Pērn no Latvijas uz Lielbritāniju izbraukuši vismaz 15 000 iedzīvotāju, šodien Latvijas Zinātņu akadēmijā notikušajā diskusijā "Cilvēkresursu atjaunošanās un izaugsmes izredzes Latvijā" paziņoja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Zaiga Krišjāne.
Minētais skaitlis atspoguļo to iedzīvotāju skaitu, kas pērn reģistrējušies Lielbritānijas Sociālajā apdrošināšanas sistēmā, kura aizbraucēju vidū ir viena no populārākajām, jo ir bez maksas, bet reģistrācija tajā nepieciešama legālu darba tiesību iegūšanai.
Ja iepriekš visaktīvāk iedzīvotāji minētajā sistēmā reģistrējušies nākamajā gadā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, turpmākajos gados reģistrēšanās intensitātei mazinoties, 2009.gadā tā piedzīvojusi strauju kāpumu, īpaši laika periodā no oktobra līdz decembrim, kad sistēmā reģistrējušies aptuveni 7000 cilvēku.
Arī aptaujas liecina, ka Lielbritānija ir valsts, uz kuru vislabprātāk dotos lielākais Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, norādīja Krišjāne, atsaucoties uz "DnB Nord" Latvijas barometra nesen veikto aptauju.
Ja sākotnēji cilvēku aizbraukšanas iemesli galvenokārt bija peļņa, bet gados jaunākiem cilvēkiem - jaunas pieredzes gūšana, šobrīd galvenokārt Latvijas iedzīvotāji valsti pamet, lai izkļūtu no bezizejas, kuras pamatā lielākoties ir darba trūkums, uzsvēra docente.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Jurim Ekmanim prezentētos datus nodēvējot par traģiskiem, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis akcentēja, ka cilvēku aizbraukšana ir realitāte, ar ko sastopas daudzi novadi. Turklāt atšķirībā no pirmā emigrācijas viļņa, kad uz ārzemēm vecāki pārsvarā devās bez savām atvasēm, pašlaik arvien biežāk klasēs "pazūd" vairāki bērni un pēcāk noskaidrojas, ka tie ar vecākiem valsti pametuši.