā ikvienu zemes gabalu un iegūt pēc iespējas vairāk naudas. Tika noformulēti divi priekšlikumi, un, loģiski, brīvostas valde lēma par tai izdevīgāko.

Piesauc autoritātes

Tiesa mēģināja pārtraukt A. Lemberga liecības, norādot, ka pieņemtā lēmuma būtība neattiecas uz apsūdzību. Tā kā A. Lembergs bija rūpīgi izstudējis ne tikai apsūdzību, bet vēl arī juridiskās domas autoritātes, bijušā Augstākās tiesas tiesneša, LU Krimināltiesisko zinātņu katedras profesora, Dr.habil.iur. Ulda Krastiņa grāmatu Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija, viņš, atsaucoties uz šo avotu, savas tiesības liecināt aizstāvēja šādi: «Jūs man neļaujat liecināt par motīvu daļu, kāpēc pieņemts tāds lēmums, nevis kāds cits. Ja es esmu balsojis «par», vēlos liecināt, kāpēc es balsoju «par», nevis «pret». Divos vārdos es vēlētos tomēr pateikt, ka lasīju Ulda Krastiņa grāmatā Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija piekto nodaļu, kur teikts par noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju saskaņā ar nodarījuma subjektīvās puses pazīmēm. Tur ir norādīts, ka svarīga ir motīvu daļa, kāpēc tāds lēmums ir pieņemts. Ja ir noticis kaitējums, tad jānoskaidro, vai tas bija apzināts vai neapzināts. Subjektīvai pusei ir ļoti svarīga nozīme. Bez tās, vismaz pēc šīs grāmatas, nevar vērtēt kādas personas darbību, tajā skaitā arī manas, ja, protams, Krimināllikums neparedz izņēmumus.»

Lasīt grāmatas esot kaitīgi

Lai arī tiesa turpināja liecības pārtraukt, A. Lembergs liecināja, ka lēmums samazināt par 50% nomas maksu brīvostai bijis daudz izdevīgāks, nekā ja tā par 6,9 hektāriem nesaņemtu pilnīgi neko. Tiesā risinājās šāds dialogs.

Lembergs: «Līdz ar to brīvostas valde pie šīm divām alternatīvām ir pieņēmusi pilnīgi loģisku un pamatotu, un valsts un sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu. Tas ir pierādāms un saprotams, un to sapratuši arī visi valdes locekļi balsojot. Ja es esmu balsojis, tad arī man šāda veida pieeja bijusi saprotama, pareiza un lēmums ir pareizs neapšaubāmi. Faktiski viņš nav īsti izdevīgs Ventspils tirdzniecības ostai, bet, nu, tas tāds labs žests.»

Tiesnesis Boriss Geimans: «Par ko jūs atkal runājat?»

Lembergs: «Es runāju tā, kā man saka grāmata.»

Geimans: «Jums mazāk jālasa grāmatas.»

Lembergs: «Es lasu arī apsūdzību.»

Geimans: (caururbjoši klusējot raugās uz A. Lembergu, kurš tur rokā U. Krastiņa grāmatu)

Lembergs: «Tātad par apsūdzību. Manas un manu bērnu mantiskās intereses izpaudušās tādējādi, ka šis lēmums nodrošināja akciju sabiedrības Ventspils tirdzniecības osta saimnieciskās darbības veikšanu. Bet te [pielikumos pie lēmuma] taču ir skaidri pateikts, ka nekāda saimnieciskā darbība uz dotās platības nenotiek tai laikā. Apsūdzībā teikts, ka nodrošināja saimniecisko darbību. Uzņēmēji raksta, ka nenodrošināja saimniecisko darbību. Nekāda saimnieciskā darbība tur netika veikta. Tā teorētiski varētu tikt veikta, bet kaut kad nākotnē, pie nosacījuma, ja būs jauns projekts. Investīciju apjomi tur [bija paredzēti] 70 miljoni eiro. Apsūdzībā arī nav skaidri pateikts, kādas tad bija tās materiālās intereses un kāda saimnieciskā darbība. Apsūdzībā ir tikai tāds abstrakts apgalvojums. Man ir neiespējami pret šo rindkopu aizstāvēties, jo apsūdzība ir nekonkrēta, izplūdusi un tādējādi tā liedz man iespēju aizstāvēties. Ja būtu konkrēti fakti, tad es varētu aizstāvēties. Apsūdzība ir arī par nodarītu būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm. Es jau noliecināju, ka, ja es esmu balsojis par šo lēmumu, tad es balsoju ar pilnīgu pārliecību, ka tas atbilst valsts un sabiedrības interesēm, tāpat kā citi bija pārliecināti.»

Dievs, dod visiem tādus tēlus

Saistībā ar dalību šā lēmuma pieņemšanā A. Lembergu apsūdz arī valsts un sabiedrības interešu ignorēšanā, Ventspils pašvaldības un pašvaldības vadītāja tēla graušanā. Par šo apsūdzības sadaļu A. Lembergs liecināja šādi: «Taisni otrādi, es ievēroju [valsts un sabiedrības intereses], un to, kādā veidā tās tika ievērotas un kā interesēs lēmums pieņemts, es jau noliecināju. Ja jūs man atļautu, es vēl detalizētāk noliecinātu, jo materiāls saistībā ar šo lēmumu man ir. Mani arī apsūdz par demokrātiskas valsts iekārtas neievērošanu un par amatpersonas ieinteresētību lēmumu pieņemšanā. Es šo lēmumu pieņemšanā nekādā veidā nebiju ieinteresēts kā privātpersona Aivars Lembergs. Tāds apsūdzības apgalvojums neatbilst patiesībai. Visbeidzot, apsūdzība apgalvo, ka Aivaram Lembergam bija uzticēts Ventspils domes priekšsēdētāja amats un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amats, bet es šo uzticēšanos neattaisnoju, jo piedalījos lēmumu pieņemšanā interešu konflikta situācijā attiecībā uz akciju sabiedrību Ventspils tirdzniecības osta, ietekmējot savas mantiskās, materiālās intereses akciju sabiedrībā Ventspils tirdzniecības osta. Apsūdzībā norādītas atkal materiālās, mantiskās intereses, bet kā konkrēti Aivaram Lembergam un viņa radiniekiem tās intereses izpaudās, nekas nav pateikts. Apsūdzība ir abstrakta, nekonkrēta un līdz ar to liedz man tiesības uz aizstāvību, es to nesaprotu. Varu apgalvot, ka nekādas mantiskās, materiālās intereses ne man, ne maniem radiniekiem nebija un uzticēšanos būt šajā amatā es pilnībā esmu attaisnojis. Te pretējais nav pierādīts. Mani apsūdz, ka es diskreditēju un grāvu pašvaldības un pašvaldības institūcijas vadītāja tēlu. Neko es negrāvu. Tēls - Dievs, dod visiem tādus tēlus. Jā, protams, man ir politiskie pretinieki. Viņiem kreņķis par to. Es to labi saprotu.



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.