Cilvēki, kas kaut ko saprot no nodokļiem, vakar pulcējās Finanšu ministrijas organizētajā Nodokļu maksātāju forumā 2016. Pašmāju un ārzemju padomdevēju ieteikumos bija saklausāmas kopīgas raizes par ļoti nabadzīgiem un ļoti bagātiem ļautiņiem. Vidusmēram advokātu, iespējams, pietrūka. Taču centrālā problēma – valstij vairāk jāiekasē, jo pretējā gadījumā sociālajai sistēmai jau 2019. gadā būs jāsāk aizņemties.
Stratēģisko uzdevumu prāta vētras atklāšanā formulēja Ministru prezidents Māris Kučinskis. Iekasēto nodokļu apjomam 2020. gadā jāsasniedz trešdaļa iekšzemes kopprodukta, tas nozīmē, ka katru gadu jāiegūst papildus viens procentpunkts. Metodes, ar kādām šo naudu iegūt, jāieraksta jaunajā Latvijas nodokļu stratēģijā, kurai valdībā jātop apstiprinātai līdz 1. aprīlim. Par tām tad arī strīds.
Darbaspēka nodokļi jāmazina
Skatu no malas uz Latvijas nodokļu sistēmu piedāvā trīs starptautiskas institūcijas: Pasaules banka, kas vakar prezentēja valdības pasūtītā pētījuma rezultātus, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) un Eiropas Komisija. Padomdevēji ir vienisprātis, ka darbaspēka nodokļi Latvijā ir pārāk lieli un pārāk plakani, proti, tajos trūkst progresivitātes.
«Nodokļu slogs nepalielinās, palielinoties ienākumiem, un tas nav godīgi,» skaidro OECD ekonomists Berts Briss (Bert Brys). Solidaritātes nodoklis neesot nekāds labais risinājums, jo skar pārāk mazu ļaužu grupu. Tas integrējams iedzīvotāju ienākumu nodoklī, ieviešot dažādas likmes dažādiem ienākumiem. Pašlaik nodarbināt cilvēkus Latvijā ir dārgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību. Savukārt palielināmi būtu kapitāla nodokļi. OECD valstīs uzņēmumu ienākumu nodoklī iekasē 2,9% no IKP, kamēr Latvijā tikai 1,5%.
Nākamais optimizācijas piemērs ir tas pats nelaimīgais mikrouzņēmumu nodoklis.
Mikrobi un ēnas
Pasaules banka uzskata, ka pašreizējā formā mikrouzņēmumu nodoklis nav produktīvs. Vecākā ekonomiste Emīlija Sinnota (Emily Sinnott) norāda - to apliecinot fakts, ka ievērojama daļa mikronodokļa maksātāju saņem algu 720 eiro apmērā. «Mēs piedāvātu pakāpenisku šī režīma atcelšanu, ieviešot citu - īslaicīgu atbalsta mehānismu, kas vērsts uz jaunu darbavietu radīšanu.» Tātad valsts palīdzība tikai uzņēmuma darbības sākuma periodā, bet pēc tam - nodokļi parastajā kārtībā.
Mikrouzņēmumu režīmā ērti jūtas arī nodokļu maksātāji, kuriem tur nemaz nebūtu jāatrodas. Un te paralēles velkamas ar ēnu ekonomiku. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 32% strādājošo Latvijā saņem mazāku algu par minimālo noteikto. Ne tāpēc, ka tik daudz nabadziņu. Vienkārši algas saņem aploksnēs. Būtiska nianse, kas līdz šim reti pieminēta, - algas aploksnēs nenozīmē, ka tās ir plānas un par maziem darba pienākumiem. Ir arī ļoti biezas aploksnes par lieliem pienākumiem, un tieši pēdējo apkarošanā valsts budžets iegūtu vairāk. To uzsvēra Pasaules bankas pārstāves - progresivitāte nodokļos nedarbosies, kamēr tik daudzi no nodokļiem izvairīsies.
Forumā daudzkārt tika piesaukta Igaunija - viņi labāk iekasē, labāk pelna. Viņu budžets nākamgad 9,4 miljardi, mūsējais tikai 8,1 miljards. Taču vienkārši ņemt un uzskrūvēt nodokļus - nav risinājums. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzsver, ka pie augstas ēnu ekonomikas lielāki nodokļi radīs tirgu kropļojošu efektu: «Iekasēšanai jāpievēršas, nevis godīgo nodokļu maksātāju lielākai aplikšanai!»
Nebūs uzticības - nebūs nodokļu
Taču iekasēt no tā, kurš negrib maksāt, ir sarežģīti. Diemžēl lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nodokļus maksāt nevēlas. Jaunās nodokļu stratēģijas būvētāju garastāvokli forumā krietni izbojāja Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, pastāstot daudzu gadu garumā vāktas statistikas esenci par iedzīvotāju attieksmi pret nodokļu maksāšanu. Fonā vērts paturēt faktu, ka 82% eiropiešu dzīvo labāk nekā statistiski vidējais Latvijas iedzīvotājs. Taču uz planētas kopumā tikai 19% iedzīvotāju dzīvo labāk nekā mēs.
Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju neuzskata, ka nodokļu sistēma pret viņiem ir godīga. Daļēju nodokļu nemaksāšanu attaisno vairāk nekā puse iedzīvotāju. Turklāt maldīgi domāt, ka valsts apzagšanu attaisno tikai privātajā sektorā strādājošie. Ja vien būtu iespējas, arī publiskajā sektorā strādājošie tāpat blēdītos. Tikai 15% uzskata, ka nodokļu nauda tiek tērēta pareizi. Un 95,5% netic, ka vecumdienās saņems pietiekamu pensiju.
Arnis Kaktiņš retoriski vaicā un atbild: «Vai valsts var panākt rezultātu, ja šāda ir sabiedriskā doma? Var - ja valsti pārvērš par Ziemeļkoreju.»
Sabiedrības uzticēšanās ir katastrofāli zema - Saeimai 16%, valdībai 21%. Sociologam ir teorija, ka šai fundamentālajai krīzei ir vistiešākais sakars ar sabiedrības vēlmi maksāt nodokļus: «Atrisinot uzticēšanās jautājumu, brīnumainā kārtā pats no sevis sāks risināties arī nodokļu maksāšanas jautājums.».