Satiksmes ministrijas iecerētā reforma autoceļu finansēšanas jomā pagaidām atdūrusies pret nesatricināmu Finanšu ministrijas nē. Tuvākajās nedēļās kļūs zināms, kura no abām zaļzemnieku vadītajām institūcijām gūs virsroku.
Informatīvo ziņojumu Par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2023. gadam bija plānots izskatīt jau vakardienas valdības sēdē, taču Finanšu ministrijas iebildumu dēļ tas tika sūtīts atkārtotai skaņošanai un darbakārtībā varētu parādīties atkal jaunnedēļ. Termiņš, kurā valdībai bija jāatbild Saeimai par iespējām ieviest dzīvē Latvijas pilsoņu ierosinājumus, tāpat ir nokavēts. Jāatgādina, kolektīvajā iesniegumā Par ceļiem bez bedrēm rosināts ceļu lietotāju maksājumus tērēt ceļu remontiem un uzturēšanai, kā arī iekasēt naudu no viņiem tādā apjomā, kas atbilst reālajai braukšanas intensitātei. Tās arī ir galvenās idejas, kas apskatītas Satiksmes ministrijas ziņojumā - autoceļu fonda atjaunošana, miljardu vērts aizņēmums sabrukušo ceļu remontēšanai un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa iekļaušana degvielas cenā -, lai vasaras un svētdienas braucējiem nenāktos pārmaksāt. Protams, šāda valdības pievēršanās satiksmes dalībnieku interesēm noplicinātu valsts budžetu. Savukārt Finanšu ministrijas rekomendētā un līdz šim īstenotā taupības politika noplicina ceļus.
Mazus celiņus neslēgs
Par ceļu briesmīgo stāvokli runāts gadiem. Īpaši centīgi to dara ceļu būvnieki, kuru labklājība tieši atkarīga no valsts un ES ieguldījumiem, jo privātu pasūtījumu šajā nozarē tikpat kā nav. Arvien tuvāk ir brīdis, kad fondu nauda ceļu būvē izbeigsies. Tas notiks 2020. gadā, un līdz tam laikam valdībai jāizdomā, ar ko šo dāvināto naudu aizstāt. Summas ir ievērojamas - no pašreizējā periodā Latvijai pieejamajiem 4,4 miljardiem eiro transporta jomai atvēlēti 26%, un tāpat nepietiek. Satiksmes ministrijas ziņojumā esošā situācija raksturota kā kritiska: «Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 46% autoceļu ar asfalta segumu un 42% ceļu ar grants segumu (..). Šobrīd valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi eiro.» Un te jāatgādina, ka arī pašvaldību un privātie autoceļi nav neko labākā stāvoklī.
Latvijas ceļu tīkla kopēja izvērtēšana ir pirmais ziņojumā piedāvātais rīcības virziens «ceļu veiktspējas nodrošināšanai». Satiksmes ministrija apsver domu nodot valsts vietējos autoceļus pašvaldībām. Mazāk izmantotos ceļus, kas ved, piemēram, uz pāris mājām, varētu vispār slēgt, bet pret šādu risinājumu kategoriski iebilst Pašvaldību savienība un Zemkopības ministrija.
Ceļam ceļa tiesu
Otrs piedāvātais rīcības virziens ir Ceļu fonda kā speciālā budžeta atjaunošana. Pašlaik Ceļu fonds ietilpst valsts pamatbudžetā, un tas nozīmē, ka gada beigās neiztērētais finansējums nevar tikt uzkrāts nākamajam gadam. Bet decembrī laiks ceļu būvniecībai var būt nepiemērots, turpretī janvārī labs. Arī uzturēšana nepieciešama. Pret rosinājumu pārnest šo naudu uz nākamo gadu ir vienīgi Finanšu ministrija - jauna speciālā budžeta izveide palielinātu administratīvos izdevumus. Turklāt tiekot apdraudēta iespēja valdībai sabalansēt visas valsts attīstībai un drošībai nepieciešamās vajadzības.
Trešais rīcības virziens ir aizņēmums ceļu pārbūvei un atjaunošanai. 200 miljonu eiro piecus gadus pēc kārtas. Šī nauda aizstātu Eiropas Savienības fondu finansējumu un mazinātu tautsaimniecībai radītos zaudējumus no sliktā ceļu stāvokļa.
Ceturtais rīcības virziens iesaka autovadītāju maksājumus atvēlēt ceļiem. Līdzīgi arī sestajā virzienā autoceļu apsaimniekošanas uzņēmumu peļņu rosināts atstāt autoceļu apsaimniekošanai, nevis pārskaitīt valsts budžetā.
Šobrīd ceļu lietotāju nodokļi gadā pārsniedz 500 miljonus eiro, bet ceļiem no tā atlec vien 35%. Satiksmes ministrija rekomendē pakāpeniski palielināt kopējo valsts budžeta finansējumu autoceļiem līdz 440 miljoniem. Finanšu ministrija ir pret.
Un vēl sastrēgumu maksa
Piektajā rīcības virzienā piedāvāta nodokļu un nodevu reforma transportlīdzekļu jomā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli varētu iekļaut degvielas akcīzes nodoklī, lai katrs maksā, cik nobraucis. Tā prasīts pilsoņu kolektīvajā iesniegumā. Auto pirmreizējās reģistrācijas nodoklis tiktu atcelts. Taču šoreiz ne tikai Finanšu ministrija, bet arī Satiksmes ministrija ir pret tik radikālām izmaiņām. Palielinoties degvielas cenai, augtu tās nelegālais tirgus, un arī pašreizējos atvieglojumus, piemēram, invalīdiem un operatīvajiem dienestiem, būtu sarežģīti piemērot.
Ziņojumā arī apskatīta iespēja palielināt to ceļu skaitu, par kuriem smagajām mašīnām jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva. Likmi arī varētu paaugstināt. Tomēr vieglo mašīnu īpašnieki var rokas ļaunā priekā neberzēt, jo Eiropas Komisijā pašlaik top visām dalībvalstīm saistošs ceļu maksas regulējums, kurā būs iekļauts arī vieglais transports, un no jauna tiks ieviesta arī sastrēgumu maksa. Komisija ar savām idejām klajā nāks 2017. gada pirmajā pusē. Var izrādīties, ka jaunais nacionālais regulējums, ja pie tāda izdosies tikt, būs atkal jāpārveido.