Kalvītis: par gāzes tirgus atvēršanu patērētājs maksās vairāk
Pēc četriem mēnešiem Latvijas gāzes tirgus būs atvērts, dodot iespēju 440 000 dabasgāzes lietotāju to pirkt atvērta tirgus apstākļos. AS Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā Neatkarīgajai atklāti stāsta, ko tirgus atvēršana patiesībā nozīmēs katram lietotājam. Viņa vēstījums krasi atšķiras no amatpersonu paustā par brīvā tirgus ieguvumiem.
- 2016. gads Latvijas gāzei (LG) ir bijis gana sarežģīts. Gada sākumā Latvijas valdība akceptēja gāzes tirgus liberalizācijas reformu, kas līdzi nes lielas pārmaiņas ne tikai pašā tirgū, bet arī kompānijā. Atbilstoši politiķu lēmumam LG, kas ir viena no lielākajām kompānijām, ļoti īsā termiņā ir jāsadala trīs daļās. Līdz šim Latvijā līdzīgs process ir bijis jāveic Latvenergo, kuram kā viena īpašnieka - valsts - uzņēmumam tas bija vieglāk izdarāms. Savukārt LG ir publiska akciju sabiedrība, kas ir pakļauta visiem vērtspapīru tirgus likumiem, turklāt ar ļoti lielu akcionāru skaitu.
LG reorganizācija nenozīmē mehānisku uzņēmuma sadalīšanu. Īstenībā tas ir ļoti komplicēts darbs, lai nodalītu IT sistēmas, pielāgotu programmatūras, pārdalītu funkcijas, pārceltu darbiniekus utt. Tas no darbiniekiem prasīja ļoti daudz papildu darbu līdztekus tiešiem pienākumiem un, protams, kā jebkuras pārmaiņas, arī radīja zināmu stresu. Tas ir viens šā gada aspekts. Otrs aspekts - Latvijas politiķu nekonsekventā rīcība, nepārtraukti mēģinot ignorēt LG tiesības. Kā zināms, pirms 20 gadiem privatizācijas procesā akcionāriem tika garantēta investīciju neaizskaramība un zināma ekskluzivitāte šajā tirgū. Tas ļāva LG sakārtot gazifikācijas sistēmu Latvijā atbilstoši ne tikai Eiropas prasībām, bet arī padarīja to par vienu no modernākajām reģionā, ieguldot, protams, ļoti lielus finanšu līdzekļus. Taču pirms gada politiķi pēkšņi izdomāja, ka Latvijai vairs nevajag ievērot šīs saistības, un mēģināja uzspiest citus tirgus dalībniekus, tādējādi atverot gāzes tirgu agrāk. Visu šo gadu mēs bijām spiesti aizstāvēt savas tiesības, un, kā zināms, arī Augstākā tiesa atzina, ka gāzes tirgus nav atverams līdz 2017. gada 3. aprīlim, respektējot LG un Latvijas valsts iepriekš noslēgtos līgumus. Turklāt mums nācās izturēt nepārtrauktus uzbrukumus un apmelojumus. Runājot atklāti, mums tika proponēts, ka par visām varītēm ir jāpērk Lietuvas gāze. Jājautā, kāpēc, jo tā īstenībā ir dārgāka nekā LG piedāvātā. Tāpat kritiku neiztur apgalvojums, ka tas nepieciešams enerģētiskās drošības apsvērumu dēļ.Lietuva šoruden dzīvoja gāzes deficītā un mēs visu rudeni apgādājām Lietuvu ar gāzi. Tātad situācija bija pilnīgi pretēja - Lietuva iepirka gāzi no Latvijas, nevis otrādi. Tāpēc man šķiet nesaprotams, kāpēc politiķi uzstāja uz gāzes piegādēm no Lietuvas. Iespējams, politiķi vēlējās, lai saraujam attiecības ar Gazprom, kas novestu pie līdzīgas gāzes deficīta situācijas kā Lietuvā.
Nevajag maldināt sabiedrību - Lietuvai savas gāzes nav. Tā no Norvēģijas importē sašķidrināto dabasgāzi, kas vienmēr būs dārgāka nekā cauruļvadu dabasgāze. Šobrīd Lietuva, izmantojot Krievijas gāzi, subsidē šo norvēģu gāzi, lai vispār varētu to pārdot.
Es arī visai skeptiski raugos uz Lietuvas - Polijas starpsavienojumu, kas Latvijai izmaksās gandrīz tikpat, cik mēs maksājam par savas gāzesvadu sistēmas uzturēšanu. Tiek lēsts, ka Latvijas līdzmaksājums būs 29 miljoni eiro, no kuriem, iespējams, pusi segs EK. Tātad labākajā gadījumā nodokļu maksātāji par šo savienojumu samaksās 14,5 miljonus eiro, bet realitātē neiegūs neko. Šis savienojums nedod piekļuvi Norvēģijas gāzei, bet gan savieno ar Eiropu, kas tāpat kā Latvija izmanto Krievijas gāzi. Cerēt, ka apkārtceļš cauri Eiropai gāzi palētinās, ir naivi. Visdrīzāk, tas trīskāršos cenu. Tāpēc neatbildēts ir jautājums, kāpēc Latvijas nodokļu maksātājiem liks apmaksāt gāzes starpsavienojuma izbūvi, ja Latvija, visticamāk, to vispār neizmantos. Tas būs ļoti dārgs un ekskluzīvs projekts, par kuru mēs visi maksāsim.
- Amatpersonas, skaidrojot gāzes tirgus atvēršanas nepieciešamību, apgalvo, ka gāze kļūs lētāka, savukārt vairāki neatkarīgi eksperti un arī jūs esat teicis, ka patērētājiem pēc gāzes tirgus atvēršanas būs jāmaksā dārgāk. Kāpēc tik diametrāli pretēji viedokļi?
- Ja atcerieties, arī pirms elektrības tirgus atvēršanas amatpersonas stāstīja par brīvā elektrības tirgus priekšrocībām un elektrības cenas samazinājumu. To, vai ir piepildījušās amatpersonu prognozes, var redzēt, aplūkojot savu ikmēneša elektrības rēķinu. Gāzes cenas veidošanās ir ļoti sarežģīts ekonomikas jautājums. Lai saprastu visas nianses un faktoru kopumu, kas to ietekmē, vajadzētu to detalizēti apspriest maģistra darba līmenī. Taču vienkāršoti skaidrojot, gāzes kā galaprodukta cenu veido pati gāzes cena un piegādes izmaksas. Dabasgāzes cenu nevar ietekmēt ne Ekonomikas ministrija, ne SPRK, ne arī LG. Kāda būs dabasgāzes cena pasaulē, tātad tā būs arī pie mums. Savukārt piegādes cena katrā valstī ir atšķirīga, jo to nosaka konkrētā situācija. Gāzes infrastruktūra Latvijā ir būvēta ar aprēķinu, ka tās ietilpība ir tuvu 2 miljardiem kubikmetru, taču šobrīd Latvija patērē 1,2 miljardus kubikmetru gadā. Infrastruktūra ir jāuztur neatkarīgi no patērētā gāzes daudzuma. Ja līdz šim LG kā monopoluzņēmums spēja šo tīklu uzturēt, reizē piedāvājot saprotamu piegādes cenu, tad, atdalot piegādes tīklu no LG, šī tīkla uzturēšana būs jāfinansē patērētājiem. Ja caur Latvijas cauruļvadiem šobrīd plūst divas reizes mazāk gāzes, nekā tas bija pirms reformas, kad Krievija izmantoja Inčukalna gāzes krātuvi un arī Igaunija tika apgādāta no tās, tad nav grūti uzminēt, kāds būs tarifu pieaugums, lai varētu uzturēt šo infrastruktūru. Savulaik arī pati Eiropas Komisija (EK) brīdināja, ka tirgus liberalizācijas rezultātā cietīs divas lietas, proti, apgādes drošība un tarifi. Kā brīvā tirgus apstākļos var piespiest kādu komersantu tirgot gāzi, ja viņš to nevēlēsies? Nekā. Teorētiski iespējama situācija, ka neviens netirgo gāzi. Savukārt par tarifu pieaugumu pēc gāzes tirgus atvēršanas liecina citu valstu pieredze. Ja neizdosies piesaistīt citu valstu klientus Inčukalna gāzes krātuvei, tad pie jaunās sistēmas visas šīs izmaksas gulsies tikai uz Latvijas patērētāju pleciem.
Vēl viens svarīgs aspekts ir gāzes ekspluatācijas drošība, par ko politiķi izvairās runāt. Nav noslēpums, gāze ir eksplozīvs un bīstams produkts, kas nereti kaimiņvalstīs ir izraisījis avārijas pat ar letālām sekām. Latvijā līdz šim, pateicoties ļoti augstam tīklu apsaimniekošanas tehniskajam līmenim, par kuru atbildējām mēs - LG šādu avāriju nav bijis. Taču pēc tīklu sadales situācija var mainīties. Kas par to atbildēs?
Tāpēc mēs kā atbildīgs uzņēmums negaidīsim, lai dzīve pati pierāda mūsu bažu patiesumu. No 14. decembra mēneša garumā kopā ar VUGD un Valsts policiju veiksim informatīvu kampaņu Priecīgi svētki - droši svētki. Kampaņas laikā atgādināsim par elementāriem drošības pasākumiem, par kuriem nedrīkst aizmirst neviens gāzes iekārtu lietotājs. Šeit nav jautājums par 1 vai 2 eiro nozagšanu, bet gan par cilvēku drošību un, iespējams, pat dzīvībām. Diemžēl mums ir nācies saskarties ar nelegālu iejaukšanos gāzes sistēmā, kas ir ne tikai krimināli sodāma rīcība, bet arī bīstama. Cerot ietaupīt pāris eiro, var pazaudēt visu. Esam izveidojuši mācību centru un pēc gadu mijas tajā uzsāksim mācības, kurās runāsim par visiem šiem jautājumiem, kā arī aicināsim visus interesentus, kuri plāno aprīkot savus mājokļus vai ražotnes ar gāzes apkures iekārtām. Tā var būt noderīga informācija katram, kuram ir jāpieņem lēmums, kā pareizi plānot mājokli, kā efektīvi ierīkot apkuri. Jāņem vērā, ka nodarbības vadīs gāzes apkures speciālisti, kuri profesionāli atbildēs uz katru interesenta jautājumu.
- LG šobrīd īsteno vairāk nekā 44 dažādus gazifikācijas projektus Latvijā. Vai tas nozīmē, ka, neskatoties uz nākamā gada lielo izaicinājumu, uzņēmums nākotnē raugās optimistiski?
- Šeit nav runa par optimismu. Visām lietām, tajā skaitā arī uzņēmuma attīstībai, ir jāpieiet pragmatiski. Visur pasaulē dabasgāze ir atzīta par vienu no vistīrākajiem kurināmajiem, un arī tendences ES ir vērstas uz to, lai palielinātu dabasgāzes izmantošanu. ES rosina šo enerģijas veidu izmantot ne tikai māju apkurei, gāzes plītīs utt., bet arī transporta pārvadājumos. Tas ļautu samazināt ogļūdeņražu radīto videi kaitīgo CO2 daudzumu. Skumji, ka Latvijā tiek proponēts, cik slikti ir pirkt gāzi, lai gan vajadzētu darīt tieši pretējo - panākt, lai dabasgāzi izmanto plašāk, piemēram, darbinot ar to sabiedrisko transportu, kā tas tiek darīts Igaunijā un Lietuvā. Mūsu kaimiņi ir sapratuši, ka tas ir lētāk un videi draudzīgāk. Taču es ceru, ka arī Latvija drīzumā nonāks pie šāda paša secinājuma. Tāpēc domāju, ka gāzes tirgus apjomā noteikti pieaugs. Varbūt ne tādā apmērā kā pirms 20 gadiem, jo Latvija vairs nav industriāla valsts. Taču arī nākotnē gāze būs nozīmīgs enerģijas veids un LG arī jaunajos apstākļos būs ļoti nozīmīga vieta.
- Vai gaidāmā reorganizācija ieviesīs korekcijas uzņēmuma attīstības plānos?
- Investīciju programma reorganizācijas dēļ netiek pārtraukta. Arī nākamgad ir plānotas lielas investīcijas, piemēram, Inčukalna gāzes krātuvē. Protams, līdz ar uzņēmuma sadalīšanu vairs nevarēsim modernizācijā ieguldīt tik lielus līdzekļus kā iepriekš, jo arī ienākumi būs mazāki, tomēr neviena no iesāktajām investīciju programmām netiks pārtraukta.
- Vai turpināsiet atbalstīt labdarību arī pēc tam, kad gāzes tirgus tiks atvērts?
- LG ir viens no lielākajiem ziedotājiem sabiedriskā labuma organizācijām. Mēs ieguldām ievērojamus līdzekļus dažādās kultūras, izglītības, zinātnes, sporta atbalsta programmās, kā arī sociāla rakstura projektos, it īpaši tajos, kas ir saistīti ar bērniem. Tas, cik šī palīdzība būs dāsna nākotnē, protams, būs atkarīga no mūsu peļņas. Šobrīd LG budžets ir pietiekami liels, lai turpinātu iesāktos projektus.
LG akcionāri vienmēr ir bijuši ļoti atvērti un dāsni dažādiem palīdzības projektiem, un nekad nav bijusi prasība no viņu puses peļņu novirzīt tikai dividendēs. Mēs cenšamies palīdzēt sabiedrībai tur, kur varam pielikt draudzīgu plecu.