Pagaidām neviens pacients nav inficējies ar C hepatīta inficētām donora asinīm

© Vladislavs Poroškins/ f64 photo agency

Pēdējā gada laikā ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību Valsts asinsdonoru centrs (VADC) atklājis 25 donorus, kuriem bijis C hepatīts.

Kā šodien speciāli sasauktajā preses konferencē stāstīja VADC direktore Iveta Ozoliņa, centrs ar jauno tehnoloģiju konstatējis, ka 25 patstāvīgajiem donoriem ir C hepatīts, kas savukārt rada risku, ka tie asins komponenti, kas izsniegti slimnīcām, varētu būt inficēti. Līdz ar to pastāv bažas, ka asins pārliešanas rezultātā inficējušies arī tie pacienti, kuriem šīs inficētās asinis pārlietas.

Kopumā no šiem 25 donoriem 28 slimnīcām nodoti 195 asins komponenti. Par iespējamo risku informētas arī slimnīcās. Pagaidām no slimnīcām saņemtas atbildes par 89 asins komponentiem, proti, kur šie komponenti izlietoti.

Kā stāstīja Ozoliņa, VADC pieņem, ka viens asins komponents ir pārliets vienam cilvēkam. Tomēr no 89 gadījumiem, slimnīcas sniegušas atbildi, ka 55 gadījumos pacienti miruši no pamatslimības, četri asins komponenti norakstīti, jo tiem beidzies derīguma termiņš, bet septiņi pacienti, kuriem pārlietas šīs asinis, tikuši pārbaudīti un viņi ar C hepatītu nav inficēti.

Savukārt vēl 21 pacientam nosūtīta vēstule par nepieciešamību pārbaudīties, bet pagaidām pārbaužu rezultātu nav. Tāpat joprojām VADC gaida atbildes no slimnīcām, kur izmantoti atlikušie 106 asins komponenti.

Taujāta, kurš uzņemsies atbildību, ja kāds no pacientiem būs inficējies, Ozoliņa skaidroja, ka asins pārliešana nekad nav bijusi pilnībā droša un šo metodi izmanto tikai gadījumos, kad citu iespēju nav. Viņa gan piebilda, ka septiņi cilvēki, kuriem pārlietas asinis no inficēta donora, tomēr nav inficējušies.

Iestādes direktore arī stāstīja, ka gadījumā, ja kāds būs inficējies, valsts nodrošinās ārstēšanu. Pirms tam gan tiks pārbaudīts arī, vai pacienta un donora C hepatīta tips atbilst, jo pastāv iespēja ar šo infekciju saslimt arī citur.

Pagaidām gan VADC centrs ar jauno iekārtu pārbauda tikai tos donorus, kas asinis nodod atkārtoti, proti, vēlreiz tiek pārbaudīti jau savulaik nodoti asins paraugi, jo centrs tos uzglabā piecus gadus. Ozoliņa stāstīja, ka savulaik Veselības ministrijā tika spriests, vai nepārbaudīt visus arhīvā esošos paraugus uz C hepatītu, tomēr tas būtu bijis pārlieku laikietilpīgi un dārgi, jo nāktos pārbaudīt vairāk nekā 250 000 paraugu.

Taujāta, vai tagad visiem cilvēkiem, kuriem kādreiz veikta asins pārliešana, nevajadzētu veikt C hepatīta testu, Ozoloņa sacīja, kas to var darīt tad, ja parādījušas veselības problēmas, tomēr, ja sūdzību nav, bažām nav pamata.

Vaicāta arī par iepriekš izmantotās tehnoloģijas, ar kuru pārbaudīja asins komponentus, ražotāja atbildību, ņemot vērā, ka sistēma nav izrādījusies pilnībā droša, Ozoliņa stāstīja, ka šī ierīce ir 1995.gada modelis.

Veco iekārtu ražojusi kompānija "Abbott", kura šobrīd centram rakstot gan sūdzības, gan pārmet to, ka jaunā iekārta ir pārāk jūtīga un uzrāda viltus rezultātus. Ozoliņa stāstīja, ka šo un arī ierīces ražotāja atbildību pārbaudīs Zāļu valsts aģentūra.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.