Kuriozs: Lembergs apsūdzēts arī par nepieņemtu lēmumu
Sniedzot liecības Rīgas apgabaltiesā, Aivars Lembergs atklāja, ka tiek apsūdzēts ne vien par dalību lēmumu pieņemšanā, bet arī par dalību lēmumu nepieņemšanā.
Šo kuriozu A. Lembergs skaidroja ar to, ka prokurori centušies apsūdzēšanai izmantot jebko, lai tikai apsūdzība izskatītos smagāka un apjomīgāka.
Lai neloģiskā apsūdzēšana par dalību lēmuma nepieņemšanā nebūtu tik pamanāma, pašu lēmumu par lēmuma nepieņemšanu prokurori krimināllietai nav pievienojuši.
Tiesā par krimināllietā iešūto Ventspils pilsētas domes 2001. gada 22. janvāra sēdes protokolu par akciju sabiedrības Ventspils Tirdzniecības osta vides aizsardzības licences papildināšanu, uz kuru balstoties A. Lembergs tiek apsūdzēts par dalību lēmuma pieņemšanā interešu konflikta situācijā, kas nodarījis kaitējumu valstij un sabiedrībai, izvērtās šāds dialogs.
Aivars Lembergs: «Godātā tiesa, vēršu uzmanību uz sekojošo. Lietā nav lēmuma. Apsūdzība par lēmumu ir, bet lietā lēmuma nav. Droši vien, ka nav vajadzīgs tas lēmums. Var jau tāpat notiesāt. Bet ziniet, kāpēc tas lēmums nav lietā? Vēl lielāks kuriozs! Ja mēs to protokolu tā mazliet izlasām, tad tur ir teikts - iesniegto lēmuma projektu nepieņemt. Apsūdzība ir, bet lēmums nav pieņemts. Apsūdzība ir par nepieņemtu lēmumu. Ģeniāli! Izrādās, ka lēmumu nepieņēma, bet, pēc apsūdzības, tas tomēr ir pieņemts manās un manu bērnu materiālās interesēs. Nu, kā tas var būt? Kas tas tāds ir? Man tas viss tagad jāanalizē. Prokurori deviņus gadus to apsūdzību ir gatavojuši. Tas nozīmē, ka viņi nopietni strādājuši. Tas jau nav tā netīšām. Viņiem tak tas maksā kaut ko.»
Tiesnesis Boriss Geimans: «Pēc būtības, lūdzu!»
Lembergs: «Es pēc būtības. Jā, protams!»
Geimans: «Tas nav pēc būtības.»
Lembergs: «Protokolā atspoguļots lēmums, bet paša lēmuma lietā nav. Tiek apgalvots, ka, piedaloties lēmuma pieņemšanā - nepieņemt lēmuma projektu, tas ir nepieņemt lēmumu -, izpaudās mana mantiskā, materiālā ieinteresētība, jo ar to tika nodrošināta Ventspils Tirdzniecības ostas saimnieciskā darbība. Kā tas iespējams? Nesaprotu! Tātad, atbilstoši Korupcijas novēršanas likumam iznāk, ka, nepieņemot lēmumu, es un mani bērni, mēs guvām ienākumus un mums piederošā mantas vērtība palielinājās. Varu apgalvot, ka nekāda mūsu mantas vērtība nepalielinājās un palielināties nevarēja. Arī mums nekādi ienākumi no šāda lēmuma - nepieņemt lēmumu - neveidojās un nevarēja izveidoties. Žēl, ka apsūdzībā nav konkretizēts, kā tad veidojas tie ienākumi, bet, nu, diemžēl apsūdzība...»
Geimans: «Tad jūs varat par nākamo lēmumu. Lūdzu!»
Lembergs: «Nē, es tagad liecināšu par būtisko kaitējumu. Apsūdzībā tiek apgalvots, ka, nepieņemot lēmumu, tika nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm. Tas izpaudies tādā veidā, ka es piedalījos lēmuma nepieņemšanā jeb lēmuma pieņemšanā par lēmuma nepieņemšanu un to parakstīju. Lēmumu neparakstīju, tas ir protokols, līdz ar to parakstīts ir protokols. Tiek apgalvots, ka tas (lēmums par lēmuma nepieņemšanu) ietekmēja manas, dēla un meitas mantiskās un materiālās intereses. Apgalvoju, ka nekādas mantiskās un materiālās intereses šāds lēmums pat teorētiski nevarēja ietekmēt, līdz ar to apsūdzība ir galīgi nepareiza un nepamatota.
Apsūdzība apgalvo, ka nenodrošināju tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās, nenodrošināju atklātību pret sabiedrību, ka esot slēpis savas, dēla, meitas mantiskās, materiālās intereses. Dome pieņēma lēmumu nepieņemt lēmumu. Tās bija domes tiesības. Dome tās arī realizēja, līdz ar to šāds apsūdzības apgalvojums ir pilnīgi nepamatots. Ieinteresētība tur nekāda nebija, un nekādas materiālās intereses tur nepastāvēja, nekādi ienākumi nepieauga, un mantas vērtība nepalielinājās. Līdz ar to arī šai sadaļā nekāds būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm, nepieņemot lēmumu par lēmumu, netika nodarīts.
Apsūdzība arī apgalvo, ka, nepieņemot lēmumu par lēmumu, esot nodarīts būtisks kaitējums, ignorēta un neievērota valsts un sabiedrības interese par demokrātisku valsts iekārtu un valsts amatpersonas neieinteresētību lēmuma pieņemšanā. Arī tāds apgalvojums nav ne ar ko pamatots, ačgārns. Domes lēmums bija pamatots, atbilda valsts un sabiedrības interesēm, bija likumīgs, jo dome var arī nepieņemt lēmumu. Nekāda tur ieinteresētība man nebija.
Apsūdzība apgalvo, ka man bija uzticēts domes priekšsēdētāja amats un es šo uzticēšanos neattaisnoju, jo, pieņemot lēmumu nepieņemt lēmumu, es atrados interešu konflikta situācijā. Tiek apgalvots, ka ietekmēju savas, tas ir, Aivara Lemberga, mantiskās, materiālās intereses. Varu apgalvot, ka nekādas mantiskās, materiālās intereses neietekmēju, jo nebija nekādi ienākumi no tā lēmuma un arī mantas vērtība nepieauga. Līdz ar to apgalvojums apsūdzībā ir pilnīgi nepamatots.
Apsūdzība apgalvo, ka, pieņemot lēmumu nepieņemt lēmumu, es diskreditēju un grāvu valsts, pašvaldības vadītāja un pašvaldības institūcijas tēlu. Neko negrāvu. Dome var pieņemt lēmumu un var nepieņemt lēmumu. Līdz ar to apsūdzība saistībā ar šo epizodi ir pilnīgi nepamatota un norāda uz klaju bezatbildību un laika novilcināšanu. Šāda apsūdzība virzīta ir uz iespējami lielāku epizožu skaita radīšanu propagandas nolūkos. Nekāda cita loģika šeit nestrādā.