Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja jauna konkursa izsludināšanai nepieciešamās likuma izmaiņas, visticamāk, varētu pieņemt 2017.gada sākumā.
Koalīcijas padome šodien vienojās atbalstīt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Normatīvajos aktos paredzēts precizēt prasības pretendentiem, lai uz šo amatu varētu pieteikties plašāks pretendentu loks, skaidroja premjera pārstāvis. Plānots noteikt, ka par biroja priekšnieku var kandidēt persona, kas ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
Uz 20.decembra Ministru kabineta sēdi tiks virzītas izmaiņas likumā, kas paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju ir biroja priekšniekam neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti KNAB priekšnieka amatā.
Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš šodien žurnālistiem stāstīja, ka divus nepieciešamos likumprojektus plānots iesniegt izskatīšanai kādā no tuvākajām valdības sēdēm. Viņš pieļāva, ka Saeima par izmaiņām likumdošanā varētu lemt nākamā gada sākumā, kad sāksies parlamenta ziemas sesija. Pēc tam valdība varēs veikt saistītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos.
Krieviņš no vienas puses norādīja, ka "negrib zīlēt kafijas biezumos", kad varētu tiks izsludināts jauns konkurss uz KNAB vadītāja amatu. Taujāts, vai jaunais konkurss varētu notikt februārī, Krieviņš pieļāva, ka, visticamāk, tā varētu būt.
Vaicāts, vai jaunajā konkursā varēs piedalīties arī tie kandidāti, kas iepriekš tika noraidīti, VK vadītājs norādīja, ka konkursā varēs pieteikties visi nosacījumiem atbilstoši pretendenti. Viņš nekomentēja jautājumu par iepriekšējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka izredzēm, ja Streļčenoks atkal nolemtu pretendēt uz šo amatu.
Piedāvātās izmaiņas paredz no KNAB likuma svītrot normu par nepieciešamību pēc vismaz trīs gadu pieredzes vadošā amatā, informēja Krieviņš. Tādējādi tiks palielināts potenciālo pretendentu loks. Pašlaik biroja likums paredz, ka KNAB vadītājam jābūt vismaz trīs gadu pieredzei vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
Tāpat KNAB izdienas pensiju likumā paredzēts sinhronizēt nosacījumus attiecībā uz sociālajām garantijām, lai uz KNAB vadītāju attiektos tie paši nosacījumi, kas uz ģenerālprokuroru un citu tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem. Pašlaik KNAB priekšnieks attiecībā uz izdienas pensiju saņemšanu atrodas krietni sliktākā situācijā, nekā vairāki citi tiesībsargājošās jomas pārstāvji, skaidroja Krieviņš.
MK noteikumos paredzēt veikt vairākus grozījumus, no kuriem būtiskākais būs, ka visi vadītāja amata pretendentu vārdi netiks publiskoti un ka sabiedrībai tiks darīti zināms tikai tā kandidāta vai kandidātu vārdi, kurus atbildīgā komisija virzīs izskatīšanai valdībā un Saeimā.
Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) valdības koalīcijas partneriem piedāvājis apspriest iespēju samazināt prasības pretendentiem konkursā uz KNAB priekšnieka amatu.
Tas tiek darīts, jo bez rezultātiem beidzās sākotnēji izsludinātais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu. Konkursā uz KNAB priekšnieka amatu tika saņemti desmit pieteikumi, tomēr konkursa komisija nesen atzina, ka neviens no viņiem, tostarp Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.