Lemjot par plūdu novēršanu, spridzinot ledu, netiek ņemta vērā ietekme uz zivju resursiem, atzīst pētnieki, kuri būtu gatavi novērot spridzināšanas gaitu un izstrādāt savus priekšlikumus, raksta "Diena".
Likums neparedz ledus spridzināšanas laikā pieaicināt zivju pētniekus, pirms tam arī nav jāveic aprēķini par iespējamajiem postījumiem, jo tā nav saimnieciskā darbība, laikrakstam norādīja zinātniskā institūta "Bior" Iekšējo ūdeņu laboratorijas pētnieks Kaspars Abersons. Viņš uzskata, ka pētnieki varētu ieteikt risinājumu, kas būtu maksimāli saudzējošs zivīm.
Spridzināšanas laikā tuvāk esošās zivis tiek saplēstas gabalos, bet daudzām citām spiediena maiņas dēļ tiek sarauts peldpūslis, un tās aiziet bojā, jo nogrimst.
Līdz šim Latvijas zinātnieki tikai vienu reizi piedalījušies spridzināšanā, taču tā bijusi mīnu iznīcināšanas operācija Baltijas jūrā, kur 0,5 tonnu trotila ekvivalenta uzspridzināšanas dēļ gāja bojā ap 10 tonnām reņģu.
Noteikumi, pēc kuriem aprēķināt zaudējumus, eksistē, bet šajā gadījumā nav, kas tos kompensēs, norādīja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš. Nav arī veikti aprēķini, cik tieši zivju aiziet bojā katrā spridzināšanas vietā.
Arī Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs atzīst, ka šajā situācijā par zivīm neviens nedomā, kaut gan būtu jāizvēlas mazāki sprādzieni, nevis tādi, kuros ledus gabali lido līdz koku galotnēm.
Jau ziņots, ka vakar tika sākta un šodien turpināsies ledus spridzināšana Daugavā pie Pļaviņām.