Latvijas karogs dodas apceļot pasauli

LABA CEĻA VĒLĒJUMI. Gan karogs ir īpašs, gan tā ceļasoma. Labu ceļavēju tam novēlēja gan Latvijas simtgades patrons Raimonds Vējonis, gan Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, gan tekstilmāksliniece Dagnija Kupča © F64

Līdz valsts simtgadei Latvijas cilvēkus dažādās pasaules zemēs apceļos Latvijas karogs. Rīgas pilī Latvijas simtgades patrons Valsts prezidents Raimonds Vējonis veica pirmo ierakstu veltījumu grāmatā, kas arī ceļos kopā ar valsts simbolu.

Karogs 2016. gada nogalē no Rīgas pils vispirms dosies uz Austrāliju, kur Melburnā notiks Latviešu kultūras dienas un Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Plānots, ka tā ceļojums noslēgsies 2018. gada nogalē Dienvidamerikā - Brazīlijā, Novodesā, un pēc tam tas atgriezīsies Latvijā. Šo Latviešu jaunatnes nometnes 2x2 dalībnieku ieceri īsteno Latvijas valsts simtgades Jauniešu rīcības komiteja un Latvijas valsts simtgades birojs. Īpašo karogu, kas ceļos pie tautiešiem ārvalstīs, smalkvilnā audusi tekstilmāksliniece Dagnija Kupča Cēsīs, un šādi karogi ir tikai astoņi. Ceļasomu, kurā vairāku gadu garumā Latvijas karogs un vēstījumu grāmata apceļos kontinentus, izveidojuši Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studenti un pasniedzēji.

«Valsts karogs uzrunā ikvienu un ir ikvienam saprotams. Tā krāsas Latvijai ir palīdzējušas liktenīgos vēstures brīžos. Tas ir visu Latvijas cilvēku karogs, lai kurā pasaules malā mēs būtu. Tāpēc runāsim ar lepnumu par savu zemi, ko veido visi godprātīgie, labie un talantīgie Latvijas ļaudis! Visi, kuri gatavi mīlēt un strādāt, un stiprināt mūsu valsti. Izmantosim laikmeta un likteņa dotās iespējas katram, cik vien mūsu spēkos, strādāt savu darbu Latvijai un būsim lepni par savu zemi!» sacīja Raimonds Vējonis, Rīgas pilī aizsākot iniciatīvu Latvijas karoga ceļš.



Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais